Pastāsti par vietu
lv

Anna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatore

Anna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatoreAnna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatore
Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
28.01.1693
Miršanas datums:
17.10.1740
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Romanova
Papildu vārdi:
Анна Иоанновна Романова, Анна I
Kategorijas:
Muižnieks, Valdnieks
Tautība:
 krievs
Kapsēta:
Sts Peter and Paul Cathedral

Anna I Romanova, arī Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna bija Kurzemes hercogiene (no 1711. līdz 1730. gadam), Krievijas imperatore laikā no 1730. līdz 1740. gadam.

1710. gadā tēvabrālis cars Pēteris I, vēloties saradoties ar Eiropas valdnieku dzimtām, 31. oktobrī izprecināja Annu Prūsijas karaļa krustdēlam, Kurzemes un Zemgales hercogam Frīdriham.

Российская империя. Анна Иоанновна и Елизавета I

1711. gada ziemā laulātais pāris devās uz saviem valdījumiem, taču Fridrihs piepeši mira, tikko kā viņi bija izbraukuši no Pēterburgas. Hercogiene Anna apmetās uz dzīvi Mītavā, hercogu rezidencē. Hercogisti viņas vārdā pārvaldīja tās hofmeisters Bestuževs-Rjumins.

1718. gadā hercogienes kancelejā darbu sāka 28 gadus vecais Kurzemes muižnieks Ernests Johans Bīrons, kurš ap 1727. gadu nomainīja gan amatā, gan hercoga atraitnes gultā Bestuževu.

Pēc Pētera II nāves Augstākā Slepenā padome 1730. gada 19. janvārī (30. janvāris pēc jaunā stila) par Krievijas impērijas troņmantnieci izvēlējās Annu. Lai kāptu tronī, Annai nācās 28. janvārī (8. februāris pēc jaunā stila) parakstīt Kondīcijas - vienošanos, ka viņa, būdama imperatore, nedrīkstēs pieteikt karu vai slēgt mieru, nedrīkstēs ieviest jaunus nodokļus, izmantot valsts kasi, paaugstināt rangā augstākā par pulkvedi, dāvāt dzimtmuižas, bez tiesas sprieduma atņemt muižniekam īpašumu vai dzīvību, laulāties, izsludināt troņmantnieku.

1730. gada 15. februārī  Anna svinīgi iebrauca Pēterburgā.

Anna mira 48 gadu vecumā.

Avoti: wikipedia.org

Piesaistīt vietai

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Norādīt saikni
        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ivans V RomanovsIvans V RomanovsTēvs06.09.166629.01.1696
        2Katrīna Joanovna RomanovaKatrīna Joanovna RomanovaMāsa29.10.169114.06.1733
        3Fridrihs III KetlersFridrihs III KetlersVīrs19.07.169221.01.1711
        4Pēteris I RomanovsPēteris I RomanovsOnkulis30.05.167208.02.1725
        5Pēteris III RomanovsPēteris III RomanovsBrāļa/māsas dēls21.02.172817.07.1762
        6Pēteris II RomanovsPēteris II RomanovsBrāļa/māsas dēls23.10.171530.01.1730
        7Ivans VI RomanovsIvans VI RomanovsBrāļa/māsas dēls23.08.174016.07.1764
        8Anna II RomanovaAnna II RomanovaBrāļa/māsas meita18.12.171819.03.1746
        9Великая княжна Наталья АлексеевнаВеликая княжна Наталья АлексеевнаBrāļa/māsas meita21.07.171422.11.1728
        10Frīdrihs II KetlersFrīdrihs II KetlersSievas/vīra tēvs06.07.165022.01.1698
        11Elisabeth Sophie of BrandenburgElisabeth Sophie of BrandenburgSievas/vīra māte05.04.167422.11.1746
        12
        		Marija Doroteja fon Brandenburga ŠvedteSvaine00.00.168400.00.1743
        13Карл Леопольд Мекленбург-ШверинскийКарл Леопольд Мекленбург-ШверинскийSvainis26.11.167828.11.1747
        14Aleksejs I RomanovsAleksejs I RomanovsVectēvs09.05.162929.01.1676
        15Ernests fon BīronsErnests fon BīronsPartneris23.11.169028.12.1772
        16Mihails RomanovsMihails RomanovsVecvectēvs12.07.159613.07.1645
        17Царевич Алексей ПетровичЦаревич Алексей ПетровичBrālēns/māsīca28.02.169007.07.1718
        18Pēteris RumjancevsPēteris RumjancevsBrālēns/māsīca15.01.172519.12.1796
        19Elizabete I RomanovaElizabete I RomanovaBrālēns/māsīca29.12.170905.01.1762
        20Анна ПетровнаАнна ПетровнаBrālēns/māsīca27.01.170804.03.1728
        21Saksijas MoricsSaksijas MoricsPaziņa28.10.169630.11.1750
        22Ludvigs Hesens no HomburgasLudvigs Hesens no HomburgasPaziņa, Darba ņēmējs15.01.170523.10.1745
        23Ernst de MunnichErnst de MunnichPaziņa30.12.170721.01.1788
        24Džordžs BraunsDžordžs BraunsDarba ņēmējs15.06.169818.09.1792
        25Johans Bernhards FišersJohans Bernhards FišersDarba ņēmējs28.07.168508.07.1772
        26Ernests Gideons fon LaudonsErnests Gideons fon LaudonsDarba ņēmējs02.02.171714.07.1790
        27Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon MinhauzensHieronīms Kārlis Frīdrihs fon MinhauzensDarba ņēmējs11.05.172022.02.1797
        28Johans fon KorfsJohans fon KorfsDarba ņēmējs30.11.169707.04.1766
        29Frančesko RastrelliFrančesko RastrelliDarba ņēmējs00.00.170029.04.1771
        30Karls fon BrevernsKarls fon BrevernsDarba ņēmējs22.10.170421.10.1744

        25.11.1735 | Kremlī izliets "Zvanu Cars"

        Pievieno atmiņas

        + Lasīt vairāk

        09.11.1740 | Galma apvērsuma rezultātā tiek apcietināts Krievijas reģents Ernests Johans Bīrons

        1740.g. 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.

        Pievieno atmiņas

        + Lasīt vairāk

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        + Lasīt vairāk

        27.05.1795 | Krievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņu

        Pievieno atmiņas

        + Lasīt vairāk
        Birkas
        X