Pastāsti par vietu
lv

Indulis Dišlers

Dzimšanas datums:
09.01.1920
Miršanas datums:
13.06.2009
Papildu vārdi:
Osvalds Eglīte
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Kurelietis, Padomju represiju (genocīda) upuris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Ogre, Ogres kapi

Dišlers (viņš arī Eglīte, arī Frīdemans) Indulis (viņš arī Osvalds, arī Kārlis) Kārļa d.; 1920. g. Omska, Krievija; latvietis; nelegāla; 13.05.1945.; Latvijas PSR IeM karaspēka KT 11.–16.05.1946. Rīgā; 25+5+k; atbrīvots 16.12.1955. Karagandā (Kazahstāna) (99; 18373)

***

“Mans tēvs 1945. gadā izbēga no NKVD ķetnām un ceļā uz soda izciešanas vietu izmuka pa vilciena grīdu. Vēlāk tomēr notverts, viņš izturēja desmit gadus gulagā un atgriezās Latvijā. Arī es nepadošos.”

Dace Kokarēviča

***

Haselmans nepiekrita kureliešu apcietināšanai, tomēr baidījās nostāties pret Jekelnu, varbūt tādēļ, ka Abvvehr pr-ks Kanaris bija izrādījies angļu spiegs un nesen notiesāts uz nāvi.  Haselmans pats nejutās drošs. Ģen. Jekelns tad nolēma kureliešus likvidēt. Viņš turēja tos atbildīgus par dezertieru uzņemšanu un, galvenokārt par to, ka kurelieši sastāvot no:
1. patriotisma pārņemtiem nacionālistiem (Upelnieks še labspiemērs), bet ari
2. no sarkanās Bultas avantūristiem un
3. atsevišķām klaidoņu un dezertieru bandām. (15. Ip.).

Jekelna aizdomas ari nebija pilnigi bez pamata. Kureliešos bija arī vēlākais čekas majors
vēsturnieks Dzintars un Indulis Dišlers, Kureļa štāba virsnieks, kas komandēja velosipēdu vadu.
Dišlers vēlāk Latvijā pieņēma Čekas piešķirto vārdu Galdnieks.
Dzintara segvārds bija Osvalds Eglīte (23 Ipp.). Vēsturnieks Samsons raksta, ka daļa no Rubeņa sakautās vienības pievienojās Sarkanai Bultai un daļa aizgājusi pie vācu SD vienībām (lp.25). Zinām, ka Sarkanā Bulta bija Sarkanarmijas partizānu vienība un SD slepkavoja civilos.

Latvija Amerikā, Nr.23 (05.06.1999)

***

Par Dišleru. Virsnieka vietnieks Indulis Dišlers bija pirmais trešās riteņbraucēju rotas komandieris. Labi prata vācu valodu, tāpēc tika norīkots par sakaru virsnieku ar vācu iestādēm, konkrēti "Frontaufklaerungstruppe 212" komandieri, ltn.Haselmanu, kurš vadīja diversantu apmācību iesūtīšanai sarkanarmijas aizmugurē.

Arī vēlāk v. v Dišlers tika izmantots speciāliem uzdevumiem, sagrāves brīdī štābā neatradās un netika kopā ar citiem arestēts, tā kā pārmest viņam sadarbību ar vāciešiem nav pamata. Cita lieta, ka vēlāk, nonācis čekas nagos, viņš bija drusku par daudz runīgs... kaut gan, kas zina, kā mēs paši, nokļuvuši tādos apstākļos, būtu izturējušies...
Katrā ziņā viņa (zem uzvārda Ābelīte) kopā ar čekas "vēsturnieku" Dzintaru izdotā grāmatele
"Ēnas purvā" satur ļoti daudz faktiskā materiālā, protams attiecīgā "idealoģiskā apdarē".

Austrālijas Latvietis, Nr.2606 (29.05.2002)

***

Indulis Dišlers bija bijušais kurelietis, politiski represētais. Jau bija sākusies Atmodas kustība, kad 1989. gadā ar Osvalda Eglītes pseidonīmu tika izdota viņa kureliešus apmelojošā grāmata „Ēnas purvā”. Kas bija šie divi personāži Lukašēvics un Dzintars, pēc kuru aicinājuma Dišlers metās apmelot savu bijušos cīņu biedrus?

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kgb-slepenie-arhivi.-spiegu-speles-latvija-metodes-panemieni-un-personas.a259750/

***

1947. gada 14. janvārī tika dota pavēle sodīt E. Andersonu ar augstāko soda mēru. Visticamāk, ka E. Andersonu cerēja izmantot PSRS un LPSR VDTK operatīvajās spēlēs ar Lielbritānijas izlūkdienestu, bet, E. Andersonam nepiekrītot, lai nepieļautu informācijas noplūdi, viņam piesprieda nāvessodu.

Tāpat tika apsūdzēti un notiesāti, balstoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58 1a. pantu, Kārlis Ernests Frišenfelds, Fricis Osis, Pauls Pavārs, Indulis Dišlers-Eglīte, Leonora Leite, Emīls Vecmanis, Viktorija Ozoliņa, Valija Kaminska, Mirdza Dūdiņa, Ernests Priedītis, Anna Jātniece, Jānis Ūdris, Kārlis Rārs, Alberts Klibiķis, Pēteris Klibiķis, Fricis Tunnis, Teodors Viškeris, Zinaīda Gulbe, Kārlis Balodis, Voldemārs Mežaks, Ernests Krasovskis, Kārlis Baķis, Valentīna Sukatniece, Jānis Gilberts, Anita Melberga (Undule), Kārlis Zirnis, Hilda Vosa, Alfrēds Melbergs, Vilis Vilciņš un Aleksandrs Briedis.

Kārli Lībtālu notiesāja gan pēc 58 1a., gan 58 1. panta. 

Jāni Krauju izmeklēšanas gaitā no apcietinājuma atbrīvoja.

 

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kārlis DišlersKārlis DišlersTēvs20.01.187818.09.1954
        2Minna DišlereMinna DišlereMāte27.08.188626.06.1976
        3Dace KokarēvičaDace KokarēvičaMeita22.12.195713.09.2019
        4
        Ilga DišlereMāsa25.12.192313.04.2002
        5
        Erna DišlereSieva18.10.191907.08.2003
        6
        Ernests DišlersOnkulis22.02.188020.03.1966
        7
        Imants DišlersBrālēns/māsīca00.00.192300.00.2007

        Nav norādīti notikumi

        Birkas