Makss Pauls Berči

Pauls Makss Berči (vācu: Paul Max Bertschy, 1840—1911) bija Liepājas galvenais arhitekts (1871—1902), kas veidojis pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā.

Pauls Makss Berči dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas pilsētiņā netālu no Berlīnes kā otrais bērns deviņu bērnu ģimenē. Viņa tēvs sākotnēji bijis krodzinieks, bet pēc tam kļuva par namdari.

Pusaudža gados viņš atstāja Štrausbergu, lai mācītos Berlīnē reālskolā un uzkrātu praktisko pieredzi. Berlīnē tajā laikā darbojās izcilu arhitektu un būvmeistaru grupa – Štīlers (Stüler Friedrich August Stüler), Knoblauhs (Eduard Knoblauch), Hicigs (Friedrich Hitzig), Perziuss, Štīrs, Lukē, visi Kārļa Frīdriha Šinkela skolēni. Iespējams, tieši šā iemesla dēļ jaunais Pauls Makss nolēma doties uz austrumiem, kur izsisties bija vieglāk. Baltijā bija vajadzīgi labi izglītoti cilvēki, kas veicinātu saimniecisko izaugsmi.

Ap 1860. gadu Berči ieradās Rīgā un līdz 1871. gadam strādāja Daugavpils – Vitebskas dzelzceļa būves birojā.

1869. gadā viņš Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā ieguva mākslinieka grādu.

1871. gada martā Pauls Makss stājās Liepājas pilsētas arhitekta amatā un nodibināja savu privāto būvbiroju, kā to prasīja pilsētas arhitekta amata statuss. Viņa laikā pilsētā tika ieviesta ēku novērtēšana jeb taksācija.

No 1871. līdz 1902. gadam Berči ar 800 rubļu lielu atalgojumu gadā bija Liepājas pilsētas arhitekts. Šādu amatu ar 100 rubļu lielu atalgojumu viņš pildīja arī Aizputē. Šajā laikā Liepājā strauji auga rūpnieciska un sabiedriska rakstura būvju pasūtījumu skaits. Turīgie uzņēmēji un tirgotāji savu kapitālu novirzīja arī lepnu savrupmāju un villu celtniecībā. Tas viss ļāva jaunajam arhitektam izvērsties un pilnībā izpaust savu daudzveidīgo talantu gan sabiedrisku ēku, gan kulta celtņu un privāto māju būvniecībā.

Arhitekts miris 1911. gada 2. martā un apglabāts Liepājas Vecajos kapos.

Arhitekta divi dēli, Makss Teodors un Gvido (1877- 06.01.1933 Rīgas Lielie kapi), iet tēva pedās un strādā Liepājā par arhitektiem. Kopā piedalās daudzu 1905. gada revolūcijā nodedzināto muižu atjaunošanā.

***

Savas atziņas Berči balstīja viduslaiku būvmākslas studijās. Romānikas un gotikas arhitektūras formas viņa projektos sastopamas visbiežāk. Jaunas idejas viņš nereti guva no Vācijas sūtītajos dažādu būvniecības stilu paraugu žurnālos.

P. M. Berči projektētās ēkas pārsvarā celtas no sarkaniem ķieģeļiem vai arī, izmantojot jauktu materiālu – ķieģeļus un apmetumu (parasti fasāžu detaļās) vai laukakmeņus un ķieģeļus. Mūsu dienās tieši šīs sarkanā ķieģeļa ēkas ir toreizējo kapitālistisko pārmaiņu simboli Liepājas apbūvē. Ar it kā vienkāršu materiālu – sarkano ķieģeli – Berči ir pratis pierādīt, ka arī rūpnieciskam objektam var piešķirt skaistu arhitektonisko veidolu.

Raksturīgākie M. P. Berči projekti ir dzelzceļa stacijas ēka, viesnīca Hôtel de Rome – tagad biznesa un darījumu centrs, Apgabaltiesa – tagad pilsētas dome, dzīvojamā māja Peldu ielā 44 u.c. Arhitekta darbu arhīvs ir apskatāms Liepājas muzejā. P. M. Berči ir vienīgais, kuram četrdesmit gadus ilgā vēstures posmā bijusi iespēja veidot Liepājas arhitektonisko tēlu. Un, lai gan viņa būves ir atrodamas arī Ventspilī, Aizputē un citviet Latvijā un Lietuvā, tomēr visspilgtāk ievērojamā arhitekta talants ir izpaudies tieši Liepājā. Ne velti Pauls Makss Berči tiek dēvēts par vienu no Liepājas – tādas, kādu mēs to pazīstam šodien, – radītājiem.

Pazīstamākie Berči projekti Liepājā ir:

• Sv. Annas baznīcas pārbūve Kuršu laukumā 5/6 (1871–1891). Baznīcas vieta zināma kopš 1587. gada. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, 19. gs. beigās pēc M. P. Berči projekta baznīca pārbūvēta, sākumā uzceļot baznīcas torni (1889) un tikai pēc tam – jomu (1893). Neogotika.
• Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja K. Valdemāra ielā 16 (1874). Viens no interesantākajiem ķieģeļa dzīvojamās ēkas paraugiem, kas veidots ar fasādei nesimetrisku ieejas daļu.
• Brauna meiteņu skola E. Veidenbauma ielā 10 (1875). Ēkas arhitektoniskais risinājums ieturēts neorenesanses stilā ar gotikas elementiem.
• Meijera dzīvojamais nams Kungu ielā 20 (1876). Ēkas fasādes ir samērā askētiskas; izcelts ieejas portāla rizalīts. Apdarē izmantots sarkanais ķieģelis, kas mijas ar gaiša apmetuma joslām.
• Navigācijas skola Kūrmājas prospektā 3 (1877).
• Agrīns M. P. Berči projekts, kas realizēts pēc Liepājas Biržas komitejas pasūtījuma. Barona F. fon Noldes dzīvojamā māja Hikes ielā 12 (1880). Ēka veidota vasaras villas stilā, tā izvietota atstatus no ielas un tās apdarē izmantoti kokgriezuma dekoratīvie elementi.
• Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja ar biroja telpām K. Valdemāra ielā 14 (1880). Ēkai ir izsmalcināta fasādes apdare; te pielietoti itāļu renesanses motīvi – logus ierāmējošas brīvstāvošas kolonnas. Pirmajam stāvam ir rustveida apdare. Vainagojošā dzegā izmantoti ampīra elementi.
• Ramedlova tirdzniecības nams Zivju ielā 3 (1881). Tagadējais tirdzniecības un darījumu centrs De Rome. Liepājas Nikolaja ģimnāzija K. Valdemāra ielā 4 (1884). Ēka izvietota atstatus no ielas apbūves līnijas, veidojot reprezentatīvu ieeju ar granīta kolonnu portiku. Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.
• Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja Kūrmājas prospektā 21 (1885). Divstāvu ēka ar paaugstinātu cokolu.
• Apgabaltiesas ēka Rožu ielā 6 (1889–1891). Ēkas projekts realizēts t.s. “impērijas stilā”, kas raksturīgs Krievijas 19. gs. beigu administratīvajām ēkām.
• Bonica konditoreja Graudu ielā 42 (1897). Ēkas fasāde ir bagātīgi rotāta, īpaši izceļas balkona metāla margas un romantizētas torņveida izbūves.
• Aptiekāra H. Grabes dzīvojamā māja ar aptiekas telpām Kūrmājas prospektā 12 (1899–1901).
• Daudzfunkcionālā ēka, būvēta no M. P. Berči iecienītā materiāla – sarkanā ķieģeļa. Bērnu slimnīca Liepu ielā 9 (1900). M. P. Berči rokrakstam tipiska divstāvu sarkano ķieģeļu ēka. Ēka iekomponēta parka vidē; to projektējot, respektētas slimnīcai raksturīgās funkcionālās vajadzības.
• Kacenelsona villa Kūrmājas prospektā 16 (1900–1901), projektēta pēc Berlīnes arhitekta prof. Īnes meta. Būvēta parka villas stilā, fasādes apdare veidota apmetumā, ar pakāpienveida zelmiņiem, kas piešķir tai nedaudz neogotisku siluetu.
• P.M.Berči dzīvojamā ēka Peldu ielā 44 (1902). Neogotikas stilā veidots daudzfunkcionāls īres nams.
• Peldu iestāde Peldu ielā 59 (1902). Ēka būvēta romiešu villas stilā un lieliski iekļaujas parka ainavā.
• Pēc viņa projekta celta Cesvaines luterāņu baznīca. 1876.gada 28.maijā tika ielikts jaunās mūra baznīcas pamatakmens. Triju gadu laikā pēc Liepājas arhitekta Maksa Paula Berči (1840-1911) projekta, par Cesvaines muižas īpašnieka Ādolfa Gerharda Borisa Emīla fon Vulfa (1857.-1904.) un Jaunkalsnavas un Grašu muižas īpašnieka Henriha fon Kālena un Vidzemes landrāta Jakoba fon Klota līdzekļiem uzcelta mūra baznīca, kura pēc arhitekta Berči aprēķiniem izmaksāja 100 000 rubļu. Jauncelto dievnamu ar 1000 sēdvietām 1879.gada 14.novembrī svinīgi iesvētīja Cēsu apriņķa prāvests Rihards Fogels un Jaunpiebalgas mācītājs Emīls Kēlbrants.

*******

Liepājas visu laiku ievērojamākais arhitekts Pauls Makss Berči (Paul Max Bertschi) veidojis pilsētas tēlu vairāk nekā 30 gadus, un viņa atstātais mantojums joprojām ir redzams Liepājas ielās.

P. M. Berči dzimis 1840. gadā Vācijā. Pārceļoties uz dzīvi Latvijā, viņš sākotnēji strādājis Rīgā un Daugavpilī, bet pēc Liepājas pilsētas galvas Karla Gotlība Ūliha aicinājuma 1870. gadā pārcēlās uz dzīvi Liepājā.

Pilsētas galvenā arhitekta amatā Berči strādāja 31 gadu, šajā laikā radot ievērojamu skaitu sabiedrisku un privātu ēku. Berči un viņu dēlu radītās Liepājas ēkas turpināja noteikt pilsētas tēlu līdz pat traģiskajām 1941. un 1944. gada dienām, kad daļai no Liepājas skaistākās apbūves bija lemts pārvērsties drupās. Tomēr vairāk nekā 70 Berči projektēto un celto ēku grezno Liepāju vēl šodien, vairākas no tām piedzīvojušas ievērojamus atjaunošanas darbus.

Lai godinātu Berči devumu, iedzīvotāji pie viņa celtajām ēkām piestiprinājuši plāksni ar paša arhitekta parakstu.

P. M. Berči projektētās ēkas pārsvarā celtas no sarkaniem ķieģeļiem vai arī to būvei izmantots jaukts materiāls – ķieģeļi un apmetums vai laukakmeņi un ķieģeļi. Ar šķietami vienkāršu materiālu – sarkano ķieģeli – arhitektam izdevies piešķirt pilsētai skaistu arhitektonisku veidolu.

1. Sv. Aleksandra Ņevska baznīca, Uliha iela 61
2. Būvuzņēmēja Vilhelma Rīges nams,
Kūrmājas prospekts 21
3. Būvuzņēmēja Vilhelma Rīges villa un
saimniecības ēkas, Peldu iela 58-62
4. Grāfa Henrika Skirmunta villa, Kurzemes iela 9
5. Tirgotāja Johana Karla Šneidera nams,
Lielā iela 3
6. Birģermeistara Karla Aleksandra Zakovska
nams, Zivju iela 5
7. Rātskunga Ādolfa Andresa nams,
Tirgoņu iela 15
8. H. Martensa īres nams, Bāriņu iela 13/15
9. Firmas “Hagen & Soldani” dzīvojamais nams,
Rīgas iela 11
10. Būvuzņēmēja Morduha Gordina īres nams,
Peldu iela 31
11. Miesnieka Ludviga Demmes nams, Kuršu iela 14
12. Stinci īres nams, Kūrmājas prospekts 15 un 17
13. Johana Ādolfa Tīlica nams, Peldu iela 32/34
14. Blīfertu īres nams, Uliha iela 33
15. Georga Rīges īres nams, Toma iela 19
16. Inženiera Ignacija fon Bernera nams,
Liepu iela 9
17. Noliktava, Kaiju iela 5, 7, 9
18. Nācaretes baptistu draudzes lūgšanas nams,
Raiņa iela 36
19. Tirgotāja G. Meijera dzīvojamais nams un
veikals, Graudu iela 31
20. Georga Dītriha Puherta villa,
E. Rimbenieka iela
21. Volheima, vēlāk Alfrēda Zēligmana villa,
Hika iela 9
22. Eksportfirmas īpašnieka Noija Pinesa villa,
Hika iela
23. Barona Ferdinana fon Noldes villa, Hika iela 12
24. Būvuzņēmēja Hermana Demmes villa,
Hika iela 14
25. Pilsētas slimnīca, Jūrmalas iela 2 un
Dārtas iela 31
26. Marijas meiteņu patversme, Veidenbauma 10
27. Navigācijas skola, Kūrmājas prospekts 3
28. Miertiesneša plēnumu nams, Republikas 14
29. Pilsētas trīsgadīgā skola, Raiņa iela 5
30. Gustava Rīges īres nams, Republikas iela 11
31. Nikolaja ģimnāzija, K. Valdemāra iela 4
32. Jaunliepājas ugunsdzēsēju depo, Jelgavas 41
33. Pilsētas cietums, Dārza iela 14/16
34. Ģilžu nams un biržas banka, Baznīcas iela 3/5
35. Policijmeistara N. fon Ramedlova tirdzniecības
nams, Zivju iela 3
36. Apgabaltiesas nams, Rožu iela 6
37. Policijas valdes nams, Rakstvežu iela 7
38. Voldemāra Bonica konditoreja, Graudu iela 42
39. Rīgas komercbankas Liepājas nodaļa,
Lielā iela 10
40. Krievijas valsts bankas Liepājas nodaļa,
Teātra iela 3
41. Ostas strādnieku atpūtas nams – darba birža,
Vecā ostmala 29
42. Liepājas peldu iestāde, Peldu iela 59
43. Sv. Annas baznīcas torņa pārbūves projekts,
E. Veidenbauma 1
44. Vilhelma Rīges nams, K. Valdemāra iela 14, 16
45. P. M. Berči ģimenes nams, Peldu iela 15
46. Zamuela Zalomonovica nams, Pasta iela 4
47. Hermana Grabes dzīvojamais nams un aptieka,
Kūrmājas prospekts 12
48. Paula Maksa Berči īres nams, Peldu iela 44
49. ”Vicander & Larson” korķa un linoleja fabrika un
kantora ēka, O. Kalpaka iela 6
50. Drāšu fabrikas “Boecker & Co” kantora ēka,
Brīvības iela 93
51. Būvuzņēmēja Vilhelma Rīges kapliča
Bārenbuša kapos, Cenkones iela 18/20
52. Alfrēda Kīlera eļļas fabrika, Sliežu iela 4
53. Dr. Nisana Kacenelsona nams, Kūrmājas
prospekts 16/18
54. Liepājas meiteņu skola, Zivju iela 7
55. Krāsotājmeistara Ādama Blīfera īres nams,
Kūrmājas prospekts 8/10

Liepaja.travel.lv