Emīlija Gudriniece

Dzimusi Kaunatas pagasta Kromanu ciemā zemnieku ģimenē.

Beigusi Latvijas Valsts universitāti 1948.g., akadēmiķa Gustava Vanaga skolniece.

No 1948.g. LVU,   Rīgas politehniskā institūta (pēc atjaunošanas 1958.g.) mācībspēks. Ķīmijas zinātņu doktore, profesore kopš 1961.g.  Izstrādāja jaunu 1,3 diketonu sulfurēšanas un nitrēšanas metodi. Par medicīniskā preparāta  furacilīna sintēzi 1957.gadā piešķirta Valsts prēmija. No 1978.gada LZA akadēmiķe.

Izveidoja Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedru un vadīja to no 1963.g. līdz 1989.g. Vairāk nekā 800 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autore.

Kopēja kapavieta ar ķīmijas zinātņu doktoru, akadēmiķi Alfrēdu Ieviņu.

Gudriniece dzimusi 03.08.1920. bija sabiedriska darbiniece un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2004. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Emīlija Gudriniece bija saistīta ar šādām organizācijām:

• ""Valsts emeritēto zinātnieku biedrība EMERITUS""
• Latvijas Ķīmijas biedrība
• Ilga Kreituse - Latvijas prezidente
• Garāžu Rīgā, Eksporta ielā 2a īpašnieku sabiedriskā organizācija ""KRONVALDS""

Viņa nomira 84 gadu vecumā, 2004. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Emīlija Gudriniece varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņas pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

Emīlija Gudriniece (dzimusi 1920. gada 3. augustā, mirusi 2004. gada 4. oktobrī) bija latviešu ķīmiķe.

Dr.h. ķīm. (1960). No 1978. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, no 1996. gada — valsts emeritētā zinātniece.

1948. gadā absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. Pēc tam docējusi Latvijas Valsts universitātē līdz 1958. gadam, no 1956. līdz 1958. gadam bijusi Ķīmijas fakultātes dekāne.

1958. gadā sākusi pasniegt Rīgas Politehniskajā institūtā, divus gadus bijusi institūta zinātniskā prorektore (1959—1961). No 1963. līdz 1989. gadam vadījusi Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedru, bija arī tās izveidotāja.

Gudriniece izstrādāja jaunu 1,3-diketonu sulfurēšanas un nitrēšanas metodi. Vairāk nekā 800 zinātnisko un populārzinātnisko rakstu autore.

Apbalvojumi un pagodinājumi

• 1957: Latvijas PSR Valsts prēmija
• 1965: ordenis "Goda zīme"
• 1968: Sarkanā Karoga ordenis
• 1970: Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbiniece
• 1972: Gustava Vanaga balva
• 2001: Paula Valdena medaļa
• 2003: "Grindeks" un Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par mūža ieguldījumu jauno ķīmiķu sagatavošanā un heterociklisko savienojumu ķīmijā

Latvijas pasts izdeva īpašu jaunu pastmarku, godinot nopelniem bagātu ķīmijas zinātnieci Emīliju Gudrinieci, kurai 2020.gadā apritētu 100 gadu.
Pirmās dienas zīmogošana 18.09. 2020 - RTU  Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē Rīgā, Paula Valdena ielā 3/7, plkst.10-17: