Anna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatore
- Dzimšanas datums:
- 28.01.1693
- Miršanas datums:
- 17.10.1740
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Romanova
- Papildu vārdi:
- Анна Иоанновна Романова, Анна I
- Kategorijas:
- Muižnieks, Valdnieks
- Tautība:
- krievs
- Kapsēta:
- Sts Peter and Paul Cathedral
Anna I Romanova, arī Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna bija Kurzemes hercogiene (no 1711. līdz 1730. gadam), Krievijas imperatore laikā no 1730. līdz 1740. gadam.
1710. gadā tēvabrālis cars Pēteris I, vēloties saradoties ar Eiropas valdnieku dzimtām, 31. oktobrī izprecināja Annu Prūsijas karaļa krustdēlam, Kurzemes un Zemgales hercogam Frīdriham.
1711. gada ziemā laulātais pāris devās uz saviem valdījumiem, taču Fridrihs piepeši mira, tikko kā viņi bija izbraukuši no Pēterburgas. Hercogiene Anna apmetās uz dzīvi Mītavā, hercogu rezidencē. Hercogisti viņas vārdā pārvaldīja tās hofmeisters Bestuževs-Rjumins.
1718. gadā hercogienes kancelejā darbu sāka 28 gadus vecais Kurzemes muižnieks Ernests Johans Bīrons, kurš ap 1727. gadu nomainīja gan amatā, gan hercoga atraitnes gultā Bestuževu.
Pēc Pētera II nāves Augstākā Slepenā padome 1730. gada 19. janvārī (30. janvāris pēc jaunā stila) par Krievijas impērijas troņmantnieci izvēlējās Annu. Lai kāptu tronī, Annai nācās 28. janvārī (8. februāris pēc jaunā stila) parakstīt Kondīcijas - vienošanos, ka viņa, būdama imperatore, nedrīkstēs pieteikt karu vai slēgt mieru, nedrīkstēs ieviest jaunus nodokļus, izmantot valsts kasi, paaugstināt rangā augstākā par pulkvedi, dāvāt dzimtmuižas, bez tiesas sprieduma atņemt muižniekam īpašumu vai dzīvību, laulāties, izsludināt troņmantnieku.
1730. gada 15. februārī Anna svinīgi iebrauca Pēterburgā.
Anna mira 48 gadu vecumā.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
25.11.1735 | Kremlī izliets "Zvanu Cars"
09.11.1740 | Galma apvērsuma rezultātā tiek apcietināts Krievijas reģents Ernests Johans Bīrons
1740.g. 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.
28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.