Ivars Knēts

Ivars Knēts bija Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ilggadējais rektors, akadēmiķis. Latvijas zinātnes vēsturē viņš paliks kā Rīgas biomehānikas skolas pamatlicējs. RTU viņš lika pamatus mūsdienīgas izglītības un zinātnes attīstībai. 

1961. gadā Ivars Knēts absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu (RPI, tagad – RTU), iegūstot būvinženiera diplomu. Viņš sāka strādāt toreizējā RPI rektora Aleksandra Mālmeistera vadītajā Plasticitātes problēmu laboratorijā, 1977. gadā aizstāvot disertāciju par kaulaudu biomehāniku.

Tas bija jauns un perspektīvs zinātniskais virziens, kas pētīja dabas veidoto bioloģisko audu mehāniskās īpašības un biomehānisko uzvedību dažādu slodžu un vides faktoru ietekmē. Attīstot savu zinātnisko darbību, I. Knēts izveidoja Biomehānikas zinātniskās pētniecības laboratoriju.

Knēta zinātniskā darbība ir augstu novērtēta gan okupācijas laikā, gan Latvijas neatkarības gados.

Apbalvojumi un goda nosaukumi

• 1976. gadā I. Knētam zinātnieku grupas sastāvā piešķīra Latvijas PSR Valsts prēmiju par asinsvadu rekonstruktīvo operāciju biomehānisko pamatojumu un to ieviešanu klīniskajā praksē,
• 1971. un 1980. gadā par biomehānikas pētījumu kopu viņam piešķīra LPSR Zinātņu akadēmijas pirmo prēmiju.
• 1982. gadā I. Knēts tika uzņemts PSRS ZA Teorētiskās un lietišķās mehānikas Zinātniskās padomes sastāvā. 
• 1990. gadā ASV I. Knēts kļuva par Pasaules Biomehānikas padomes locekli.
• No 1992. gada,- Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis 
• No 1999. gada,Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas īstenais loceklis 
• No 2000. gada Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors 
• 2006. gadā ieguvis  «Rīgas balvu» 
• No 2006. gada  Pasaules materiālzinātņu un ražošanas inženierijas zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. 

1987. gadā I. Knēts sāka strādāt par RPI zinātņu prorektoru un šo amatu pildīja līdz 1999. gada nogalei, kad tika ievēlēts par RTU rektoru. Rektora pienākums viņš veica divus termiņus – līdz 2011. gada beigām.

Stājoties RTU rektora amatā, I. Knētam bija jāpanāk gan daudzo studiju programmu, gan arī pašas universitātes starptautiskā akreditācija, jāizstrādā RTU attīstības stratēģija. Pateicoties mērķtiecīgai organizācijai un Eiropas struktūrfondu līdzfinansējuma apgūšanai, I. Knēta vadības laikā tika palielināts RTU pētnieku skaits un notika zinātnes popularizēšanas aktivitātes.

Publicējis ~ 200 zinātnisku un mācību metodisko darbu, 3 grāmatas, ieguvis 6 patentus ārzemēs.

2018.g. decembrī publiskotajā VDK aģentu kartotēkā atrodams arī Knēta vārds – kartotēka liecina, ka viņš savervēts 1971.gadā.

VDK Knētam piešķīrusi segvārdu “Sigits”. Jāpiebilst, ka šajā kartotēkā atrodami arī Latvijas Universitātes bijušo un esošā rektora vārdi.