Reinholds Veckalniņš
Reinholds Veckalniņš
- Dzimšanas datums:
- 20.04.1896
- Miršanas datums:
- 24.03.1981
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Leģionārs, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Brāļu kapi Katskilos, Tannersville, ASV
Dzimis Skujenes pagastā. Beidzis Mironova komercskolu Rīgā.
Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. gada augusta, iedalīts 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā, piedalījies pirmajās strēlnieku kaujās.
1916. gada beidzis Gatčinas praporščiku skolu un atgriezies pulkā.
1915. gadā pie Slokas un 1917. gada janvārī pie Ložmetējkalna ievainots.
Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķ.
Vācu karaspēkam okupējot Tērbatu, palicis kara slimnīcā un no tās atgriezies vecāku mājās.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. maijā, 7. oktobrī iecelts par jaunāko virsnieku karaskolas 1. rotā. Piedalījies Rīgas aizstāvēšanā, pēc Jelgavas atbrīvošanas atgriezies Rīgā.
Paaugstināts par kapteini.
1919. gada 18. novembra nakts kaujā ar vadu ieņēma Vareļu mājas Lielupes krastā, kur ieguva ložmetēju. Kad blakus daļas atkāpās un arī viņa vadam vajadzēja atiet, ar dažiem kareivjiem un ložmetēju palika uz vietas segt atkāpšanos un, neskatoties uz ienaidnieku pārspēka spiedienu, sekmīgi atsita uzbrukumus, tā dodams iespēju vadam u.c. daļām sekmīgi atkāpties.
Par kauju nopelniem apbalvots ar Francijas Kara sudraba medaļu.
Līdz 1923. gada oktobrim bijis grupas vadītājs karaskolas kājnieku nodaļā, pēc tam pārcelts uz 2. Ventspils kājnieku pulku, rotas komandiera, pēc tam 3 gadus pulka adjutanta amatā, kopš 1927. gada Instruktora rotas komandieris.
Apbalvots ar TZO V šķ., kā arī ar ārzemju ordeņiem.
1934. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. iecelts par militāro pārstāvi Igaunijā un Somijā.
No 1939. gada bijis Mobilizācijas daļas priekšnieks Armijas štābā.
1940. gadā iesaistīts 181. divīzijas štābā. Karam sākoties, slēpies Rīgā un laukos.
Dienējis latviešu leģionā, bijis 15. divīzijas apgādes daļas priekšnieks.
No 1945. gada februāra bijis 1. Rīgas būvpulka bataljona komandieris.
Pēc kapitulācijas atradies gūstekņu nometnē Putlosā.
1948. gadā izceļojis uz Kanādu, bijis vienkāršs strādnieks. "Daugavas Vanagu" nodaļas vadītājs, kādu laiku tās priekšnieks, vadījis Kanādas latviešu biedrību, darbojies arī citās organizācijās.
Miris Montreālā.
Apbedīts Brāļu kapos "Rota".
Apbalvots :
- Lāčplēša kara ordeni
- Annas ordeņa IV šķ.
- Francijas kara sudraba medaļu
- TZO V šķ.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Pēteris Bieziņš | Cīņu biedrs | |
| 2 |  | Otto Palms | Cīņu biedrs | |
| 3 |  | Jānis Bidders | Cīņu biedrs | |
| 4 | Pēteris Skubiņš | Cīņu biedrs | ||
| 5 |  | Kārlis Ozoliņš | Cīņu biedrs | |
| 6 |  | Gustavs Skalde | Cīņu biedrs | |
| 7 |  | Roberts Dzelzkalns | Cīņu biedrs | |
| 8 |  | Pauls Palms | Cīņu biedrs |
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem
1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.