Pastāsti par vietu
lv

Fricis Virsaitis

Fricis Virsaitis (zināms arī kā Fricis Eltermanis; 1882. gada 14. novembris — 1943. gada 24. maijs) bija Latvijas armijas virsnieks. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Biogrāfija

Dzimis Dobeles rajona Bukaišu pagastā, laukstrādnieku ģimenē. 

1903. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas impērijas armijā.

1904. gadā mēģināja iestāties Viļņas kara skolā, bet tas neizdevās.

Turpināja dienestu kā apakšvirsnieks. Piedalījās Krievijas—Japānas karā (1904.—1905.).

1906. gadā iestājās Tiflisas (tag. Tbilisi) kara skolā, kuru pabeidza 1909. gadā.

Pirmā pasaules kara laikā dienēja 113. Starajas Rusas kājnieku pulkā. 

1916. gadā nomainīja savu uzvārdu Eltermanis uz Virsaitis. Dienestu Krievijas impērijas armijā beidza kā kapteinis.

1918. gada decembrī mobilizēts Petrogradā (tag. Sanktpēterburga), Sarkanajā armijā kā militārais speciālists. Bija 3. Padomju Latvijas strēlnieku brigādes apgādes priekšnieks. Sarkanās armijas pusē piedalījies cīņās Latvijā. 

1919. gada 22. maijā (Rīgā) dezertēja no Sarkanās armijas.

Uzreiz pēc Sarkanās armijas pamešanas brīvprātīgi iestājas Latvijas armijā kā kapteinis.

1919.g. no 28. maijā līdz oktobrim piedalījās 6. Rīgas kājnieku pulka formēšanā. No oktobra līdz novembrim komandēja bataljonu 6. Rīgas kājnieku pulkā.

1919. gada novembrī sāka komandēt Instruktoru bataljonu.

1920. tika paaugstināts par pulkvežleitnantu.

1921. gadā izteica vēlēšanos palikt Latvijas armijā. Šī gada augustā beidza Instruktoru bataljona komandēšanu, un iecelts par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri. 

1923. gadā paaugstināts par pulkvedi.

1930. gadā pabeidza Virsnieku 8 mēnešu kursus.

No 1934. gada 14. jūnija līdz 14. novembrim iecelts par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandiera vietnieku. Paaugstināts par ģenerāli.

1934.g. 14. novembrī kļuva par 2. Vidzemes divīzijas komandieri un Rīgas garnizona priekšnieku.

Pēc Latvijas okupācijas, 27. jūnijā Latvijas armiju pārdēvēja par Latvijas Tautas armiju, un ar tikko ieceltā komandiera Roberta Kļaviņa pavēli par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandieri iecēla pulkvedi Jāni Liepiņu.

Pēc tam ar Augusta Kirhenšteina pavēli Nr. 7 Frici Virsaiti 30. jūnijā atvaļināja no dienesta (par iemeslu minot vecumu).

Virsaitis pārcēlās no Rīgas uz Tukuma rajona Smārdes pagastu, kur viņam piederēja saimniecība "Virsaiši".

1941. gada jūnijā arestēts kopā ar ģimeni, un 14. jūnijā izsūtīts uz PSRS.

 1942. gada notiesāts uz 8 gadiem soda nometnēs Vjatkā (Kirovas apgabalā), kur 1943. gada 24. maijā mira.

Bijis latviešu studentu korporācijas Vendia biedrs.

Apbalvojumi

  • Staņislava ordenis (II un III šķiras)
  • Annas ordenis (II, III un IV šķiras)
  •  Lāčplēša Kara ordenis (III šķiras)
  •  Triju Zvaigžņu ordenis (II un III šķiras)
  •  Aizsargu Nopelnu krusts
  •  Igaunijas Ērgļa ordenis
  •  Zviedrijas Šķēpa ordenis (II šķiras)

 

***

Aresta adrese: Tukuma apriņķis, Smārdes pagasts, Virsaiši
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 24/05/43
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris Vjatlagā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Fricis Virsaitis varat meklēt vietnē news.lv.

Avoti: wikipedia.org, lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Ivars Jānis VirsaitisDēls02.10.192814.11.1994
        2
        Matilde VirsaiteSieva00.00.189620.04.1952

        27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja

        Pievieno atmiņas

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Pievieno atmiņas

        Birkas