Lāce: jāsamazina Operas valde, bet jāsaglabā lielās algas apvienotajā sabiedriskajā medijā

Kultūras ministre Agnese Lāce TV3 raidījumā “900 sekundes” atzinusi, ka izskata iespēju samazināt Nacionālās operas un baleta valdes locekļu skaitu.

 Atbilstoši likumdošanā noteiktajam LNO valdes locekļu atalgojums kalendārajā mēnesī (bruto) ir no 7 047,00 līdz 7 830,00 eiro. 

• LNO valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš,
• par administratīvo jomu atbildīgais valdes loceklis Sandis Voldiņš,
• par finansēm atbildīgā Inese Eglīte

​ novembrī darbu beigs, jo ir noslēdzies viņu pilnvaru termiņš. 

Konkursu uz nākamās valdes locekļu amatiem izsludināja vēl iepriekšējās ministres Agneses Loginas laikā. Pirms divām nedēļām tika paziņoti rezultāti un izrādījās, ka amatā apstiprināts tikai viens no trijiem valdes locekļiem – tās priekšsēdētājs, un tas būs Sandis Voldiņš.

Nākamā gada budžeta kontekstā ministre ir uzdevusi sagatavot jaunu konkursu uz pārējiem diviem locekļiem, pārskatot kompetences. Lāce uzskata, ka nebūtu slikti valdes locekļu skaitu samazināt.

Atbalsta daudz lielākas algas apvienotā sabiedriskā medija valdei – no 9 līdz 10 tūkstošiem eiro mēnesī.

Šodien Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjiem. Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar sabiedrisko mediju apvienošanu un tās norisi.

Runājot par apvienotā sabiedriskā medija valdes locekļu atalgojuma jautājumu, Lāce uzsvēra, ka SEPLP ir neatkarīga institūcija un valdes locekļu skaits un atalgojums ir noteikts atbilstoši darba likumam, normatīvajiem aktiem, iestādes budžetam, gaidāmajam pārmaiņu procesam un kapitālsabiedrības darbinieku skaitam. 

“Arī valdes locekļu skaits ir noteikts koncepcijā par sabiedrisko mediju apvienošanu, un koalīcijā šis jautājums tika skatīts jau pirms gada,” teica Lāce.

Avots

Jau 2023.gada 8.oktobrī NRA vēstīja, ka Nacionālais Simfoniskais orķestris ceļ trauksmi par mūziķi zemo atalgojumu, kas nav konkurētspējīgs ne tikai Eiropas, bet pat Baltijas mērogā. Jau tagad mūsu profesionāļi iztiku dodoties pelnīt uz ārzemēm, vai strādājot vairākos darbos tāpēc mūziķi saka – krīze vairs nav jāgaida, tā jau ir iestājusies.

Šobrīd orķestrī strādājošie vidēji saņemot ap 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas, taču lielākajai daļai kolektīva alga esot vēl zemāka. Salīdzinājumam - Igaunijā zemāka likme kultūras darbiniekiem ir 1600 eiro. Tātad, kaimiņu minimālais atalgojums ir augstāks nekā mūsu vidējais.

"“Šobrīd ir tāda situācija, ka mūziķi strādā pat ar mūziku pilnīgi nesaistītus darbus, ir gadījumi, kad viņi strādā lielveikalos, kad strādā citā apkalpojošā sfērā, lai varētu savu ģimenes budžetu savilkt kopā," saka Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore.

Šo jautājumu aktualizējuši arī operas un baleta vadītāji, koncertu organizatori, sakot - Igaunijā un Lietuvā tā paša aroda pratēji nopelna divreiz vairāk. 2023.gada pavasarī ar Kultūras ministriju esot panākta vienošanās, ka algas cels par vismaz 25%, bet šobrīd solījums sākot izbalēt. Tas draud ar vēl lielāku mūziķu aizplūšanu uz ārzemēm.   Kultūras ministrija problēmu izprot un, lai nodrošinātu sektorā strādājošo algu kāpumu, nākamā gada budžetā papildu bija prasīti 16,3 miljoni eiro. Realitātē apsolīti nepilni četri. Turklāt, šī nauda paredzēta visiem nozarē strādājošajiem, tostarp, muzeju, teātru un citu iestāžu darbiniekiem.   Aivars Borovkovs: Izlasot šo, ir tikai viens jautājums - cik saņem operas un baleta solisti, diriģenti, scenogrāfs un pārējie, kuri strādā šeit?
Kārlis Apalups: NBS komandiera alga - 6 762,75 mēnesī. SEPLP valdes priekšsēdētāja alga - 10141,72 EUR un valdes locekļiem 9219,75.