Frančesko Rastrelli

Dzimis Parīzē. 

Slavens itāļu izcelsmes Krievijas impērijas galma un Kurzemes hercoga arhitekts. Savas karjeras sākumā un beigās viņš uzturējās Kurzemes un Zemgales hercogistē.

No 1725. līdz 1730. gadam Bartolomeo Rastrelli dzīvoja ārpus Krievijas, visdrīzāk Itālijā.

1725. gadā , ceļojot cauri Jelgavai, viņš iepazinās ar Kurzemes hercoga atraitni Annu Ivanovnu, kura 1730. gadā, pēc kļūšanas par Krievijas imperatori, uzaicināja Rastrelli kļūt par savu galma arhitektu.

1736 — 1740 Pēc imperatores favorīta Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona pasūtījuma Rastrelli projektēja Rundāles pili.

1738 — 1740 projektē Jelgavas pili.

No 1741. līdz 1762. gadam viņš bija imperatores Elizabetes galma arhitekts un vadīja koka Vasaras pils uzbūvi Sanktpēterburgā (1741— 1744, nav saglabājies).

Pēc tam sekoja vairāku Pēterburgas augstmaņu pilsētas un piepilsētas piļu būve, no kurām slavenākās ir Voroncova (1749 — 1752) un Stroganova pilis (1752 — 1754) Pēterburgā.

No 1747. līdz 1752. gadam Rastrelli vadīja Lielās pils kompleksa būvniecību Pēterhofā.

1747. gadā tapa skice Andreja katedrālei Kijevā.

1752.— 1757. g. viņš vadīja imperatores mātes Katrīnas I pils pārbūvi Carskoje Selo (pašreiz - pilsēta Puškina);

1754. — 1762. g. vadīja imperatores Ziemas pils būvi Pēterburgā ar tās slavenajām Jordānas kāpnēm.

1748 — 1754.g. top viņa pēdējais darbs Pēterburgā -Smoļnija klostera ansamblis (Klostera zvanu tornis tajā laikā bija visaugstākais Sanktpēterburgā un visā Krievijā. Imperatores nāve 1762. gadā neļāva arhitektam pabeigt iesākto. Nākot pie varas Katrīnai II, Rastrelli savu galma arhitekta posteni bija spiests pamest, jo imperatorei labāk patika klasicisma stils, baroku viņa dēvēja par "putukrējumu".

1763. gadā, pēc Kurzemes hercoga Bīrona atbrīvošanas Rastrelli devās uz Jelgavu un uzraudzīja hercoga piļu celtniecības pabeigšanu.

1764-1780.g. top viņa pēdējais projekts Latvijā - Jelgavas Sv. Sīmaņa un Annas katedrāles jaunbūve baroka stilā, kas tika veikta pēc viņa nāves. Vvēlāk baznīca pārbūvēta pēc N.Čagina projekta (1890-1892) eklektikas stilā, saglabājot vienīgi vecās baznīcas sienas.

Dzīves pēdējos gados viņš nodarbojas ar mākslas priekšmetu tirdzniecību kopā ar itāļu antikvāriem.

1771.g. dažus mēnešus pirms nāves ievēlēts Krievijas Impērijas Mākslas akadēmijā.

1923. gadā Petrogradā viņa vārdā tika pārdēvēts laukums bijušā Smoļnija klostera priekšā.

Avots : Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, Vikipēdija.

Rastrelli būvju attēli

• 

  Rundāles pils (1736—1740; 1764—1767)

• 

  Jelgavas pils (1738—1740; 1763—1772)

• 

  Elizabetes Vasaras pils Pēterburgā (1741—1744, nojaukta 1797)

• 

  Pēterhofas pils (1747—1755)

• 

  Sv.Andreja katedrāle Kijevā (1748—1767)

• 

  Smoļnija katedrāle Pēterburgā (1748—1764)

• 

  Voroncova pils Pēterburgā (1749—1757)

• 

  Katrīnas I pils Puškinā (1752—1756)

• 

  Marijas pils Kijevā (1752)

• 

  Stroganova pils Pēterburgā (1753—1754)

• 

  Ziemas pils Pēterburgā (1754—1762)

• 

  Sv. Sīmaņa un Annas baznīca Jelgavā (celta 1747 (pēc Rastrelli nāves), pārbūvēta 1890-1892).