Ivans Greguss

Ivans Greguss (1875-1918) - policijas ierēdnis Krievijas impērijas Vidzemes guberņā 20. gs. sākumā.

Dzimis 1875. gadā, Emerika Gregusa ģimenē.

No 1906. gada aprīļa Rīgas pilsētas policijas Izmeklēšanas daļas priekšnieks - pristavs. Sadursmēs ar kaujiniekiem vairāk kārt ticis ievainots. Darbā izcēlies ar īpašu brutalitāti, spīdzinājis aizturētos. 1907. gadā stažējies Vācijā. Policijas kinoloģijas nodaļas izveidotājs Rīgā.

Nodarbojies ar naudas izspiešanu: arestējis pēc izdomātām apsūdzībām personas, kuras nebija nomaksājušas vekseļus un turēja, kamēr tuvinieki samaksāja. Daudzo dienesta pārkāpumu un sūdzību dēļ viņu 1913. gadā pārcēla uz Harkovu par pilsētas policijas Izmeklēšanas daļas priekšnieku.

Tur 1915. gada 26. novembrī pieņem sievas uzvārdu Markovskis. Arī tur ir daudz dienesta kolēģu un aizturēto sūdzības par likumpārkāpumiem un spīdzināšanām, tomēr izmeklēšana iesākas tikai pēc Februāra revolūcijas.

1917. gada 26. augustā par viņu samaksā 3000 rubļu drošības naudu un atbrīvo no Harkovas cietuma. Miris vai nu 1917. gada ziemā, vai 1918. gadā (visticamāk, nolinčots).

***

No 1905. gada līdz 1917. gada Februāra revolūcijai Rīgas slepenpolicijai bija monopoltiesības izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu visās politiskajās lietās, kas saistījās ar varas lietošanu šī vārda plašākajā nozīmē, piemēram, par pretošanos policijai, ieroču un sprāgstošu vielu izgatavošanu. Un vairākos gadījumos slepenpolicijas darbība neaprobežojās tikai ar Rīgas robežām, bet sniedzās arī ārpus tās.

1906. gada Janvārī arestēto KSDSP Rīgas kaujinieku lietu jeb tā saukto «36-u lietu», kurā bija arī prāvs skaits LSDSP biedru, uzdeva «izmeklēt» Pārdaugavas 2. iecirkņa pristava palīgam Ivanam Gregusam un policijas valdes koncelejas lerēdnim Mihejevam. Viņi tad izmeklē šanu veica tik «sekmīgi», ka marta sākumā pirmo iecēla par Rīgas slepenpolicijas pristavu, bet otro — par viņa palīgu. Viņu darbības lai kā Rīgas slepenpolicija tapa par vienu no nežēlīgākajiem un briesmīgākajiem cariskās Krievijas moku kambariem, iemantojot «slavu» ne vien Krievijā, bet arī ārzemēs. Domājam, nav nekādas vajadzības aizmirst pareizo vēsturisko nosaukumu «Rīgas slepenpolicija» un lietot nepareizo «prefektūra». L. Veisa,
E. Veiss

***

"Наши преступники", составлено и издано начальником Сыскного отделения города Риги Иваном Эмериковичем Грегусом для личного пользования, 1910, Riga, 24.5 х 11 cm, на служебном жаргоне сыщиков такая переносная картотека называется "поминальник" поскольку при опросе свидетелей, потерпевших либо проверке личности подозреваемого приходилось перебирать всех. Картотека содержит фотороботы, род преступной деятельности, характерые черты преступников Риги на 1910 год, некоторые находятся в розыске. Использовалась чинами и агентами сыскного отделения. Выпущено очень малым тиражом.