Gustavs Skalde
- Dzimšanas datums:
- 23.09.1896
- Miršanas datums:
- 12.12.1919
- Tēva vārds:
- Ansis
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Neatkarības kauju dalībnieks, Strēlnieks, Students
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Liepāja, Līvas kapi
Karaskolas kadets.
1896. g. 23. septembrī Liepājā. + 1919. g. 12. decembrī Jelgavā no kaujā gūta ievainojuma pie Vareļiem.
Dzimis 1896. g. 23. sept. Liepājā. Beidzis Liepājas biržas komercskolu.
1916.-1918. g. skolotājs Šķēdes pamatskolā. Pēc tam sācis studēt ķīmiju augstskolā Rīgā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. febr. Liepājā sapieru inženieru rotā, tās sastāvā piedalījies Dienvidlatvijas brigādes operācijās Rīgas atbrīvošanas kaujās. Pēc pirmās kājn. karaskolas nodibināšanas iestājies tajā kā kadets. Bermontiešu uzbrukuma dienās skolas rotas sastāvā piedalījies kaujās Rīgā un tālāk Zemgalē.
1919. g. 18. nov. pie Vareļu mājām Iecavas upes krastā, kaujas sākumā būdams ievainots ar sprāgstošu lodi plecā, S. palika ierindā un turpināja šaut uz ienaidnieku, tā atvieglodams pārējiem atkāpšanos, kamēr tika otrreiz ievainots.
Miris no ievainojumiem 1919. g. 12. dec. Jelgavas slimnīcā. Ordenis piešķirts 1921. gadā
Apbalvots par 1919. g. 18. novembra cīņu pie Vareļu mājām.
Apbedīts Liepājā Barenbuša kapos.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Pēteris Bieziņš | Cīņu biedrs | |
| 2 |  | Reinholds Veckalniņš | Cīņu biedrs | |
| 3 |  | Jānis Bidders | Cīņu biedrs | |
| 4 |  | Pauls Palms | Cīņu biedrs |
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem
1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.
