Kārlis Goppers

Kārlis Goppers bija Latvijas armijas ģenerālis. Latviešu strēlnieku virsnieks, divkārtējs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Leģendāra militārpersona.

Dzimis 1876. gada 2. aprīlī  Plāņu pagastā,

Miris 1941. gada 25. martā (64 gadi) Ulbroka

Dzīvesbiedre Vera (dzimusi Pajevska; 1889 — 1956)

Bērni

Miķelis (1908 — 1996)

Tatjana (1913 — 1995)

Sergejs (1915 — 1963)

Dzimis Plāņu pagasta Maskatu saimniecībā. Vecāki bija lauksaimnieki, kuru ģimenē bija seši dēli.

Pirmo izglītību baudījis Trikātas draudzes skolā. Pēc tās pabeigšanas turpat sagatavojies savvaļnieku eksāmenam, kuru nokārtojis viņš iepazina militāro dienestu Pleskavas kadetu korpusā.

Kopš 1893. gada Krievijas impērijas armijas dienestā. Sākumā dienēja Kauņas cietokšņa bataljonā. 

1894. gadā iestājies Viļņas junkurskolā, kuru viņš pabeidza 1896. gada jūlijā iegūstot podpraporščika dienesta pakāpi.

Pēc tam pārcelts uz 97. Vidzemes kājnieku pulku, kurš bija dislocēts Daugavpilī, bet pēc tam,

no 1896. gada, pārcelts uz 189. Belgorajas kājnieku pulku (paaugstināts par podporučiku).

Kopš 1900. gada poručiks, bet no štābskapitāna pakāpē.

No 1905. gada dienējis 183. Pultuskas kājnieku pulkā.

1912. gadā paaugstināts par kapteini .

Piedalījies Pirmajā pasaules karā.

No 1914. gada cīnījies frontē pret Austroungārijas spēkiem. Piedalījās kaujās pie Holmas (Sanajas upes rajonā), uzbrukumā Krakovai, kā arī citās kaujās.

1916. gada jūnijā triecienā pie Baranovičiem pārrāva četrkārtīgu pretinieka nocietinājumu līniju.

1915. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi, bet 1915. gada martā par pulkvedi.

1916. gada maijā iecelts par Latviešu strēlnieku rezerves bataljona komandieri.

Šajā amatā stājās 1916. gada augustā, kad bija izārstējis ievainojumu. Decembrī tika iecelts par 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieri.

No 1917. gada bija 1. latviešu strēlnieku brigādes komandieris. Par vācu frontes pārraušanu Ziemassvētku kaujās tika apbalvots ar III šķiras Jura krusta ordeni.

Kopā Pirmajā pasaules karā šo apbalvojumu ieguva 53 cilvēki, bet Goppers bija vienīgais latvietis starp viņiem. Oktobrī netika paaugstināts par ģenerālmajoru sakarā ar Oktobra revolūciju.

1917. gada decembrī Goppers atstāja dienestu. Pēc dienesta dzīvojis Petrogradā un Maskavā.

Kopā ar Frīdrihu Briedi bija "Latviešu karavīru nacionālās savienības" izveides iniciators. Iesaistījās Borisa Savinkova "Dzimtenes un glābšanas savienībā". Sākotnēji bija organizācijas štāba dežūrējošais pulkvedis, bet pēc tam mobilizācijas nodaļas vadītājs.

1918. gadā jūlijā bija viens no Jaroslavļas sacelšanās vadītājiem. Pēc sacelšanās izgāšanās Samarā iestājās Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijā. Bija armijas virspavēlnieka un valdības mītnes apsardzības bataljona komandieris, bet

1919. gada sākumā tika ieskaitīts Kolčaka armijā. komandēja 21. Jaickas divīziju Urālu frontē. Darbojās arī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālajā padomē. Sekmējis Imantas pulka izveidi, ieskaitījis to savas divīzijas sastāvā.

1919. gada novembra sākumā Vladivostokā ieskaitīts Imantas pulkā kā pulkvedis. Nākamā gada jūnijā kopā ar pulku atgriezies Latvijā. 

1920. gada 5. jūnijā tika iecelts par Apsardzības ministrijas (vēlākā Kara ministrija) Padomes locekli.

1920. gada augustā tika paaugstināts par ģenerāli (skaitot no 1917. gada 13. augusta). Oktobrī apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķiras).

Kopš 1924. gada komandēja 2. Vidzemes kājnieku divīziju un reizē izpildīja Rīgas garnizona priekšnieka pienākumus.

1927. gada 25. februārī apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (II šķiras).

1930. gadā pabeidza Kara akadēmiskos kursus 8 mēnešu kursus.

1934. gada aprīlī tika atvaļināts no dienesta, jo bija sasniedzis maksimālo dienesta vecumu.

Ņēma aktīvu dalību sabiedriskajā dzīvē. Bija Latvijas skautu centrālās padomes prezidents, Latvijas aizsardzības biedrības priekšnieks, Latviešu veco strēlnieku biedrības biedrs, Pulkveža Brieža biedrības biedrs (no 1924.), kā arī citu organizāciju biedrs. Sarakstījis arī vairākas grāmatas, kas bija saistītas ar viņa cīņu gaitām, kā arī ar militāro teoriju.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā tika arestēts. Apsūdzība sākotnēji izvirzīta pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-13 panta, arests pamatots ar KK 146. pantu.

Cietumā apsūdzētais ievietots 1. oktobrī. Goppera Kārļa Jāņa dēla krimināllieta atrodas VVA fondā Nr1986 (LPSR VDK par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietas), lietas Nr7516, kopā 83 lapas. Izmeklētāja (leitn. Gruševojs) 17. septembra ziņojumā/lēmumā par aresta nepieciešamību (20. septembrī to apstiprinājis LPSR Iekšlietu tautas komisārs) minēti divi Goppera pretvalstisko darbību apliecinoši fakti:

• Antons Zandovskis Roberta dēls 16. augustā liecina, ka atvaļinātais ģenerālis esot izveidojis un vadījis skautu organizāciju (izmeklētājs pasvītrojis organizācijas nosaukuma tulkojumu: "razvedčiki" - izlūki);
• Pāvels Ņedumovs Nikolaja dēls 10. septembrī liecinājis, ka Kārlis Goppers Krievijas pilsoņu kara laikā vadījis pretlieliniecisko sacelšanos Jaroslavļā.

Goppera paraksts, ka ar lēmumu iepazinies, liecina, ka viņš arestēts jau 15. septembrī, savukārt aresta orderis (bez prokurora sankcijas) izsniegts 20. septembrī. 

Atteicies iesniegt apžēlošanas lūgumu. Kameras biedram kapteinim esot sacījis: "Es zinu, ka man ir jāiet uz neatgriešanos... Nesalūzti zem šīs nastas, bet esi īsts latvju vīrs  un izturi to, ko tev tavs liktenis un tēvzeme uzliek. Reiz cilveces un Dieva priekšā par to slepkavām prasīs norēķinus. Neviens upuris nav par lielu, ko spēj nest savas tēvzemes Latvijas labā." ( no "Es sapni par dzimteni pagalvī likšu, 1993.g.)

1941. gada 25. martā ar diviem šāvieniem pakausī ģenerālis Kārlis Goppers nošauts un aprakts masu kapā Ulbrokas mežā.

1944. gada maijā pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos, bet sirds apglabāta Trikātas kapos.

1992. gada 11. februārī Kārlis Goppers reabilitēts saskaņā ar 1990. gada 3. augusta Latvijas Republikas likumu „Par nelikumīgi represēto reabilitāciju”.

Literatūra

• Latvijas armijas augstākie virsnieki :1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca/(sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4

Apbalvojumi:

• Krievijas Sv. Staņislava ordeņa III šķira
• Krievijas Sv. Annas ordeņa III šķira
• Krievijas Sv. Jura zobens
• Krievijas Sv. Staņislava ordeņa II šķira
• Krievijas Sv. Annas ordeņa II šķira
• Krievijas Sv. Jura ordeņa IV šķira
• Krievijas Sv. Vladimira ordeņa IV šķira
• Krievijas Sv. Vladimira ordeņa III šķira
• Krievijas Sv. Jura ordeņa III šķira
• Serbijas Kadžordževiču zvaigznes III šķira
• Lāčplēša Kara ordeņa III šķira
• Francijas Goda Leģiona komandiera krusts
• Čehoslovākijas kara krusts
• Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme
• Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordenis
• Lāčplēša Kara ordeņa II šķira
• Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira
• Zviedrijas Šķēpa ordeņa I šķiras komandiera krusts
• Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
• Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira
• Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
• Lietuvas Ģedimina ordeņa II šķira
• Latvijas Aizsardzības biedrības bronzas medaļa
• Latvijas skautu Pelēkā Vilka ordenis
• Latvijas Skautu Baltās lilijas ordenis
• Latvijas skautu pateicības zīme „Svastika”

Arestēts 1940. g. 20. sept. Baltijas Sevišķā kara apg. kara tribunāls

1941. g. 18. janv. piespriedis G. nāvessodu (KPFSR KK 58-2. 4. 10, 11. 13). Nošauts

1941. g. 25. maijā Rīgas Centrālcietumā, aprakts Stopiņos.

Kaps atklāts 1944. g. apr., G. pārbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Papildinformācija: ET: Kārlis Goppers (2. Vidzeme diviisi ülem) apbalvots ar Kotkarist II šķ. (04.08.1932)

lkok.com