Ernests Freidenfelds

Pēc atgriešanās no pēckara deportācijas mitinājās Talsu tuvumā, pēc tam ar sievu un viņas māsu atgriezās Čanku dzimtajās mājās Rendas pagasta Mežzīlēs.

Mūža nogalē sirdzis ar sirds asinsvadu sašaurinājumu, miris pirms Līnas Čankas-Freidenfeldes.

Avots: "Mani pacienti," J.Liepiņš, 1998.g.

---

Par dalību neatkarības cīņās Līnai Čankai piešķir Lielrendas muižas centra Vecopili (Jaunajā pilī atradās skola), muižas parku un zivju dīķus. Freidenfeldi tur nespēja īsti iedzīvoties.

Lielrendas centru Freidenfeldi pārdod kādai ģimenei no Rīgas un 1937. gadā jau dzīvo Milzkalnes pagasta "Laimēs". Šī no bij. Tukuma policijas priekšnieka Šiliņa atpirktā saimniecība ir visai maza — ap 15 hektāru. Lauksaimniecības darbus tur darījis Freidenfeldu audžu dēls Kārlis D. Virtuves soli un mājas apkopšanu veic pats Freidenfelds. Līnai ir laika diezgan piedalīties sabiedriskā dzīvē, un to viņa arī dara. Arī Ernestu laika biedri atceras kā sabiedrisku un patīkamu cilvēku.
Jau pēc pāris gadiem Freidenfeldi ir "Laimes" atstājuši un nopirkuši jaunsaimniecību "Eglītes" Zaļenieku pagastā. Saimniecība bijusi skaisti iekārtota, bet arī maza. Sākumā to tāpat apstrādājis Kārlis D. Paši Freidenfeldi strādājuši Zaļenieku biedrības namā kā ekonomi. Ar savām kulinārajām spējām tur sevišķi izcēlies Ernests.
Vācu laikā Freidenfeldi Jelgavā atvēra un vadīja klubu-kantīni Veselības rotas leģionāriem. Līna vairākas reizes apmeklēja austrumu fronti, mūsu leģionāriem paciņas vedot.
Jelgavas nobumbošana 1944. gada jūlijā Freidenfeldus pārsteidz darbā. No degošās pilsētas viņiem izdodas izbēgt, bet bez nekā, tikai ar to, kas mugurā. Pēc tam viņi meklējuši sakarus ar zvejniekiem, kuri varētu viņus pārvest uz Zviedriju. lespēja izbraukt no Engures uz Zviedriju viņiem arī solīta, bet nav realizējusies. Tā viņi galu galā palika Kurzemē, par kuras brīvību Līna savā laikā bija tik spīvi cīnījusies.

Pēc 1945.gada pieticīgi dzīvoja Līnas dzimtajās "Mežzīlēs". (Universitas, 1987)