Rīgā dibināta "Melngalvju brālība"

Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.

To patrons bija vienkāršo karavīru vidū populārais Svētais Maurīcijs.

14. gadsimta beigās Livonijas pilsētu Rīgas, Tallinas, Tērbatas un Pērnavas tirgotāju Svētā Jura brālības pārveidojās par neprecētu ārzemju tirgotāju brālībām un arī pieņēma par savu patronu Svēto Maurīciju.

Zināms, ka šādas brālības pastāvējušas apmēram 20 Livonijas pavalstu pilīs, paralēli viduslaiku dižciltīgo organizācijām un, cita starpā bijušas Aizputes, Bauskas, Cēsu, Grobiņas, Kandavas, Kokneses, Kuldīgas, Rīgas, Sēlpils, Siguldas pilīs.

Domājams, ka tās piesavinājušās daļu no kulta ceremonijām, ko piekopa Zobenbrāļu ordenis un Livonijas ordenis. Melngalvu brālībās ietilpa nedižciltīgie pils uzraugi un domēņu muižkungi, kancelejas ierēdņi un rakstveži, kareivji, pils amatnieki, kalpi, sulaiņi un citi pils kalpotāji.

Melngalvji parādījās Rīgas pilsētā jau ap 1352. gadu, kad uz laiku virskundzību pār Rīgas pilsētu bija ieguvis Livonijas ordenis,- to apliecina saglabājies rātes ieraksts par 7 ēras lieliem izdevumiem "melngalvju istabas" remontam.

Ap 14. gs. vidū notiek melngalvju svētā aizbildņa maiņa — sākotnējo Svēto Juri nomainīja Svētais Maurīcijs. Pirmā Rīgas melngalvju mītne atradusies Jaunavu un Svērtuves ielu krustojumā vecā pilsētas vaļņa tuvumā.

Melngalvu brālības (Compagnie der Schwarzen Häupter) statūti jeb šrāgas saglabājušies no 1416. gada.

Tikai 1477. gadā melngalvji pārgāja tagadējā Melngalvju nama ēkā, kas piederēja ģildei un pirms tam tika saukta par "Artura sētu" (Artushof). Rīgas Melngalvju brālības iekšējā kārtība bija līdzīga Lielās ģildes kārtībai ar oldermani un ģildes vecākajiem priekšgalā. Melngalvji nebija pilsētas namnieki, līdz ar to pilsētas politiskajā dzīvē īpaši neiesaistījās, savukārt izvērsa intensīvu sabiedrisku un saviesīgu dzīves veidu.

Galvenie svētki bija Vastlāvji jeb vastlāvis (lejasvācu: fastelauendt "gavēņa priekšvakars") karnevāls pirms gavēņa, kas ilga apmēram divas nedēļas un kuru laikā notika lielas dzīrošanas (Haupttrünke), izjādes, vizināšanās ar kamanām, maskarādes ar īpašām maskām (schodüwel), ceremoniālas dejas (Austanz) un bruņinieku turnīriem līdzīgas sacensības (Ringelrennen), kad jātniekiem ar šķēpu bija jātrāpa tirgus laukumā uzkārtā vainagā. Vastlāvju beigās svinēja tā saukto "koka iznešanu" (Baumaustragen), kas ir viens no pirmsākumiem eglīšu svētkiem visā pasaulē.

Zināms, ka 1510. gada fastelauendt  laikā melngalvji patērēja 144 mucas alus un 24 mucas medalus.

Otri lielie svētki bija Maija grāfa svētki, ko parasti rīkoja brīvā dabā arpus pilsētas. Svētku tradīcijas izzuda vai pārveidojās reformācijas un Livonijas kara izraisītā Livonijas sabrukuma dēļ. Kā sabiedrisks klubs Rīgas Melngalvju brālība pastāvēja līdz 1939. gadam, kad 2. Pasaules kara sākumā Latviju atstāja vācbaltieši.

1960. gadā Hamburgā tika atjaunota Melngalvju brālība ar nosaukumu „Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga e.V.“, kas 1980. gadā pārcēlās uz Brēmeni un vēl šobrīd darbojas pēc 1416. gada statūtiem. Šobrīd brālībā ir aptuveni 20 biedru.

Daļa no Rīgas Melngalvju tradīcijām bija saglabājušās vācbaltu studentu korporācijās no kurienes tās pārceļoja arī uz mūsdienu latviešu studentu korporācijām. Starp šīm tradīcijām var minēt stingrus iekšējus noteikumus, goda kodeksu, jaunu biedru uzņemšanu divreiz gadā u.c. Tāpat arī ir saskatāmas daudzas līdzības svētku ceremonijās un piederumos.