Aiga Aizpuriete-Balode: Par protestiem
Vēl nesen pirms prezidenta vēlēšanām ASV sabiedrība bija sadalījusies tik ļoti polarizētās divās karojošās frontēs, ka pajokoju twitterī – jāsadala tā Amerika uz pusēm teritoriāli, vienā trampisti, otrā baidenisti, lai taču nav visu laiku jākaujas. Katram sava pusvalsts un miers mājās, var atstāt to pašu himnu un karogu.
Kā nereti dzīvē notiek, ja pasaki „es gan tā nekad”, tas pienāk ātrāk nekā varēji iedomāties. Pēc 12. decembrī Rīgā, Krastmalā notikušā protesta pirmo reizi savā diezgan jau garajā dzīvē saprotu, ka Latvijā ir mākslīgi izveidota iedzīvotāju daļa, ar kuriem es nevēlos vienu valsti, nevēlos vienu nodokļu sistēmu, vienus medijus – nevēlos ar viņiem neko.
Un tie pavisam nav cittautieši, ne minoritātes, ne protestētāji. Tie ir dīvaina sabiedrības subkultūra, kura ir izlēmusi, ka var nemitīgi dzīvot uz citu rēķina, piemērojot dažādas manipulācijas metodes. To citā vārdā sauc par parazitēšanu. Ja vien tas būtu tehniski iespējams, atdalītu viņiem atsevišķu Latvijas gabaliņu, kā viņi reiz atdalīja Abreni, un lai viņi tur apsaukā viens otru, melo viens otram, draud viens otram, terorizē viens otru – tikai ne mūs!
Aha, bet kas tad ir „mēs” un kas ir tie „viņi”? Vairums „viņu” ir cilvēki, kurus esošā vara izmanto savai propagandai – tie ir cilvēki, kas dzīvo no budžeta līdzekļiem, kas jūtas ērti esošās varas realizētajā ļoti netaisnīgajā valsts pārvaldes sistēmā. Šo sistēmu tauta ļoti gribēja nomainīt 2018. gada vēlēšanās – diemžēl, divas partijas – JKP un KPV – savus elektorātus vienkārši piekrāpa un pārdevās „viņiem”, un „viņi” saglabāja savas privilēģijas. Pārsteidz, ka nereti tie ir cilvēki ar pretenziju uz izglītotību un inteliģenci, bet nu gan to viņi manās acīs ir pilnībā pazaudējuši, nākot klajā ar ierosinājumu, ka tos, kas neievēro valdības noteiktos ierobežojumus, varētu neārstēt.
Inteliģents cilvēks saprot sociālā līguma būtību, nodokļu būtību, saprot, kā tas darbojas sabiedrībā. Ja cilvēks apgalvo, ka kādam, kas nav apsējis lupatu ap seju, nav tiesību uz medicīnisko palīdzību, tad viņš nav inteliģents un punkts. Tad atteikties no ārstēšanas vajadzētu arī visiem smēķētājiem, jo ir pētījumi, ka smēķēšana izraisa vēzi. Vai, teiksim, visiem, kuri neveselīgi ēd, nekustas, nevingro un tā tālāk un tā joprojām, jo tie visi apzināti uzliek papildu slodzi medicīnas sistēmai.
Nez kādēļ nav ierosinājuma, ka no ārstēšanas varētu atteikties tie varas pārstāvji – „viņi”, kuri nobalsoja pretlikumīgi pret mediķu algu paaugstināšanu, kas jau bija apsolīta likumā, kuri nevar uzcelt jaunu slimnīcu vai pielāgot vecās ar visiem tagad pieejamajiem Eiropas miljardiem, kuri neko nedarīja visu vasaru, lai kovidsituācija būtu labāka. Tiem gan viss pienākas un nav nekādas atbildības.
No otras puses, ko gan var gribēt – mums pašlaik varā, kas konsekventi darbojusies pēc principa – savilkt amatos muļķākos, ir pilna Saeima ar cilvēkiem, kas ne tikai nesaprot kā darbojas demokrātija un sociālais līgums, bet vispār nesaprot, kādēļ „viņi” paši atrodas Saeimā.
Otra manipulācijas forma, ko lieto „viņi”, ir pavisam prasta cilvēku uzrīdīšana viens otram – apsaukāšana, pazemošana, apmelošana. Šo gadiem praktizē, piemēram, partija „Vienotība” pret sabiedrību, ko pārvalda. Agrāk viņi to darīja pret konservatīvi un nacionāli noskaņoto sabiedrības daļu – pazemoja, izņirdza, apsaukāja. Ne jau paši „Vienotības” politiķi, protams, nē – šim nolūkam viņi lieto noderīgos i…, noderīgus cilvēkus, kas uz to ir izprovocējami.
Tas nav sabiedrībā nejauši radies trends, tā ir zemiska, apzināta un iedarbīga manipulācija, ko vara apzināti izmanto, lai noturētos pie varas. Viņi protestējošos cilvēkus pazemos visos iespējamajos veidos, lietojot tam sabiedriskos medijus. Viņi tos apsaukās, nosodīs, protams, utt., utjp. Vakar veicu apzinātu eksperimentu sociālajos tīklos, lai pameklētu varu apkalpojošos kontus, un uzreiz tiku ierindota listēs „Kartupeļi”, „Alternatīvi apdāvinātie” un tamlīdzīgi. Pagaidām maz.
Domājat, ka šī apsaukāšanās un konkrētie vārdi nejauši ienāca prātā vienam Delfu maztalantīgam žurnālistam? Ne gluži. To par lielu naudu apzināti izstrādā speciāli noalgotas aģentūras. Koncepti, kurus vēlāk palaist tautās, iedēstīt to galvā, kur nu ļaujas. Par jūsu naudu. Par to cilvēku naudu, kurus viņi apsaukā, par „kartupeļu” naudu, jo paši nav neko dzīvē ne ražojuši, ne radījuši, ne kā citādi pienesuši sabiedrībai jebkādu vērtību – viņi prot tikai ņemt. Ņemt ar varu un parazitēt.
Par to naudu, ko prezidents dāsni un nepelnīti izdalīja partijām, lai tās veiktu pētījumus, par to naudu „viņi” tagad daudz daudz melos. Viņi draudēs. Ar policiju, ar armiju, ar visiem sev pieejamajiem resursiem.
Ierindas policistam vai armijas karavīram derētu aizdomāties, kas ir šie cilvēki, kas viņus saviem nolūkiem izmanto. Daudziem no viņiem visu dzīvi vienīgais uzdevums ir bijis vispār aiziet līdz darba vietai. Galvenais, dārgā uzvalkā. Tālāk jau vairs tur nekas arī nav bijis jādara. Piemēram, Latvijas bankā vairums cilvēku visu savu dienas darbu paveic divās līdz trīs stundās. Pārējā laikā viņi garlaikojas, saņemot par to milzīgas algas. Tādu iestāžu ir diezgan daudz, lai gan valstī vienlaikus strādā ļoti liela daļa noslogotu ierēdņu ar pavisam nelielu atalgojumu.
Tagad šis visu mūžu ērtības baudījušais un neko sabiedrībai nedodošais teftelis paziņo, ka viņš zina, kuri cilvēki jāārstē, kuri ne. Tā, lūk! Maksājam nodokļus kopā, bet tērēs tikai „viņi”, jo tad, kad mums kaut ko ievajagas – dīkstāves pabalstu vai ko līdzīgu, tad valstij nav naudas un laika un spējas to sakārtot.
Es gribu citu valsti tālu no šiem cilvēkiem. Būtu jauki uzzināt, cik tieši ir šādu cilvēku, bet pat to mēs nevaram. Mēs varam nomainīt viņus vēlēšanās, bet pagaidām mēs varam protestēt. Daudz dažādās formās, varbūt neejot ielās, ja jau reiz ir tik lieli riski – dīvaini gan, ka par citiem riskiem vairs nemaz nerunā šī varas iebiedēšanas mašīna – bet visā citā. Visā var protestēt! Servisā, saskarsmē. Esiet izdomas bagāti.
Ja nav solidaritātes vienā virzienā, tad nav pelnījuši arī mūsu atbalstu pretējā.
