Fridrihs Briedis

LKOK nr.2/46

Bij. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris, palkavnieks.

Visu triju šķiru LKOK piešķirti 1927. gadā pēc nāves

Dzimis latviešu emigrantu ģimenē Vitebskas guberņas Polockas apriņķī, Lovžas (Lovažas) pagastā 1888. gada 23. jūnijā.

Dzimtajā Lovžā sācis skolas gaitas.

Ar izcilību absolvējis pagastskolu un arī evanģēliski luterisko draudzes skolu Vitebskā.

Turpinājis mācības Daugavpils sešgadīgajā pilsētas skolā, kuru arī absolvē ar izcilību.

Daugavpilī iemācījies latviešu valodu, taču visu atlikušo mūžu tajā runāja ar akcentu. Nelaimīgas mīlestības dēļ Briedis nopietni apsver domu iestāties pareizticīgo klosterī. Šim plānam nerealizējoties, īsu brīdi mācās mērnieku skolā.

1906. gadā atgriežas Daugavpilī un nolemj stāties karaskolā. Iestājas Pēterburgas Vladimira karaskolā. Izcilo taktisko spēju dēļ jau vecākajā kursā tiek iecelts par virsseržantu.

Karaskolu beidzot, ieguva podporučika pakāpi. Gala eksāmenos vislabākās atzīmes bija kādam kņaza dēlam un Fridriham Briedim.

1909. gadā karaskolas lielajā zālē marmora goda plāksnē ierakstīja vārdus, ka skolu pirmais beidzis virsseržants Fridrihs Briedis.Pēc karaskolas beigšanas dienējis 99. Ivangorodas kājnieku pulkā Daugavpilī.

1910. gadā saņēmis 3 godalgas šaušanā.

1912. gadā paaugstināts par poručiku. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku analīzi "Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas".

1912. gada ziemā apprecējās ar Dvinskas (Daugavpils) dzelzceļa darbnīcu vecākā grāmatveža meitu Kseniju Libermani (lai apprecētos, līgavai nācās no jūdaisma konvertēties pareizticībā).

1914. gadā viņš iegūst tiesības piedalīties konkursa pārbaudījumos Kara Akadēmijā Pēterburgā. Šos plānus izjauc 1. Pasaules karš.

1914. gadā iestājies kara akadēmijā pie Viļņas kara apgabala štāba, taču kara dēļ arī šīs mācības pārtrauca.

I Pasaules karam sākoties, 25. divīzija ģenerāļa Rennenkampfa 1. armijas sastāvā devās uz fronti Austrumprūsijā.

1914. g. 17. augustā šķērsoja frontes līniju veikt izlūkdarbību pretinieka aizmugurē - turpmāk uzņēmās veikt izlūkvienības vadītāja funkcijas. Par savu izlūkgājienu pie Vilkavišķiem apbalvots ar Jura zelta zobenu.

Oktobrī par veiksmīgu izlūkoperāciju Mariampoles apvidū apbalvots ar Jura krustu, bet decembrī pirmo reizi ievainots un kontuzēts. Vairākkārt viņam pārmesta nerēķināšanās ar realitāti un nevajadzīgs risku.

Vēlāk saņēmis arī Vladimira ordeni.

1915. gada 1. augustā pēc paša lūguma norīkots uz jaunveidojamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem, un ieradās Daugavgrīvas cietoksnī 27. augustā.

Līdz ar Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanos kļuva par rotas komandieri 1. Daugavgrīvas strēlnieku bataljonā, kuru komandēja Rūdolfs Bangerskis. Viņa karavīri cīnījās pie Misas upes, Ķekavas, Plakanu un Veisu mājām.

Ar savu rotu jau 1915. g. oktobrī un novembrī piedalījies kaujās pie Misas upes.

1916. g. 8. martā Ķekavas rajonā, netālu no Bauskas šosejas pie Ručku mājām ticis smagi ievainots - sadragāts žokļa kauls: taču jau pēc dažu nedēju ārstēšanās Briedis atgriezies ierindā.

1916. gada beigās un 1917. gada sākumā Ziemassvētku kauju laikā pulkveža Brieža 1. bataljons cīnās Tīreļpurvā.

Smagajās kaujās Briedi ievaino otrreiz.

1917. gada Februāra revolūciju, tai sekojošo armijas sabrukumu un latviešu strēlnieku piesliešanos boļševikiem Frīdrihs Briedis sagaidīja hospitālī.

Pēc ārstēšanās, uzreiz tika arestēts, taču izbēdzis no ieslodzījuma un devies uz Iekškrieviju.

Tur iesaistījās esera B. Savinkova izveidotajā monarhistiskajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā apakšpulkvedim Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū.

Vadījis sacelšanos pret boļševikiem (lieliniekiem) pie Volgas Ribinskas raj.

1918. gada 23. jūlijā arestēts

1918. gadā Maskavā, Butirku cietumā naktī no 27. uz 28. augustu (pēc citām ziņām- 23. jūlijā tūlīt pēc aresta) nošauts kā "balto" kontrrevolucionārās kustības organizators.

Apglabāts Vsehsvjatskajas (Всехсвятская) ciema priedēs, kopējā kapā. Turpat kara invalīdu kapsēta, patreiz Čapajeva parka (Чапаевский парк) dienvidu daļa, apbūvēta vieta. 

1920. gadā pēc nāves par varonību Ziemassvētku kaujās apbalvots ar visu šķiru Lāčplēša kara ordeni:

Ar LKO visām trijām šķirām Briedis apbalvots par to, ka, piedalīdamies gandrīz visās strēlnikeku kaujās Rīgas aizstāvēšanā, ar savu nosvērto aukstasinību, drosmi un lielo varonību aizvien iedvesmoja, sajūsmināja un aizrāva sev līdzi cīņā padotos karavīrus, ar saprātīgu kaujas vadību arvien guva izcilus panākumus, it sevišķi 1916. g. marta un Ziemassvētku kaujās, kurās mūsu strēln. slavenie varoņdarbi līdz ar Brieža vārdu kļuva vēsturiski.

LKO III šķiras ordenis piešķirts īpaši par to, ka naktī uz 1916. g. 23. decembrī Briedis ar savu bataljonu bez artilērijas sagatavošanas pirmais pārrāva vāciešu drāšu aizžogojumus un ielauzās ienaidnieka ierakumos, sīvā cīņā izsita pretinieku no pozīcijām un, to vajādams, piedalījās vācu smagās baterijas saņemšanā, līdz pats tika smagi ievainots.

1926. g. Latvijā atgriezās viņa dēls Juris, kuram piešķirta jaunsaimniecība Raiskuma muižā pie Cēsīm. Pabeidzis skolu Rīgā (Rīgas pilsētas 1.ģmnāziju), iestājies augstskolā, kā arī obligātajā militārajā dienestā. Dienējis Policijas bataljonā un karojis Latviešu leģionā. Pēc kara pārcēlies uz Austrāliju. Mazdēls Dr. Juris Briedis dzīvo Austrālijā, ārsts.

***

Apbalvojumi

• IV šķiras Sv. Jura ordenis (орден Св. Георгия 4–й степени)
• Jura zelta zobens "Par drosmi" (Георгиевское золотое оружие «За храбрость»)
• IV škiras Sv. Vladimira ordenis ar zobeniem (орден Св. Владимира с мечами)
• II, III, IV šķiras Sv. Annas ordeņi (орден Св. Анны)
• II, III šķiras Sv. Staņislava ordenis (орден Св. Станислава)
• I (Nr.3), II (Nr.3), III (Nr.82) šķiras Lāčplēša Kara ordeņi