Eleonora Džordži

Eleonora Džordži (Eleonora Giorgi )– Itāļu aktrises, režisores un scenāristes Dzīves gājums

Personīgā informācija

• Pilns vārds:Eleonora Džordži 
• Dzimšanas datums: 1953. gada 21. oktobris, Roma
• Miršanas datums: 2025.gada 3.marts, Roma
• Tautība: Itāliete
• Profesija: Modele, Aktrise, režisore, scenāriste, rakstniece

Izcelšanās un karjeras sākums

Eleonora Džordži ir 1953. gada 21. oktobrī Romā, Itālijā, daļēji aristokrātiskā ģimenē ar vācu izcelsmi no mātes puses. Diemžēl, sīkāka informācija par viņas senčiem nav plaši pieejama. Viņa sāka savu karjeru kā modele un drīz vien pievērsās aktiermākslai, debitējot 1970. gadu sākumā Itālijas kino.

Eleonora Džordži aizgāja mūžībā 2025. gada 3. martā 71 gada vecumā pēc cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi.

Viņas pirmie darbi, ņemot vērā viņas lielisko izskatu, stāju, augumu, bija saistīti ar tā laika populārajām erotiskajām filmām, kas deva viņai strauju atpazīstamību, taču īstu ievērību viņa ieguva ar raksturlomām, piedaloties komēdijās un dramatiskajās filmās, kas nostiprināja viņas aktrises reputāciju vietu Itālijas kinomākslā.

Filmas un karjeras virsotne

Eleonora Džordži filmējusies daudzās Itālijas filmās, sadarbojoties ar tādiem ievērojamiem režisoriem kā Ettore Scola, Mario Monicelli un Pasquale Festa Campanile.

Jau 1970.–1980. gados viņa kļuva par vienu no Itālijas kino ikonām.

Svarīgākās filmas:

• Storia di una monaca di clausura (1973) – viena no pirmajām lomām
• Pane, burro e marmellata (1977)
• Borotalco (1982) – par šo lomu ieguva David di Donatello balvu kā labākā aktrise
• Mia moglie è una strega (1980) – populāra komēdija
• Mani di fata (1983)
• Compagni di scuola (1988) – klasiska itāļu komēdija

1. gados viņa pievērsās režijai un scenāriju rakstīšanai. Viņas režisētā filma Uomini & donne, amori & bugie (2003) atspoguļo viņas daudzpusību kino industrijā.

Privātā dzīve

Eleonora Džordži ir bijusi precējusies ar itāļu producentu un uzņēmēju Angelo Rizzoli, ar kuru viņai ir dēls Andrea Rizzoli Jr.
Pēc šķiršanās viņa bija attiecībās ar aktieri Massimo Ciavarro, ar kuru viņai ir otrs dēls, Paolo Ciavarro.

Eleonora Džordži ir spilgta un harizmātiska personība Itālijas kino vēsturē, kas veiksmīgi no aktrises kļuvusi par režisori un scenāristi. Viņas ieguldījums Itālijas kino ir neatsverams, un viņa pēdējos gados bija joprojām aktīva sabiedriskajā dzīvē.

Eleonora Džordži savas karjeras laikā strādājusi ar daudziem izciliem Itālijas un starptautiskajiem aktieriem.
Daži no tiem :

• Alberto Sordi – itāļu kino leģenda, ar kuru kopā filmējās Io e Caterina (1980).
• Vittorio Gassman – viens no Itālijas lielākajiem aktieriem, ar kuru viņa dalīja ekrānu vairākās filmās.
• Ugo Tognazzi – komēdijas meistars, ar kuru viņa sadarbojās filmās Romanzo Popolare (1974) un La stanza del vescovo (1977).

• Adriano Čelentāno - filmējās kopā ar vienu no ikoniskākajiem Itālijas aktieriem, dziedātājiem un komiķiem. Viņu sadarbība notika filmā: "Grand Hotel Excelsior" (1982) – viena no populārākajām 80. gadu itāļu komēdijām, kurā Čelentāno un Giorgi bija daļa no lieliska ansambļa kopā ar Enriko Montesano un Karlo Verdoni.Čelentāno bija ļoti harismātisks un unikāls aktieris, un Giorgi, ar savu šarmu un vieglumu, lieliski papildināja komiskās situācijas filmā.

• Viens no nozīmīgākajiem darbiem, kur Eleonora Giorgi un Adriano Čelentāno filmējās kopā, ir "Samtainās rociņas" (1979, "Mani di velluto", Režisors: Castellano & Pipolo, galvenās lomas Adriano Čelentāno, Eleonora Giorgi, Olga Karlatos.
  
  Tajā pašā laikā, 1980. gadā, tika uzņemta vēl viena ikoniska filma ar Adriano Čelentāno, kur galvenā sieviešu loma bija Ornellai Muti – "Il bisbetico domato" (Nepieradinātais, Spītnieka savaldīšana).  
  
  "Mani di velluto" (Samtainās rociņas, 1979) – ar Eleonoru Giorgi
  "Il bisbetico domato" (Spītnieka savaldīšana, 1980) – ar Ornellu Muti. 
  
  Abi šie kinodarbi vienlaicīgi tika nopirkti PSRS, tomēr "Samtainās rociņas" netika rādīta kinoteātros, atšķirībā no "Spītnieka savadlīšanas", kas kļuva par vienu no populārākajām itāļu komēdijām padomju skatītājiem. Sākoties videērai, "Samtainās rociņas" kļuva par īstu hītu videokasešu gan legālajā, gan nelegālajā tirgū un tika masveidā skatīta mājas video formātā. Tāpat kā citas Čelentāno komēdijas, šī filma PSRS un vēlāk Krievijā ieguva kulta statusu. 

Interesanti:

PSRS skatītāji bieži salīdzināja Giorgi un Muti tēlus, jo abas bija Čelentāno ekrāna partneres ļoti populārās komēdijās vienā laika periodā.

Tiek uzskatīts, ka "Samtainās rociņas" netika izrādīta kinoteātros tāpēc, ka tās sižets un komēdijas stils parāk pozitīvi parādīja noedziednieku ģimenes dzīvi un kāds īpaši centīgs cenzors ieteica filmu nerādīt, lai gan tā izrādīšanai kinoteātros bija nopirkta.  Liekulīgi tika uzskatīts, ka \s\o komēdija ir tik pozitīva, ka var sabojāt padomju jauniešus, kuriem šāds dzīves veids ir svešs, tāpēc neatbilda padomju cenzūras standartiem. Jāatzīmē, ka pēc pāris gadiem padomju ideoloģija bija spiesta atzīta, ka Padomju Savienībā pastāv organizētā noziedzība un tā ir saaugusi ar augstākajiem valsts un kompartijas ierēdņiem. 

Šī paralēlā vēsture padara Eleonoras Giorgi un Ornellas Muti neformālo konkurenci vēl interesantāku!

• "Mani di velluto" PSRS kļuva par vienu no populārākajām videokasetēm 80.–90. gados, līdz ar citām Čelentāno filmām, kas sākotnēji netika izrādītas kinoteātros.

• Carlo Verdone – viņas partneris filmā Borotalco (1982), kas viņai atnesa David di Donatello balvu.

• Giancarlo Giannini – izcils aktieris, kurš bija viena no Itālijas kino spožākajām zvaigznēm.
• Renato Pozzetto – kopā ar viņu spēlēja populārās komēdijās Mia moglie è una strega (1980) un Mani di fata (1983).
• Tomas Milian – populārs Kubas izcelsmes aktieris, ar kuru filmējusies Squadra antimafia (1978).
• Massimo Ciavarro – viņas dzīves partneris un kolēģis vairākās filmās, tostarp Sapore di mare 2 (1983).

Eleonora Giorgi un Ornella Muti – profesionālā sāncensība

Gan Eleonora Giorgi, gan Ornella Muti bija Itālijas kino zvaigznes 1970.–1980. gados, abas tika uzskatītas par itāļu seksa simboliem. Viņu karjeras medijos bieži salīdzināja, mēģinot izraisīt konfliktu starp aktrisēm.

Abas bija ārkārtīgi skaistās sievietes bija redzamas atmiņā paliekošās lomās un viņu popularitāte bija ārkārtīgi liela. Viņas piedalījās gan dramatiskās, gan komēdiskās filmās, abas strādāja ar vadošajiem Itālijas režisoriem un aktieriem.

Ornella Muti biežāk spēlēja fatālās sievietes, kamēr Eleonora Giorgi bija pazīstama ar romantiskām, naivām un komiskām lomām. Giorgi vairāk specializējās komēdijās, savukārt Muti bija plašāks dramatisko lomu repertuārs. Ornella Muti veiksmīgi izveidoja arī starptautisku karjeru, filmējoties arī Holivudā (Flash Gordon, 1980), bet Giorgi pārsvarā palika uzticīga Itālijas kino.