Līna Čanka Freidenfelde

Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.

Dienējis: 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons (pulks) 1. rota

Apbalvots:

• 22.10.1915, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 498563
• 20.04.1916, Svētā Jura 3. šķiras krusts, Nr. 130306

Papildus informācija:

ČANKA Līna Bērtuļa m. dzimusi 1893.05.11. Rendas Mežzīlēs, zemniece – mirusi 1981., brīvprātīgā 1915.08., ievainota Slokas kaujā 1915.22.10. un Nāves salā 1916.20.04., atgriežoties 1916.03.06. no hospitāļa dienēja bataljona lazaretē, LR armijā iestājusies 1919.09. LKOK

***

LKOK nr.3/1095

Līna (Jānis) Čanka-Freidenfelds

Jaunākais(ā) apakšvirsnieks(ce) 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā.

* 1893. g. 5. novembrī Rendas pagastā.

+ 1981. g. 9. jūnijā Reģu pansionātā, Kuldīgas rajonā.

[Pārapbedīta 1989. g. 8. aprīlī no Reģu kapiem uz Rendas ciema Mežazīļu kapiem.]

Apbalvota par cīņām 1915. g. 22. oktobri pie Slokas un par izlūku gājieniem 1916. g. Nāves salā.

Bija pirmā sieviete, kas apbalvota ar L.k.o.

ČANKA - FREIDENFELDE LĪNA

Bij. 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka kaprāle.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimusi 1893. g. 5. nov. Rendas pagastā Mežzilēs. Zemkope. 

1915. g. aug. ar segvārdu "Jānis" brīvprātīgi iestājusies latviešu strēlnieku vienībās. Piedalījusies visās 3. Kurzemes kājnieku pulka cīņās, izrādot apbrīnojamu varonību. apbalvots ar Jura krusta III, IV šķiras, Jura medaļas IV šķiras

1915. g. 22. okt., pie Pavasara muižas Slokā ievainota, Čanka-Freidenfelds-. atgriezās kaujaslaukā un turpināja cīņu zem nepārtrauktas ienaidnieka uguns, līdz tika ievainota otrreiz. 1916. g. 1. apr.-12. sept. piedalījās visās kaujās Nāves salā. 1916.-1917. g. Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna kā vecākā sanitāre pašaizliedzīgi izpildīja savu pienākumu nepārtrauktā ienaidnieka ugunī. 

Latvijas armijā iestājusies brīvprātīgi 1919. g. sept., dienējusi 5. Cēsu kājnieku pulkā.

Pēc 2. pasaules kara represēta, zaudējusi savu saimniecību Mūža nogali aizvadījusi Kuldīgas raj. Reģu pansionātā. Mirusi 1981. g. 9. jūn.; 1989. g. 8. apr. pārbedīta dzimtas kapuvietā Rendas kapos.

**************

Orleānas jaunavas līdziniece - Līna Čanka Freidenfelde (1893-1981)
19. jūlijā latviešu deputāti Goldmanis un Zālltis publicē patriotisko uzsaukumu Pulcējaties zem latviešu karogiem!: ~...Brāļi, stunda ir situsi. Kas tic, tas uzvar. Uz priekšu ar latviešu karogu par Latvijas nākotni!...

Šim aicinājumam seko arī Kurzemes bēgle Līna Čanka. 1915. g. aug. vai sept. viņa iestājas 3. Kurzemes strēlnieku bataljonā. Strēlniekos sievietes nepieņēma. L. Č. ieguva iestāšanās apliecību, pierunādama kādu pazīstamu puisi iet viņas vietā un ar viņas mirušā brāļa pasi uz iestāju komisijas pārbaudi. Tā bataljona sarakstos viņa ievesta kā Jānis Čanka. Protams, kazarmās jau pirmajā dienā atklājās, ka Jānis viņa nav. Līna tomēr prata pārliecināt kā Organizācijas komiteju, tā bat. komandieri plkv. Kalniņu par savu nopietno cīņas gribu, ka viņai atļāva bataljonā palikt. Acenes viņai bija dāvinātas kā talismans, lai vācieši neizšautu acis.

Lāčplēša kara ordenis ir augstākais Latvijas valsts militārais apbalvojums. Šis ordenis piešķirts arī trim sievietēm. Tikai divām tas piešķirts par tiešu piedalīšanos kaujās. Un tikai vienai no šīm divām latvietēm ir ne tikai Lāčplēša kara ordenis, bet arī Latvijas valsts augstākais civilais apbalvojums — Triju zvaigžņu ordenis un Krievijas impērijas augstākie militārie apbalvojumi - divi Sv. Jura krusti.

Līna Čanka-Freidenfelde dzimusi 1893. g. 5. nov. kā Kuldīgas apr. Rendes pag. Mežzīļu saimnieka Bērtuļa vecākā meita. Ģimenē ir vēl piecas meitas un dēls Jānis, kurš miris 1912. g. Mājās rosīga saimniekotāja bijusi Līna. Viņu atceras kā saprātīgu un pat izglītotu saimnieci, — viņa apmeklējusi zemkopības kursus, kā arī dažādus priekšlasījumus. 

1915. g. vasarā — daļēji krievu baismīgās propagandas iespaidoti, daļēji vāciešus vēsturisku iemeslu dēļ bīdamies, daļēji arī vienkārši kazaku izdzīti — bēgļu gaitās dodas ļoti daudzi Kurzemes iedzīvotāji. Starp tiem ir arī Mežzīļu ļaudis.

Pēc samērā īsām apmācībām bataljonu 22. okt. iesaistīja kaujā Slokas rajonā, (šo cīņu rezultātā vāciešus padzina no Ķemerēm un Lielupes krasta līdz Odiņiem.) šinī kaujā Līnu ievaino. lespējami īsāko laiku slimnīcā pavadījusi, viņa atgriežas savā pulkā, piedaloties pēc tam daudzos izlūku gājienos.

Tieši par sekmīgiem izlūku gājieniem (kā 1916. g., tā vēlāk) viņa apbalvota ar 3. un 4. šķiras Sv. Jura krustiem un paaugstināta par kaprāli. Vēlāk L. Č. piedalās arī nemirstīgas slavas apmirdzētajās kaujās Nāves salā, pie Ložmetēju kalna v. c. Kopš 1919. g. sept. L. Č. pieder pie Latvijas nacionālās armijas un ar Cēsu kājnieku pulku piedalījusies brīvības cīņās pret Bermontu pie Rīgas un Latgales frontē.

Par to viņai piešķirts 3. šķ. Lāčplēša kara ordenis un pēc agrārreformas — daļa Lielrendas muižas centra ar tā saucamo Vecopili (Jaunajā pilī bija pamatskola ar skolotāju dzīvokļiem), muižas parku, zivju dīķiem un plašu augļu dārzu.

Tur L. Č. dzīvoja kopā ar savu vīru Ernestu Freidenfeldu. Lielrendas centru Freidenfeldi pārdod P. ģimenei no Rīgas un 1937. g. jau dzīvo Milzkalnes pag. "Laimēs". Lauksaimniecības darbus tur darījis Freidenfeldu audžudēls Kārlis D., vēlāk leģionārs. Virtuves soli un mājas apkopšanu veic pats E.Freidenfelds.

Tā L. Čankai ir laika diezgan piedalīties sabiedriskā dzīvē un to viņa arī dara. Arī Ernestu laika biedri atceras kā sabiedrisku un patīkamu cilvēku.

Jau pēc pāris gadiem Freidenfeldi ir "Laimes" atstājuši un nopirkuši jaunsaimniecību "Eglītes" Zaļenieku pagastā. Saimniecība bijusi skaisti iekārtota, bet arī maza. Sākumā to tāpat apstrādājis Kārlis D. Paši Freidenfeldi strādājuši Zaļenieku biedrības namā kā ekonomi. Ar savām kulinārajām spējām tur sevišķi izcēlies Ernests.

Vācu laikā Freidenfeldi Jelgavā atvēra un vadīja klubu-kantīni veselības rotas leģionāriem. L. Č. arī vairākas reizes apmeklēja austrumu fronti, mūsu leģionāriem sainīšus vedot. Jelgavas nobumbošana 1944. g. jūlijā Freidenfeldus pārsteidz darbā. No degošās pilsētas viņiem izdodas izbēgt — Ernestam bez svārkiem un Līnai vienā kleitiņā, tikai ar rokassomu padusē. Pēc tam viņi meklējuši sakarus ar zvejniekiem, kas varētu viņus pārvest uz Zviedriju. lespēja izbraukt no Engures uz Zviedriju viņiem arī solīta, bet nav realizējusies. Tā viņi beigās palika Kurzemē.

Kādus pēdējos piecus dzīves gadus Līna Čanka pavadījus nespējnieku namā Reģos, jau vairākus gadus pirms tam viņas veselība bijusi visai bojāta, un tur arī mirusi.

Solveiga Smiltene