Pastāsti par vietu
lv

Ivars Mazurs

Pievieno šai personai bildi!

 

Ivars Mazurs bija izcils latviešu džeza mūziķis, Latvijas radio mūzikas raidījumu redaktors, kopš 60.gadu vidus džeza mūzikas autorraidījumu vadītājs ("Parunāsim par džezu", "Lappuses no džeza vēstures" u.c. Frāze "...Ir pienācis laiks džezam....." kļuvusi tikpat leģendāra, kā tās autors.), vairāku džeza kompozīciju aanžētājs un autors, kādreiz slavenā  orķestra "Armatūra" vadītājs. Mazurs bija pirmais, kas ierakstīja un pēc tam radio atskaņoja džeza festivāla "Vasaras ritmi" koncertus. Viņa nopelni džeza mūzikas popularizēšanā Latvijā nav pārvērtējami.

Ivara vecāki – pazīstami tā laika Latvijas ārsti, nebija apmierināti ar dēla aizraušanos, jo viņā redzēja tikai ķirurgu.  Mamma Alise bija bērnu ārste. Tēvs Kārlis, kurš nāk no Lazdonas, visu mūžu nostrādāja par rentgenologu Bērnu slimnīcā. Mazuru 1931.gadā uzceltajā divstāvu privātmājā Mežparkā bija īpaša mūzikas istaba, kur stāvēja klavieres. Te rīkoti koncerti. Alise spēlēja klavieres, Kārlis - vijoli. Ivaram un 2 gadus jaunākajai māsai Rūtai tika pieņemta auklīte, guvernante, kas mācīja vācu valodu. Mājas soli veica kalpone. Ēst gatavoja un saimniecību pārraudzīja - omamma. Mazais Ivars notis iemācījies lasīt tikpat agri kā burtus.

Pēc 18.pamatskolas Mazurs iestājas 2.vdusskolā. Nesaskaņu dēļ ar mācību spēkiem pāriet uz 1.vidusskolu. Kā eksterns visusskolas kursu nokārto jau 10.klasē.

Spēlēt viņš sāk Vērmanes parka restorāniņā. Orķestrī spēlēja slavens trompetists Voldemārs Lācis, kurš kā beļģu džeza kluba biedrs līdz kara sākumam saņēma pašas  jaunākās skaņuplates un notis. Tā Ivars stundām ilgi mēdza sēdēt pie viņa mājās, klausoties pasaules zvaigžņu ierakstus.

1947.gadā kopā a domubiedriem Mazurs izveido ansambli „Six” .Tur ar savām improvizācijām izceļas tenorsaksofonists Gunārs Kušķis. Šeit muzicēja arī vēlāk pazīstamais komponists un pianists Edmunds Goldšteins.

1946.gadā viņš uzcītīgi sēž Radiokomitejas džeza orķestra mēģinājumos, kurus vadīja talantīgais pianists Ļevs  Tokarevs, cenšoties saprast visus benda spēles smalkumus. Pēc diviem gadiem sākās „aukstais karš”, vārds „džezs ” kļuva aizliegts, un visai drīz orķestris tika likvidēts.

1947.gadā iestājas Medicīnas institūtā. Pēc trešā kursa - aiziet.

 Kopš 1953.gada Ivara Mazura vadītais džeza orķestris sāk spēlēt Jūrmalas restorānā "Korso". Repertuārā – "evergreen" džeza klasika svinga stilā : – Djūks Elingtons, Džordžs Geršvins, Glens Millers… Orķestrī izcēlās solisti – improvizatori : tenorsaksofonists Gunārs Kušķis, alta saksofonists Viktors Gņedovskis, kontrabasists un trompetists Boriss Kogans, bundzinieks Oskars Mihelsons…. Daudzi viesi no citām pilsētām – aktieri, mūziķi , speciāli nāca uz „Korso”, lai klausītos Mazura orķestri.

1953.gadā apprecas, taču drīz vien jau izšķiras. No šīs lauības ir meita Romena.

1954.gadā tieši Ivara Mazura orķestris spēlē Latvijas telecentra aklāšanas koncertā.

1955.gadā ar "Korso" laikā izveidoto orķestra pamatsastāvu sāk muzicēt Rīgas Elektroarmatūras (no 1957.g. pārdēvēta par Elektromehānisko) rūpnīcas klubā. Atnāk arī jauni mūziķi – saksofonists Miervaldis Jonāns,, kontrabasists Isajs Gordons, trombonists Boriss Raiskijs (Šanhajas benda vadītājs). Orķestrī "Armatūra" savu dziedātājas karjeru savulaik uzsākusi Margarita Vilcāne.  Reizēm klubā ieradās komisijas, kurām bija jāpārbauda orķestra repertuārs. Amerikāņu džezu spēlēt nebija atļauts. Taču orķestrim bija teicama konspirācija. Ar zvanu pie ieejas mūziķi tika brīdināti par pārbaudi un, kad "viesi" ienāca zālē, orķestris spēlēja …. krakovjaku.

Tieši "Armatūras" laikā Ivars iepazīstas ar ļoti izskatīgo Līgu Kabuci, kura darbojās kluba vingrotāju sekcijā, bet strādāja Starptautiskajā telefonu centrālē. Līgai mamma un māsa kara laikā bija devušās emigrācijā, un tagad dzīvoja Kanādā, bet tēvs bija LVU galvenais grāmatvedis.

Pēc četru gadu draudzības abi 1959.gada 15.augustā aprecējās. Līgai bija 24 gadi. Kāzu kleitu atsūtīja mamma...Tās tika nosvinētas Līgas dzīvoklī Hospitāļu ielā. Lai nacionalizētajā Mežparka mājā neievāktos nevēlami kaimiņi, abi vēlāk fiktīvi izšķīrās.

Kad 1957 gadā Latvijas PSR Filharmonijas paspārnē tika nodibināts Rīgas estrādes orķestris (REO) , tur aizgāja strādāt vairāki Mazura orķestra mūziķi. Tad Ivars uz savu bigbendu - īstu "džeza skolu", uzaicināja jaunus un talantīgus izpildītājus - tenorsaksofonistu Raimondu Raubiško, alta saksofonistu Ivaru Birkānu, trompetistu Aivaru Krūmiņu, trombonistu Paulu Mierleju…

1958.gadā Ivars sāk strādāt Latvijas radio kā mūzikas redaktors. Šī amata dēļ viņš pat atteicies no piedāvātās iespējas vadīt profesionālo orķestri REO (Rīgas estrādes orķestris). Vienlaikus viņš spēlē klavieres Igora Jakovļeva vadītajā Radio estrādes sekstetā. Tā pavadībā savas balsis Latvijas radio ierakstos iemūžinājuši Edgars Zveja, Valentīna Butāne u.c.

1962.gadā dzimušajai Mairai pēc 17 gadiem sekoja meita Laura. Mazuriem kaimiņos dzīvo māksliniece Džemma Skulme, kuras meita Marta ir labākā  Mairas draudzene kopš bērnības.

Kopš 1963.gada Ivara Mazura bends 9 gadus spēlē kultūras namā „Draudzība”. Te dziedājis arī traģiski dzīvi beigušais Andrejs Lihtenbegs.

Daiga Mazvērsīte: "Oficiāli kapitālistu kultūras invāzija skaitījās ļoti nevēlama...Ivaram Mazuram mūzikas redaktora darbā nācās visai bieži likt lietā savas diplomāta dotības pārrunās ar vadību. Viņš lieliski, ar smaidu, tēloja muļķīti, iestāstot priekšniekiem, ka džezs ir nabaga apspiesto Amerikas nēģeru tautas mūzika. Viņus taču ekspluatē baltie kapitālisti, tāpēc padomju darbaļaudīm jāsolidarizējas, atskaņojot viņu mūziku!"

Un tas nostrādāja. Pamanījās atskaņot pat 1966. gadā Reja Konifa ansambļa skandēto Laras tēmu no filmas „Doktors Živago”…Par to gan tika izsaukts uz "sarkanā paklāja" pie Radiokomitejas priekšnieka vietnieka Pētera Jērāna, kurš visdrīzāk Pasternaku nemaz nebija lasījis.

Ivars Mazurs:  "Man netieši palīdzēja vijolnieks Gidons Krēmers, kurš sūtīja plates savam tēvam, Latvijas Radio simfoniskā orķestra mūziķim." 

Labs risinājums bija populāru dziesmu instrumentālajām versijām pierakstīt, piemēram, Raimondu Paulu kā apdares veidotāju. Ar iestādēm nācās skaidroties regulāri. Kā par estrādes muūziku atbildīgais, Mazurs izsaukts arī uz partijas centālkomiteju pēc grupas "Pērkons" skandalozā koncerta Ogrē.

Tikai 1987.gadā pabeidz Konservatoriju kā estrādes orķestru vadītājs reizē ar Juri Pavītolu, Modri Šternu un citiem rokeriem, kuru priekšnesumu kādreiz bija vērtējis...Bet ko gan Konservatorijas pasniedzēji vairs varēja iemācīt Ivaram?...

2002.gadā Ivars sāka spēlēt klavieres Otto Švarca restorānā, nomainot te Uldi Stabulnieku. Kad pieņēma likumu, ka strādājošie pensionāri var saņemt tikai daļu pensijas, Ivars darbu pameta.

Dzīvē I.Mazuram gan iznācis sastapt tikai nelielu daļu no savu raidījumu varoņiem. Viņš lepojas ar Oskara Pītersena autogrāfu un to, kā Minskā, aizzadzies garām viesnīcas stāva uzraudzēm, apciemojis Djūku Elingtonu - viņa numurā sēdējuši uz viena dīvāna un dzēruši kafiju. Savukārt džeza vecmeistars Deivs Brubeks, vakariņodams Oto Švarca restorānā, izdzirdis, ka Mazurs spēlē džeza tēmas, pats pienācis aprunāties un apjautājies, vai latviešu kolēģis ies uz viņa koncertu Operā.

2009. gada 15.novembrī Ivars Mazurs ar vērienīgu koncertu kinoteātrī "Rīga" ("Splendid Palace") nosvinēja 80. dzimšanas dienu, kurā piedalījās arī nu jau leģendārais džeza orķestris "Mirāža"(“Mirrage Jazz Orchestra”) un daudzas Latvijas džeza zvagznes (Ivars Birkāns, Zigis Linde, Alnis Zaķis, Lolita Vambūte, Aivars Krūmiņš u.c.). Koncerts ir iemūžināts DVD diskā. Tovakar zālē sēdošais Valsts prezidents Valdis Zatlers nākamajā pavasarī personīgi Mazuram uz mājām nogādāja mūziķim  piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni.

Balvas:

Nacionālās radio un televīzijas padomes balva par mūža ieguldījumu radio.

2010.gada februārī - "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības"  Mūzikas ierakstu gada balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas industrijā.

Viņa apkopoto materiālu un skaņuplašu kolekciju  glabā dzīvesbedre Līga, meitas Maira un Laura. Maira kļuvusi pa ādas apstrādes meistari. Viņai ir divi bērni - Sandija un Rihards.

Laura studējusi jurisprudenci.

  Avoti: jazzmusic.lv, žurnāls "Ieva" (Daiga Mazvērsīte)

Avoti: tvnet.lv, Rīgas dome, diena.lv, delfi.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Kārlis MazursTēvs24.09.189901.03.1995
        2
        Alīse MazursMāte00.00.189914.06.1978
        3
        Līga MazureSieva23.07.193511.05.2016otrā sieva
        4
        Larisa MazureSieva00.00.192731.01.1978
        5
        Teodors KabucisSievas/vīra tēvs29.12.190309.12.1969
        6
        Milda KabuceSievas/vīra māte03.03.191410.06.1975
        7
        Aldis KabucisSvainis05.09.194019.09.2004
        8
        Juris SizovsRadinieks14.09.195807.11.2000
        9Viesturs VējšViesturs VējšDarba biedrs25.05.192729.07.2014
        10Bruno  OjaBruno OjaDarba biedrs12.02.193309.10.2002
        11Zigurds LindeZigurds LindeDarba biedrs08.05.193829.01.2021
        12Vladislavs JuhņēvičsVladislavs JuhņēvičsDarba biedrs08.10.195012.09.2015
        13Nikolajs VēverisNikolajs VēverisDarba biedrs05.09.192325.08.2021
        14Valentīna ButāneValentīna ButāneDarba biedrs09.05.192914.03.2012
        15Ramons SulgarsRamons SulgarsDarba biedrs00.00.193025.09.1981
        16Jēkabs KrēsliņšJēkabs KrēsliņšDarba biedrs08.11.192705.05.2016
        17Gunārs KušķisGunārs KušķisDarba biedrs25.05.192928.05.1967
        18Jānis SildegsJānis SildegsDarba biedrs22.02.193905.09.1994
        19Edgars ZvejaEdgars ZvejaPaziņa19.02.192424.10.1986
        20Ivars StrautiņšIvars StrautiņšPaziņa02.07.194212.11.2020
        21Aleksandrs KublinskisAleksandrs KublinskisPaziņa11.09.193624.01.2018
        22AlexAlexDomu biedrs10.10.196227.12.2021
        Birkas