Ērihs Neimans

Ērihs Neimans (ivritā אריך נוימן; 1905. gada 23. janvāris, Berlīne - 1960. gada 5. novembris, Telaviva) - psihologs, rakstnieks un viens no apdāvinātākajiem un redzamākajiem, vienlaikus nepelnīti nepamanītākajiem, Karla Junga studentiem.

Doktora grādu viņš ieguva Berlīnes universitātē 1927. gadā.

Vēlāk viņš pārcēlās uz Telavivu. Daudzus gadus viņš bieži atgriezās Cīrihē, Šveicē, lai lasītu lekcijas Carl Gustav Jung institūtā. Viņš arī bieži lasīja lekcijas Anglijā, Francijā un Holandē, kā arī bija Starptautiskās analītiskās psiholoģijas asociācijas biedrs un Izraēlas analītiskās psiholoģijas asociācijas prezidents.

Viņš praktizēja analītisko psiholoģiju Telavivā no 1934. gada līdz savai nāvei 1960. gadā.

Ieguldījums

Ēriha Neimaņa ieguldījums cilvēces attīstības psiholoģijā, kā arī apziņas un radošuma psiholoģijā ir milzīgs un, kā jau teikts, nepamanīts un pat iespējams, apzināti noklusināts.

Neimans iestājās par teorētisku un filozofisku pieeju analīzei, savukārt klīniskāka pieeja tika praktizēta Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, līdz ar to zaudējot vispārinātu sapratni par pētniecības objektu kontekstā ar citiem procesiem.

Starp viņa vērtīgajiem ieguldījumiem var atzīmēt grāmatā "Varenā māte" izklāstīto empīrisko jēdzienu "centroversija", ekstra un introversijas sintēzi un sievišķā elementa un dominantes attīstības teoriju. Viņa darbs arī atklāj, kā mitoloģija caur vēsturi atklāj apziņas attīstības aspektus, kas atkārtojas individuālajā apziņā un sabiedrībā kopumā. Šis ir viens no mūsdienu it kā moderni izglītototā cilvēka apziņas un domāšanas fenomeniem - kontekstā ar visaugstākajām tehnoloģijām, kuras vietā un nevietā tiek apspriestas, iztrūkstošos sapratnes elementus visbiežāk aizvieto ar mitoloģijas un tradīciju elementiem. Šis domāšnas fenomens būtu skaidrojams, taču tā vietā, politiski populisti to ir izmantojuši savu, pat izteikti agresīvu un totalitāru, teoriju attīstīšanai un īstenošanai (Mihails Suslovs, Makss van der Stūls, arī daudz apspriestā un pēc būtības nesaprastās Stambulas konvencijas autoru pamatnozstādnes).  

Neimana integrālās apziņas teoriju par sapratnes veidošanos zemapziņā vai balstoties dziļiem mitoloģiskiem priekštatiem, pamatīgi ir attīstījis tālāk viens no modernās pasaules izcilākajiem un redzamākajiem filozofiem Kens Vilbērs, ar kura mācību ir iespēja iepazīties teologa Jura Rubeņa vadītajās Elijas nama meditācijas nodarbībās.

Darbs

Viņa ievērojamākie darbi ir Lielā (varenā) māte un Apziņas izcelsme un attīstība.

Cits darbs - Dziļuma psiholoģija un jaunā ētika - koncentrējas uz cilvēka destruktivitāti un uz to, kā cilvēka prāts ir saistīts ar savu ēnu. Daži mūsdienu pētnieki atklāj, ka savos darbos jau izcilais krievu rakstnieks Fjodors Dostojevskis ir runājis un parādījis Ēriha Neimaņa vēlāko zinātnisko pētījumu priekšmetu par psiholoģiskajiem jēdzieniem.

Vēlāk Neimans izstrādā savus sievišķo arhetipu pētījumus grāmatās Māksla un radošais bezsamaņā, Sievišķā bailes un Mīlestība un dvēsele.