Andris Kulbergs: Daļa NVO bezjēdzīgi “izpļakarē aizņemtu naudu” ar apšaubāmu pievienoto vērtību

Vai nevalstiskās organizācijas gaida masveida satricinājums? Ministru prezidents Andris Kulbergs uzdevis veikt analīzi par valsts piešķirto naudu šīm institūcijām, norādot, ka nevar turpināties pašreizējā situācija, kas atsevišķos gadījumos būtu traktējama arī kā naudas izšķēršana.

Premjers norāda, ka nevalstiskajām organizācijām jābūt patiesi neatkarīgām, nevis lielā mērā finansētām no valsts līdzekļiem. Viņaprāt, organizācijām, kas sevi dēvē par nevalstiskām, lielāks atbalsts būtu jāsaņem no ziedotājiem, nevis valsts budžeta. Tādēļ valdība izvērtēs līdzšinējo finansējuma piešķiršanas kārtību.

Tikmēr iekšlietu ministrs Jānis Dombrava jau pārtraucis iepriekš noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls". Ministrs norāda, ka atsevišķi projekti rada nopietnus jautājumus par valsts līdzekļu izlietojumu. "Redzam problēmu saistībā ar ļoti aizdomīgām aktivitātēm, kur, iespējams, tiesībsargājošajām iestādēm jāiesaistās attiecībā uz atsevišķiem projektiem," saka Dombrava.

Savukārt bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis kritizējis lēmumu pārtraukt sadarbību ar biedrību "Gribu palīdzēt bēgļiem". Viņš uzskata, ka tieši šī organizācija sniedza būtisku atbalstu Ukrainas bēgļu uzņemšanā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ka sadarbības pārtraukšana ir tuvredzīgs solis.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns uzsver, ka valdības mērķis nav vājināt nevalstisko sektoru, bet gan nodrošināt caurskatāmu valsts finansējuma izlietojumu. "Pilnīgi noteikti starp viņām ir organizācijas, kas dara ļoti svētīgu darbu, un pilnīgi noteikti ir organizācijas, kas imitē darbu," norāda ministrs.

Latvijas Pilsoniskā alianse brīdina, ka valsts finansējuma samazināšana visam nevalstiskajam sektoram varētu negatīvi ietekmēt daudzus sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus. Organizācijas sniedz sociālo palīdzību, nodrošina pārtikas pakas maznodrošinātajiem, īsteno veselības aprūpes un citus projektus, kas papildina valsts sniegtos pakalpojumus.

Līdzīgu viedokli pauž arī Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), uzsverot, ka finansējums NVO ir būtisks, lai palīdzētu sabiedrības grupām, kuras valsts viena pati nespēj pilnvērtīgi sasniegt.

*************************

Vox populi: Protams, ka Andris Kulbergs tagad uzkāpis uz varžacīm visiem, bet tikpat pašsaprotami ir tas, ka Andris Šuvajevs ir pilnīgs lohs, kurš pirms tvītot nav pat apskatījies reālos datus. Toties es pēdējo pusgadu ar to vien nodarbojos. Tāpēc, lūdzu, ministriju tēriņi NVO (pozīcija budžeta tāmēs skaitās NVO + fiziskas personas). Tātad, ņemam 2025.gadu, jo 2026. vēl nav beidzies. SIF + KM izdevumi NVO 2025.gadā ir 28,8 miljoni eiro. ZM tēriņi ir 14 miljoni eiro, kas ir tieši divreiz mazāk. Lūdzu, nav par ko. FinMin neskaitās, jo tur ieskaitās CFLA, kas savukārt administrē izmaksas fiz.personām par visādiem saules paneļiem un auto iegādei... bet, protams, tas arī zīmīgi, jo redzam, kāds ir "uzpirkto" personu apjoms.

Filips Rajevskis: 200mio ir 1,24% no budžeta izdevumiem, budžeta deficīts ir 3,3%. Tātad samazinot šos izdevumus mēs samazinām budžeta deficītu līdz 2,06%. Tas tāds aprēķins uz salvetes malas, bet nu summa ļoti iespaidīga.

Satori.lv: Kultūras ministrs Nauris Puntulis aicina veikt visu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda Kultūras ministrijas administrēto projektu auditu, informē Kultūras ministrija. Vēstuli ar šādu aicinājumu Finanšu ministrijai (FM) nosūtījusi arī Iekšlietu ministrija (IeM).

Nacionālās apvienības (NA) pārraudzītās ministrijas audita prasību pamato ar vēlmi "identificēt iespējamos trūkumus" un "pilnveidot projektu atlases, uzraudzības un kontroles procesus". Kultūras ministrs Nauris Puntulis presei paudis: "Nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma mūsdienu pasaulē, risinot kritiskus sociālos jautājumus, veicinot integrāciju, mazinot nevienlīdzību un iestājoties par cilvēktiesībām. Lai veiksmīgi īstenotu šos visai sabiedrībai nozīmīgos uzdevumus, īpaši svarīga ir arī sabiedrības uzticēšanās profesionālam, godīgam un caurskatāmam projektu īstenošanas procesam. Visaptverošs fonda projektu audits kliedēs šaubas, ļaus pilnveidot projektu vadības procesu un veicinās uzticēšanos nevalstiskā sektora darbībai, kā arī vairos uzticēšanos Eiropas Savienības fondu pārvaldībai kopumā."

Kultūras ministrs Nauris Puntulis 13. jūlijā, balstoties uz FM Revīzijas norādēm, ir izdevis rīkojumu apturēt biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" tiesības veikt jebkādas turpmākās finanšu darbības saistībā ar projekta "Sabiedrības daudzveidība un starpkultūru komunikācija profesionāļiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem" īstenošanu. Šī projekta kopējā summa ir 246 754,52 eiro, un no tiem ir apgūti 74 000 eiro. KM biedrībai pieprasīs papildus dokumentus un informāciju, lai izvērtētu FM veiktās revīzijas konstatējumus un pieņemtu turpmākos lēmumus.

Pēdējās nedēļas laikā turpina milzt spriedze starp nevalstiskajām organizācijām un valdību. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava lauzis IeM sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls". Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ir vērsusies Iekšlietu ministrijā, aicinot skaidrot lēmuma pieņemšanas procesu un tiesisko pamatu, uz kura balstīti nesenie lēmumi saistībā ar publiski izskanējušajiem pārmetumiem atsevišķām sabiedriskajām organizācijām.

Savukārt premjerministrs Andris Kulbergs (AS) uzdevis Valsts kancelejai sagatavot analīzi par valsts piešķirto finansējumu nevalstiskajām organizācijām, jo uzzinājis, ka nevalstisko organizāciju dalība Memoranda padomes sēdēs tiekot apmaksāta. Viņaprāt, nevalstiskajām organizācijām vajadzētu vairāk paļauties uz ziedojumiem, nevis valsts finansējumu. Nevalstiskās organizācijas viņa izteikumiem nepiekrīt un skaidrojušas, ka dalība līdzīgās sēdēs prasa lielu sagatavošanos. 

Georgs Rubenis, Memoranda padomes vadītāja vietnieks: Atlīdzība par dalību Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padomes) sēdēs nav maksa par “pasēdēšanu”, un to norisē tiek ieguldīts daudz darba, pauda Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.

Viņš norāda, ka patlaban publiskajā telpā redzami vairāki izteikumi un lēmumi, kas Rubeņa ieskatā norāda uz virkni komunikācijas pārpratumu starp valdības pārstāvjiem un aktīvajiem iedzīvotājiem.

“Saruna karst, un – kas ir būtiskāk – tā nemanot pārvirzās no jautājuma “vai mehānisms ir labi uzbūvēts?” uz jautājumu “vai jūs vispār drīkstat būt pie galda?”,” komentēja Rubenis, uzsverot, ka tie ir divi ļoti dažādi jautājumi. “Uz pirmo var atbildēt ar datiem, un tas ir pilnīgi vietā. Otrais grauj to, kas mums pieder kopīgi – mūsu Latviju,” sacīja Rubenis.

Viņš skaidro, ka pilsoniskā sabiedrība ir cilvēki, kuri apvienojas, lai kaut ko atrisinātu, negaidot ne valsts rīkojumu, ne peļņu. Pēc Rubeņa teiktā, demokrātijā šādas organizācijas dara trīs lietas. Proti, tās sniedz pakalpojumus un atbalstu tur, kur valsts roka nesniedzas, kā arī tās atnes uz lēmumu galdu to cilvēku pieredzi, kuru balss citādi līdz turienei nenonāktu. Tāpat tās ir daļa no varas līdzsvara – biedrības un nodibinājumi bieži arī uzrauga, jautā un prasa atskaiti par valdības solīto, īstenoto un neīstenoto.

“Tieši tāpēc arī Eiropas Savienības (ES) pilsoniskās sabiedrības stratēģija to formulē vienkārši, ka pilsoniskā sabiedrība – aktīvie iedzīvotāji – ir demokrātijas priekšnoteikums, un tai ir tiesības saņemt gan valsts, gan privātu finansējumu,” uzsver Rubenis.

Viņš skaidro – lai to visu paveiktu, ir jābūt klāt pie lēmumu galda. Memoranda padomes sēdes notiek darba laikā tāpēc, ka tajās jāpiedalās arī ministriem un ierēdņiem un viņiem šis laiks tiek apmaksāts kā ikdienas alga. “Biedrību un nodibinājumu pusē tādas aizmugures nav – nav simtu darbinieku, kas sagatavo pozīcijas, izlasa dokumentu kalnus un kārto lietvedību. To dara paši organizāciju pārstāvji, bieži vakaros pēc sava algotā darba, un pēc tam brauc uz Rīgu,” klāsta Rubenis.

Biedrību un nodibinājumu pusē tādas aizmugures nav - nav simtu darbinieku, kas sagatavo pozīcijas, izlasa dokumentu kalnus un kārto lietvedību. To dara paši organizāciju pārstāvji, bieži vakaros pēc sava algotā darba, un pēc tam brauc uz Rīgu.

Padomes vadītāja vietnieks uzsver, ka tieši tādēļ atlīdzība nav maksa par “pasēdēšanu”. Viņš atsaucas uz memoranda īstenošanas padomes nolikumu, kas ir izdots kā MK noteikumi, un tajā teikts, ka atlīdzība ietver samaksu par sagatavošanos un piedalīšanos sēdē, un tajā ir ieskaitītas arī darba devēja sociālās iemaksas.

Rubenis uzsver, ka šo kārtību nav izdomājušas biedrības un nodibinājumi – to ar saviem noteikumiem ir noteicis pats MK, balstoties Saeimas pieņemtajā Atlīdzības likumā. Memoranda padomi vada Valsts kancelejas direktors, kura vieta šobrīd gan ir vakanta. Sēdes tiek raidītas tiešraidē MK mājaslapā, protokoli ir publiski.

Savukārt organizācijas, kurām šis darbs jau ir segts no cita avota, atlīdzību nesaņem. “Un Eiropas kontekstā mūsu pieticīgais risinājums tiek vērtēts kā labā prakse,” apgalvo Rubenis.

Tāpat viņš pauž, ka atlīdzība ir arī izlīdzinošs mehānisms. “Organizācijas, aiz kurām stāv turīgas nozares, savus pārstāvjus var apmaksāt pašas – ar algu. Bez šī mehānisma pie galda paliktu tie, kam ir kapitāls, un pazustu tieši to cilvēku balss, kuru dēļ šī saruna vispār notiek,” stāsta Rubenis.

Viņš arī aicina būt uzmanīgiem ar apzīmējuma “valsts organizācijas” lietošanu. “Pēc šīs loģikas valsts uzņēmums būtu ikviens, kas uzvarējis valsts iepirkumā vai saņēmis ES fondu naudu un arī partijas vajadzētu saukt par “valsts partijām”,” uzskata Rubenis.

Pēc viņa sacītā, finansējuma attiecības nav tas pats, kas atkarība, un tieši tāpēc pastāv līgumi, atskaites, revīzijas un interešu konflikta normas. “Pieļauju, ka partiju kolēģi to lieliski apzinās un arī pieredz ikdienā paši,” saka Rubenis.

Viņa ieskatā, ja finansējuma attiecības nestrādā, tās ir jālabo. Rubenis arī sola to atbalstīt. “Bet vesela sektora marginalizēšana neatbild ne uz vienu būtisku jautājumu, tas tikai noņem no galda sarunu biedrus,” uzskata Rubenis.

Kopumā viņš atzīst, ka nozīme ir arī tam, kas notiek līdztekus. “Ministrijas ir apturējušas finansējumu; kāda lauzusi sadarbības memorandu, pirms Finanšu ministrijas revīzija ir pabeigta un pirms pašas organizācijas ir uzklausītas – tās to uzzināja tikai no medijiem,” apgalvo Rubenis.

Tāpat Saeimas komisija ir pieteikusi atsevišķi vērtēt trīs konkrētus zinātniskus pētījumus, kas, Rubeņa ieskatā, izvēlēti pēc to tēmas. “Katram no šiem gadījumiem var būt sava atsevišķa loģika. Taču kopā tie raida signālu, ka līdzdalība un jautājumu uzdošana valdības pārstāvjiem kļūst riskanta. Šī cena nav mērāma eiro, bet tā ir daudzkārt lielāka par 61 eiro,” klāsta padomes vadītāja vietnieks.

Rubenis uzsver, ka sektoram nav ko slēpt, un skaidri, salīdzināmi dati par valsts finansējumu biedrībām un nodibinājumiem ir to pašu interesēs. Viņaprāt, būtu jāveic ne tikai pilsoniskā dialoga, bet arī sociālā dialoga valsts finansējuma izvērtējums. Taču noteikti nepieciešams, lai izvērtējums top atklāti, metodiku izdiskutējot, balstoties labajā praksē, un jautājot ne tikai “cik iztērēts”, bet arī “ko par to ieguvām” un “cik tas izmaksātu, ja valsts to darītu pati”, uzsver Memoranda padomes vadītāja vietnieks.

Rubenis uzskata, ka Memoranda padome ir tieši tā vieta, kur šāda veida sarunām ir vieta. “Tā nav biedrību un nodibinājumu izdomājums, bet valsts instruments jau kopš 2005. gada, ko izmantojušas visdažādāko partiju valdības. Šodien memorandu parakstījušas jau 578 organizācijas. Noteikumi paredz, ka ne retāk kā reizi gadā padomes sēdē piedalās Ministru prezidents,” klāsta Rubenis, aicinot premjeru neaprobežoties ar vienu reizi gadā.

Rubenis mudina premjeru arī apciemot organizācijas uz vietas, lai redzētu, kā tās strādā.

“Latvija ir par mazu, lai iedzīvotājus šķirotu “īstajos” un “neīstajos”, valdībai “ērtajos” vai “neērtajos”. Brīvprātīgs un apmaksāts darbs pilsoniskajā sabiedrībā nav pretstati, bieži tas ir viens un tas pats cilvēks dažādās nedēļas dienās,” klāsta Rubenis, piebilstot, ka šobrīd, kad mūsu drošība sākas ar to, vai cilvēki jūtas piederīgi savai valstij, tas ir svarīgāk nekā jebkad.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzdevis Valsts kancelejai sagatavot pilnu analīzi par valsts piešķirto finansējumu NVO, premjers paziņojis tviterī.

Viņš raksta, ka pagājušajā nedēļā piedalījies Ministru kabineta Memoranda padomes sēdē ar NVO, Pilsonisko savienību un citām organizācijām. Pēc sēdes Kulbergs uzzinājis, ka Valsts kanceleja par katru šādu sēdes apmeklējumu dalībniekiem maksā atlīdzību par piedalīšanos. “Jā, tieši par piedalīšanos sēdē – nevis par konkrēta darba veikšanu vai valsts uzdevuma izpildi, bet par pašu dalību,” izceļ premjers.

Pēc Valsts kancelejas sniegtās informācijas Kulbergam, padomes vadītāja vietniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim par vienu sēdi tiek maksāti 122 eiro, padomes loceklim vai viņa pilnvarotajam pārstāvim – 61 eiro, padomes izveidotās darba grupas vadītājam par vienu darba grupas sēdi tiek maksāti 152 eiro, padomes izveidotās darba grupas loceklim par vienu darba grupas sēdi tiek maksāts 61 eiro, bet pārstāvim, ko padome pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu deleģē darbam citu institūciju izveidotajās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās, noteikta stundas likme 20 eiro.

Memoranda padomi veido Valsts kancelejas, sešu ministriju, Ministru prezidenta biroja un astoņu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Padomes sēdes notiek katru mēnesi, padomes locekļiem sanākot kopā Rīgā, Brīvības bulvārī 36.

Erlends Baļķens: Ja organizāciju finansē valsts — kur tur ir "nevalstiskā"? Un kurš to uzbūvēja? Premjers Kulbergs pateica skaļi to, ko daudzi zināja klusībā: organizācijas, kas saņem naudu no valsts budžeta un vēl atlīdzību par katru sēdi, "vairs nav korekti saukt par NVO". Viņa vārdiem — tās drīzāk ir VO. Valsts organizācijas. Precīzi.
Bet šī sile neuzradās pati no sevis. Tai ir autori. Un tiem ir vārdi.

• Gads 2009 (finanšu krīze) — Valda Dombrovska valdība pieņem Atlīdzības likumu, un drīz tajā parādās norma, kas ļauj jebkurai valsts iestādei maksāt algu cilvēkiem par sēdēšanu komisijās, padomēs un darba grupās. Pamati ielieti.
• Gads 2019 — Kariņa valdība ieraksta likumā, ka NVO pārstāvji Sabiedrības integrācijas fonda padomē saņem atlīdzību. Sienas uzceltas. 
• Gads 2024 — Siliņas valdība apstiprina oficiālu cenrādi:
  61 eiro par pasēdēšanu,
  122 eiro vietniekam,
  152 eiro darba grupas vadītājam,
  20 eiro stundā delegātam.

Un 2026. gada aprīlī — vēl vieni noteikumi ar 118,96 eiro likmi.
Jumts uzlikts, lente pārgriezta. Dombrovskis. Kariņš. Siliņa. Trīs premjeri, piecpadsmit gadi, viena politiskā saime — Jaunais laiks, Vienotība, Jaunā Vienotība. 
Izkārtne mainījās trīs reizes. Sile palika viena.
Katrs solis mazs, katrs "lietderīgs", katrs "pieejamo līdzekļu ietvaros". Rezultāts — valstij ir likumā ierakstīts cenrādis par klātbūtni. Ne par darbu. Par klātbūtni!
Īsta pilsoniskā sabiedrība izskatās citādi — cilvēki, kas bez valsts naudas aizveduši Ukrainai tūkstošiem automašīnu un ne reizi nav prasījuši samaksu par sēdēm. Tiem, kam vajag atlīdzību par ierašanos, darba tirgus ir atvērts. Mūsu pozīcija ir rakstīta programmā jau sen: valsts finansētas barotnes tiks izskaustas. Ne "analizētas". Ne "pārskatītas darba grupā". Izskaustas — kopā ar sistēmu, kas tās piecpadsmit gadus cēla! Mēs mainām noteikumus.
@partijaMMN
#MēsMaināmNoteikumus #15Saeima

Vox Populi @voxpopuli_lv: Lūk konkrēts piemērs Ķīpsalas apkaimes biedrība, par zemāk pievienotiem diviem projektiem saņēma kopā 25 770 EUR (2025. un 2026.gadā). Šīs biedrības locekle Kristīne Zonberga ir arī biedrības Latvijas pilsoniskā alianse locekle, un laikam arī SIF vērtēšanas komisijas locekle.

Ēriks Daliba: NVO "brīvība" beidzas brīdī, kad par šīm atrakcijām maksā nodokļu maksātāji, kuriem nodokļu maksāšana nav brīva izvēle.

Aivars Borovkovs: Vēl 2022. gadā rakstīju : paskatījos Mozaīkas Putņa dibināto Progresīvo oktobrēnu listi. Lielākā tiesa nāk no kreiso nvo vai domnīcu kolbām izlobījušies kreisi jaunieši ar teorētisku nojausmu, ka kaut kur Briselē kokos aug nauda, paši neko vēl dzīvē nav paveikuši un kuriem darbu nevajag. Vajag algu. 
Uzrunājot Twittera aktīvistus, atgādināju, ka vēl Zatlera laikā publiski izteicu aicinājumu veikt auditu un noskaidrot, cik naudas ir pārpumpēts pietuvinātiem NVO no valsts budžeta.  Aicināju visus, kuri piesaka kādas pārmaiņas... Te ir darbs!
Šie valsts barotie, piebarotie un pārbarotie t.s. NVO nodrošina lojālo un atbalstošo Domnīcu inkubatorus. Perfekti atstrādāta koruptīva shēma, kā vienota barības ķēde. Tā kā cerēt, ka kāds metīsies apkarot, nav pamata un vismazāko cerību. Vēl vairāk, vara gaidīt, kad pieslēgsies varai lojālie un arī pamatīgi iebarotie medij, un sekos kauciens pa visu Eiropu.
Tieši tāpēc sen aicinu uz diskusiju par skaidrību terminoloģijā, kas, manuprāt, jau ir nostiprināts ikdienas saziņā maldinošs mīts, ka par valsts (sabiedrības) naudu uzturēts medijs nav valsts medijs. Nav runa par redakcionālo neatkarību (tiesības), bet.. par likumā noteiktu atbildību (ja īsi) sabiedrības priekšā. Piemēram, sabiedrība neiejaucas drošības dienestu darbā, taču nevienai drošības iestādei neienāk prātā paziņot, ka mēs neesam valsts, bet gan sabiedrības iestāde, bet valsts... nu tas ir kaut kas cits. Šāda ačgārnība pie mums izveidota tikai attiecībā uz NVO, kuras baro no budžeta, bet tiek deklarētas kā nevalstiskas organizācijas. 
Bet, tā ir vieglāk manipulēt ar sabiedrisko domu.

Alvis Hermanis: Diskusijas par NVO finansēšanu tikai uzrāda, kā pēdējo 20 gadu laikā valdošie politiskie spēki (JV, Pro un pārējie) lēni un neuzkrītoši pamazām demontējuši Latvijā kapitālisma iekārtu nomainot to ar kaut kādu sociālisma hibrīdu. Milzīga sabiedrības daļa dzīvo valstij uz kakla un ne mirkli nešaubās, ka viņiem pienākas. Lai šo sistēmu uzturētu, valsts katru gadu turklāt aizņemas no ārpuses 2 miljardus. Problēma ir ne tikai fiskāla. Galarezultātā tā ir mentāla katastrofa un vispārēja deģenerācija. Līdzīgi kā ģimenē, kur 40-50 gadīgi bērni dzīvo pie papa un mammas, kuri viņus baro, mazgā viņu zeķes un turpina uzturēt. Tāda ir šodienas Latvija. Un tāds ir iemesls, kāpēc Igaunijā, Lietuvā viss ir savādāk. Jo tās ir kapitālistiskas valstis. MMN.

Liene Modo: Es ļoti ilgi darbojos nevalstisajā sektorā, bet tajā nepareizajā daļā... tajā, kas neatbilst SIF ideoloģiskajam krāsojumam. Bet tas nav iemesls, kādēļ piekrītu, ka jābeidz NVO bahanālijas, ko dāsni apmaksā ne tikai SIF, bet arī visādi citādi fondi un fondiņi.

Ar SIF atbalstu NVO īstenotie projekti vairumā gadījumu ir politikas veidošana par nodokļu maksātāju naudu. Šādas sistēmas, kas kropļo viedokļu pārstāvniecības proporciju sabiedrībā, izbeigšana ļaus NVO beidzot patiesi kļūt par dzīvotspējīgu ideju īstenotājām, saņemot atbalstu tikai par tām valsts deliģētajām funkcijām, ko spēj paveikt labāk un ar mazākiem finanšu resursiem, tātad - efektīvāk.