Ernsts Ķeselis

LKOK nr.3/395

Ķeselis, Ernsts Ernests

Kapteinis Studentu bataljonā.

* 1895. g. 9. janvārī Rīgā.

+ 1962. g. 5. oktobrī Olainē.

[]

Apbalvots par 1919. g. 10. novembra cīņām Lucavsalā, pie Bišu un Ciroles muižas.

Bija viens no tiem latviešu karavīriem, kurus Zviedrija 1946. g. 25. janvārī izdeva Padomju Savienībai.

Deportēts. Pēc piespriestā soda izciešanas atgriezās Latvijā.

ĶESELIS (arī KESELS) ERNESTS Jāņa dēls

Studentu bataljona kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1895. g. 9. janv. Rīgā. Beidzis tehnisko vidusskolu, sācis studēt tirdzniecību RPI, strādājis par banku ierēdni Nižņijnovgorodā. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g., tajā pašā gadā beidzis Orenburgas praporščiku skolu. Pēc tam palicis krievu daļās un piedalījies kaujās. apbalvots ar Jura ordeņa IV šķiras Pēc lielinieku apvērsuma no armijas aizgājis. 1919. g. sākumā atgriezies Rīgā, dzīvojis Vecmīlgrāvī. Zemkopis un zvejnieks. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 9. okt. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem Studentu bataljona 1., vēlāk 2. rotas komandiera amatā. Pēc tam dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā un traktoru baterijā.

1919. g. 4. nov. naktī Rīgā kā izlūku nodaļas vadītājs Ķeselis šķērsoja Daugavu, piepešā uzbrukumā ienaidniekam vairākus no tiem nodūra un atņēma ložmetēju; 10. nov. naktī ar savu trieciengrupu durkļu cīņā ieņēma Lucavsalu, pēc tam Bišumuižu un izlauzās uz šosejas aiz eļļas fabrikas; 25. nov. ar izlūknodaļu nakts laikā uzbruka Bēnes pagastā Ciroles muižai, personiski nošāva pirmo vācu posteni, pārējos vāciešus apmētāja ar granātām, dažus nodūra, ieguva mīnmetēju, ložmetējus, zirgus un pajūgus. 

Atvaļināts 1920. g. 31. dec. Studējis LU Tautsaimn. nodaļā (studijas nav beidzis), 5 gadus skolotājs Zasulauka pamatskolā, pēc tam darbojies kuģniecībā ar savu motoburinieku "Hermanis". Rotas komandieris 5. Rīgas aizsargu pulkā. Piešķirtas Rīdeļu ūdensdzirnavas Engures pagastā 

2. pasaules kara laikā dienējis latviešu leģionā. No 1943. g. sept. latviešu brigādes atsevišķā artilērijas diviziona 3. baterijas komandieris Volhovas frontē, hauptšturmfīrers (kapteinis). 1944. g. beigās Austrumprūsijā 15. divīzijas artilērijas pulka 3. vieglā diviziona komandieris. 

Kara beigās nokļuvis Zviedrijā, atradies internēto personu nometnē, no kuras izdots PSRS iestādēm. Notiesāts, vairākus gadus aizvadījis labošanas darbu nometnēs, pēc tam atgriezies Latvijā. Miris 1962. g. 5. okt. Rīgā.