Francis Valters Štālekers

Francis Valters Štālekers (vācu: Franz Walter Stahlecker, dzimis 1900. gada 10. oktobrī, miris 1942. gada 23. martā) bija Ostlandes Sicherheitspolizei (SiPo) un Sicherheitsdienst (SD) vadītājs 1941. un 1942. gadā.

Viens no galvenajiem holokausta organizētājiem Latvijā un apkārtējās valstīs.

Dzimis protestantu mācītāja ģimenē.

1919./1920. gadā Štālekers iekļāvās nacionālistiskajās "Vācu nacionālajā aizsardzības un uzbrukuma savienībā" (Deutschvölkischer Schutz- und Trutzbund) un teroristiskajā organizācijā "Konsuls" (Organisation Consul).

Piedalījās ielu kaujās starp nacionālistiem un kreisajiem Virtembergā un Rūras apgabalā.

No 1920. līdz 1924. gadam studēja jurisprudenci Tībingenes universitātē.

1921. gadā iestājās NSDAP, tomēr vēlāk aktīvi darbību neveica, pēc universitātes beigšanas strādājot Virtembergas valsts pārvaldē.

1932. gadā atkal iestājās NSDAP un 1933. gadā kļuva par Virtembergas slepenās policijas (vēlākās Gestapo) priekšnieka vietnieku. Vēlāk darbojās analoģiskā amatā Breslavā.

Pēc Austrijas anšlusa1938. gadā kļuva par Donavas apgabala SiPo un SD vadītāju. 1939. gadā ar Reinharda Heidrihaatbalstu kļuva par okupētās Čehijas jeb Bohēmijas un Morāvijas protektorāta SiPo un SD priekšnieku.

No 1940. gada maija līdz jūnijam Štālekers bija analoģiskā amatā Norvēģijā.

Īsi pirms Vācijas iebrukuma PSRS Štālekers kļuva par Einsatzgruppe A vadītāju, kuras uzdevums bija represijas armijas grupas "Ziemeļi" aizmugurē, respektīvi mūsdienu Baltijas valstu, Baltkrievijas un Krievijas ziemeļrietumu teritorijā.

Realizēdams ebreju un romu (čigānu) holokaustu (porajmos), psihiatrisko slimnieku iznīcināšanu un citas akcijas, Štālekers centās to realizācijā iesaistīt vietējos kolaborantus. Kā vienu no tādiem Latvijas teritorijā jāmin Viktoru Arāju. Viņa vienība veica pie Gatčinas Nasvas ciema nodedzināšanu un iedzīvotāju likvidēšanu 1942. gada 23. martā, šajā sadursmē iet bojā Drošības policijas priekšnieks Valters Štālekers.

Svinīgi izvadīts no Prāgas hradas.