Elza Ābele

Elza Ābele, meitas uzvārdā Skrastiņa, dzimusi  1904.gada 1. februārī  Ēveles pagastā, Ziemeļvidzemē, lauku tirgotāja Dāvida un Betijas, dz.Purgale, ģimenē. Ir arī vecākā māsa Anna.  Bērnības atmiņas Elzai saistās ar Ēveles baznīcu, kuras dārzā viņa spēlējusies, kāpusi kokos, ielavījusies balkonā virs altāra un vērojusi laulājamos pārus. Kopā ar vēl četru turīgu ģimeņu atvasēm mācās ķestera privātskolā latviešu, vācu un īpaši krievu valodu, lai izturētu iestājpārbaudījumu krievu ģimnāzijā . Vēlāk meitenes pāriet uz slaveno Rīgas krievu meiteņu ģimnāziju un dzīvo pie mātes brāļa, advokāta Jāņa Purgaļa, kam Elizabetes un Tērbatas ielas stūrī pieder liels nams. Ar advokāta dēlu Kornēliju Elza vingrinās runāt krievu valodā. Kara gados skolu pārceļ uz Tērbatu.

1818. gada 18 novembri  Elza piedzīvo  Valmierā, kur šajā laikā mācās ģimnāzijā. Te pieredz arī boļševiku laiku. Tad mācās Rīgas 2. ģimnāzijā, kur viņu pazīst jau kā dzejnieci Smaidu. Ar klasesbiedreni Aldonu Čaksti draudzība saglabājas uz daudziem gadiem. Elza bieži viesojas Čakstes mājoklī gan Rīgā, gan laukos.  Apmeklē arī  Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes rīkotos pasākumus Rīgas pilī, kur Lāčplēša dienai un 18. novembrim veltītos Smaidas dzejoļus deklamē gan viņa, gan arī prezidenta meita Aldona. Kad Elzai ir sešpadsmit gadu,  skolā viesojas Rainis un Aspazija. Dzejniece Smaida nolasa šim gadījumam veltītu dzejoli. No 1920. līdz 1922.gadam Elzai ar Raini izveidojušās savstarpējas simpātijas un aizraušanās, kamēr par to uzzināja meitenes tēvs un to pārtrauca.

Bermonta laika pārdzīvoto  Elza aprakstījusi  stāstā "Uz tēvu zemes altāra". To 1924. gadā turpinājumos publicējis laikraksts "Latvis".

Precējusies ar Kārli Ābeli (sen.), dabaszinātnieku un dzejnieku. Abu ģimenē ir trīs bērni: Maija, Zaiga un Kārlis (jun.), dzejnieks un ģeologs.

1922. gada 28. septembrī ar pseidonīmu Smaida pirmā publikācija – tēlojums "Sveiciens augstskolai" laikrakstā "Students"

1924. gadā periodikā publicēts pirmais dzejolis.

Mācoties Latvijas Konservatorijā ieguvusi tiesības mācīt mūziku vidusskolā (1926).

1928. gadā Elza Skrastiņa salaulājas ar profesoru Kārli Ābeli (sen.), dabaszinātnieku un dzejnieku. Abu ģimenē ir trīs bērni: Maija, Zaiga un Kārlis (jun.), dzejnieks un ģeologs.

1930. gadā LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu nodaļā iegūst mag. phil. gradu par darbu "Paralēlisms latviešu tautas dziesmās". Elza ir arī viena 24 studentēm, kas dibina studentu korporāciju "Gundegu". Telpas korporācija atrod Jānim Purgalim piederošajā namā.

1935. gadā par žurnālā "Daugava"  7. un 8. numurā publicēto stāstu "Dievināšana" redaktors Jānis Grīns dod labas atsauksmes, novērtē kā labu darbu:  drāma, ko jaunas meitenes dvēselē radījusi dievinātā skolotāja, kura izrādās komūniste.

No 1930. līdz 1940. gadam strādājusi Latvijas Konversācijas vārdnīcas redakcijā. Bez viņas redakcijā strādā arī Jānis Medenis, Benno Ābers, Anna Dārziņa, bet vada Arveds Švābe.

1944. gadā pamet Latviju.

No 1945. līdz 1949. gadam  strādā par skolotāju latviešu vidusskolās Mērbekā un Pinebergā, Vācijā.

1958. gadā vīrs saņem darba piedāvājumu Adelaidē, Austrālijā. Pēc pašmācībā apgūtās angļu valodas Elza iegūst skolotājas tiesības (Teachers Certificate). Desmit gadus strādā pamatskolā, austrāliešu bērniem mācot ne tikai angļu valodu, bet arī šajā valodā pārtulkotas latviešu tautas dziesmas "Pūt, vējiņi", "Kur tu teci, gailīti manu", "Caur sidraba birzi gāju" u.c. un,kas bērniem īpaši patīk, arī dejas "Sudmaliņas" un "Ačkupu".

Dēls Kārlis precējies ar Ēriku no Melnburnas, meita Zaiga ar Edi Sudrabu, vecākā meita Zaiga – ar Z.Sedlinieku.

1961. gadā mūžībā aiziet Elzas vīrs.

1963. gadā Elza Ābele pensionējās.

1968. iznāk romāns "Ar saknēm izrautie" - attēlota ieceļotāju dzīve.

1984. – romāns "Mīlestība".

2002. gada 29. jūnijā stāj pukstēt Elzas sirds.

Avots: "Latviešu literatūras drabinieki Rietumu pasaulē", Itakā, ASV, "Mežābele", 1991.

           "Latviešu rakstniecība biogrāfijās", R, "Zinātne", 2003.

            lkr. Brīvā Latvija, Austrālijas Latvietis, ž. "Daugava"