Harijs Plūcis

Latvijas Nacionālās operas baleta pirmais absolūtais premjers, latviešu baletdejotājs un izcils partneris, baleta pedagogs, viens no Latvijas Nacionālās operas baletskolas idejas autoriem un realizētājiem; skolas otrais vadītājs (pirmais - Anatols Vilzaks, 1932-1933) no 1933. līdz 1940. un no 1941. līdz 1944. gadam.

Dzimis Rīgā.

Laikā no 1916. līdz 1920. gadam mācījies Maskavas pirmajā mākslas baletskolā, 1919.-1920. Maskavā – Zimina operas baleta mākslinieks, no 1927. līdz 1928. gadam papildinājies Londonā un Parīzē pie Nikolaja Legata (Никола́й Густа́вович Лега́т, 30.12.1869.-24.01.1937) un Oдпфы Preobraženskas (О́льга Ио́сифовна Преображе́нская, 02.02.1871.-27.12.1962.).Dejojis I.Rubinšteina trupā (1928-1930), trupā (Sergeja Djagiļeva "Les Ballets Russes", de Bazila antreprīze), ar kuru viesojies Barselonā (1931). Vadījis savu baletstudiju (1921-1926); Latvijas Nacionālās operas baleta solists (no 1920. līdz 1927. gadam un laikā no 1932. līdz 1944. gadam). 1947-1956 Londonā trupas 'Sadler's Wells Ballet" (vēlāk Anglijas Karaliskais balets) trupas vadītājs, repetitors un baletskolas vecāko klašu pedagogs.; 1957-1961 Cīrihes Baleta akadēmijas vadītājs un pedagogs; 1961-1970 Vīnes Valsts Operas baleta trupas vadītājs, pedagogs, repetitors.

Plūcis bija pirmais īstais latviešu baleta premjers, pirmais, kas uz LNO skatuves dejoja Jaunekli "Šopeniānā", Zigfrīdu "Gulbju ezerā", Žanu de Brienu "Raimondā", Sauldotu pirmajā nacionālajā baletā "Mīlas uzvara". Trīs gadus nostrādājis internacionālajā Ņižinskas baleta trupā Rietumos, pēc atgriešanās kļuva par vienu no pirmajiem pedagogiem LNO baleta skolā un ar 1933.gadu — arī tās vadītājs. 1937.gadā kā partneris un skolotājs viņš izvadīja patstāvīgā mākslas ceļā nākamo primabalerīnu Annu Priedi.

Savu domubiedru atbalstīts, projekta izstrādi par baletskolas izveidošanu Harijs Plūcis uzņēmās 1931. gada rudenī.

Dienasgrāmatā mākslinieks ierakstīja: "1932. gada 20. janvārī biju pirmo reizi pie direktora T. Reitera un stādīju viņam priekšā (personiski) savu projektu par skolu. Viņa galvenie jautājumi bija: 1. Kāds tam mērķis? 2. No kādiem līdzekļiem? Ar savu projektu iepazīstināju O. Krollu, kurš bija ieinteresēts un teicās mani visādi atbastīt. Ļoti daudz atbalstīja J.Kārkliņš. Viņš bija mūsu pusē."

Skola uzsāka mācības 1932. gada 2. septembrī. Svinīgā atklāšana notika Operas 3. balkona baleta zālē, kur bija pulcējušies audzēkņi kopā ar vecākiem. Uzrunu teica direktors Teodors Reiters.

Irēna Strode (Sirmbārde) uzskatīja, ka H.Plūcis, piemēram, nav izcēlies ar īpašu muzikalitāti, taču tehniku, izturību un spēku pratis "iedzīt" ļoti labi. Viņa audzēkņi stāstīja, ka skolotājs radījis respektu arī ar sāpīgiem plaukstas uzsitieniem gan pa "atšautu" dibenu, gan rokām un kājām, pār kurām to īpašnieki brīžam nespēja valdīt. [..] Zēni Plūci dievināja un centās atdarināt – sukāja matus a'la Plūcis, valkāja baltas kapzeķītes un ap kaklu sēja lakatiņu. Drīz vien pa teātri skraidīja mazi "plūcīši", kuri savam pedagogam mācēja sagādāt ne vienu vien pārsteigumu, piemēram, pienaglojot grīdai sava elka kalošas. Īpaši delverīgi izrādījās divi draugi – Eižens Čanga un Vitālijs Ošiņš, smuki un talantīgi puikas, kurus Plūcis bija spiests sodīt, aizliedzot tiem reižu reizēm pat nedēļu piedalīties skolas nodarbībās.

1943. gada baletskolas audzēkņu pavasara koncerts bija pēdējais, ko parādīja Harijs Plūcis, kuram lemts bija nostrādāt skolā 12 gadus. 1944. gada pavasarī viņs devās uz viesizrādēm Vīnē un Prāgā un Latvijā vairs neatgriezās – kā pedagogs turpmāk strādāja Anglijā, Šveicē, Austrijā.

1944.gada rudens aizrāva viņu svešumā. Un izrādījās, ka Latvija zaudējusi Eiropas klases pedagogu. Londona, Cīrihe un Vīne līdz šai dienai glabā atmiņas par blondo, eleganto, ļoti mierīgo un labi audzināto latviešu baleta skolotāju. Viņam jo iezīmīga vieta angļu karaliskā baleta granddāmas Margo Fonteinas karjeras tapšanā; primabalerīna savos memuāros veltījusi Plūcim sirsnīgus, mīlestības pilnus vārdus. Londonā, angļu Karaliskajā baleta skolā joprojām ir Harija Plūča piemiņas klase. Baletzāles durvis rotā zeltīta plāksnīte ar viņa vārdu, bet pašā klasē ir liels, skaists portrets. Turpat gaitenī ir izvietotas viņa audzēkņu fotogrāfijas – gan to, kurus viņš mācīja skolā, gan izcilu dejotāju attēli, ar kuriem viņš strādājis teātrī, ir arī Maro Fonteinas fotogrāfija ar veltījuma uzrakstu savam Meistaram. Uz Vīni viņu aicināja darbā pats Herberts fon Karajans, un arī šeit viņš kļuva par atzītu autoritāti gan solistiem "ar vārdu", gan baleta ceļa iesācējiem. Viņa vārds atrodams arī Oksfordas baleta vārdnīcā.

Miris Vīnē, Austrijā. Apbedīts Brūkvudas kapos, Sarejā, Anglijā.

Tēva darbu turpina angļu karalisko baleta skolu beigušais Andris Plūcis (dz.1959.g.), kas dejojis vairākās trupās Rietumeiropā un pašlaik darbojas kā baletmeistars dažādos Vācijas baleta teātros. Rīgā mēs viņu satikām 1993.gadā (tad pat, kad atgriezās Čanga), kad slavenā baleta uzvārda nesējs vadīja meistarklasi un arī pats iznāca uz skatuves kopā ar Litu Beiris baleta jubilejas gala koncertā, dejojot savu horeogrāfiju.

Lomas: LNO: pas de trois (L.Minkus "Pahita", 1923), Solors (L.Minkus "Bajadēra", 1923), Kolēns (P.L.Hertels "Veltīgā uzmanība", 1923), Luka (R.Drigo, "Burvju flauta", 1923), Jauneklis (F.Šopēns "Silfīdas", 1925), Zigfrīds (P.Čaikovskis "Gulbju ezers", 1926, 1934, 1941), Francis (L.Delībs "Kopēlija", 1926), Žans de Briens (A.Glazunovs "Raimonda", 1926), Arlekīns (R.Drigo "Arlekināde", 1927), Cara dēls Ivans (I.Stravinskis "Ugunsputns", 1930), solists (M.Gļinka "Aragonas hota", 1930), viens no Kavalieriem (M.Čerepņins "Armīdas paviljons", 1930), Vergs (N.Rimskis-Korsakovs "Šeherezade", 1930), Bazils (L.Minkuss "Dons Kihots", 1931, 1936, 1941), Dezirē (P.Čaikovskis "Apburtā princese", 1932), Dzejnieks (F.Šūberts "F.Lists "Sapņojums", 1932), viens no Fēniksiem (R.Gliērs "Sarkanā magone", 1933), Moris (I.Stravinskis "Petruška", 1933), solists (S.Prokofjevs "Rēbuss, 1933), solists (K.M.Vēbers "Aicinājums uz deju", 1933), Akvilons (R.Drigo "Floras atmoišanās, 1934), Sauldots (J.Mediņš "Mīlas uzvara", 1935), pas d'esclave, Konrāds (Ā.Š.Adāns "Korsārs, 1935), Leilons (J. Sibēliuss "Skaramušs", 1936), solists (M.Ravēls "Bolero", 1936), Leitnants Lauva (J.Vītoliņš "Ilga", 1937), Kvazimodo (Č.Punji, R.Drigo "Esmeralda 1939), Vaclavs, Girejs (B.Asafjevs "Bahčisarajas strūklaka", 1940), Laimonis (A.Kalniņš "Staburags", 1943).

Iestudējumi: LNO baletskolā: J.Štrauss "Vīnes valsis" (1935), F.Lists "Prelīdes" (1939), M.Musorgskis "Nakts kailajā kalna" (1940).                      

Avots: lkr. "Latvijas Vēstnesis" 01.02.2000., grāmata Ija Bite "Ar mūzas skūpstu dvēselē", R.: 2002.; Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Sia ULMA. R.: 2018.