Īvs Montāns
- Dzimšanas datums:
- 13.10.1921
- Miršanas datums:
- 09.11.1991
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Livi
- Papildu vārdi:
- Ив Монтан, Īvs Montāns, Yves Montand, Ivo Livi
- Kategorijas:
- Aktieris, Dziedātājs, Komunists
- Tautība:
- francūzis, ebrejs
- Kapsēta:
- Parīzes Perlašēza kapsēta
Īvs Montāns, kura īstais vārds bija Ivo Livi, nāca pasaulē 1921. gada 13. oktobrī nelielā Toskānas ciematiņā Monsumano, nabadzīgu ebreju ģimenē. Bez Ivo ģimenē auga vēl divi bērni — Lidija un Džuliāno.
Viņu tēvs Džovanni bija kareivīgi noskaņots komunists, kā dēļ 1921. gadā viņam kopā ar sievu Džuzepīni un trijiem bērniem nācās doties bēgļa gaitās uz Franciju, jo Itālijā pie varas nostiprinājās fašistiskais režīms.
1929. gadā, pēc 8 gadiem Livi ģimene ieguva Francijas pilsonību. Ģimene dzīvoja visai pieticīgi, pat nabadzīgi, un abi vecākie bērni agri pameta skolu un mācības, lai sāktu strādāt un pelnīt iztiku. Vecāku vienīgā cerība uz izglītības iegūšanu bija Ivo, taču arī viņš bija paslinks uz mācīšanos.
1932. gadā bankrotēja Džovanni nelielā birstīšu ražošanas fabrika, un, palikusi bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, saime dzīvoja no vecākās meitas Lidijas algas, kura tolaik strādāja par frizieri. Savukārt Ivo brālis Džuliāno, kurš bija pārtapis Žiljēnā, bija atradis viesmīļa darbu kādā kafejnīcā. Arī nākamā estrādes zvaigzne jau 11 gadu vecumā pameta skolu un iestājās darbā makaronu fabrikā, bet pēc trim gadiem kļuva par savas māsas Lidijas mācekli frizētavā, kas jau bija iemantojusi labu slavu un pastāvīgu klientu loku. Starp citu, Ivo, strādājot pie māsas, ieguva profesionāla friziera apliecību.
Ivo jau no agras bērnības ļoti patika kino, īpaši filmas ar Freda Astera piedalīšanos.
Īvs un Edīte Piafa iepazinās četrdesmito gadu vidū, un šī diena palika abu mākslinieku atmiņā uz visiem laikiem. Kalsno garā auguma švītu iepazīstināja ar Piafu, kura jau bija populāra un publikas atzīta dziedātāja. "Es biju šausmīgi nobijies. Lai kā mēģināju saņemties, taču pēc skata vārgā, uzmanīgā un bezkaislīgā klausītāja atstāja uz mani daudz lielāku iespaidu nekā trīssimts nepacietīgu un trokšņainu cilvēku. Lai saņemtu sevi rokās, man bija nepieciešams viss vīrieša lepnums, jo es taču nedrīkstēju padoties sievietei," šādi Īvs Montāns vēlāk atcerējās pirmo tikšanos ar Edīti Piafu, kuru jauniņais dziedātājs apbūra jau ar pirmajām skaņām. Viņai Īvā patika viss — savdabīgā personība, spēka un vīrišķības iespaids, skaistās, mākslinieciski veidotās rokas, interesantā, izteiksmīgā seja, caururbjošā balss...
Edīte Piafa iedvesa Montānā daļiņu no sava dievišķā talanta. Viņa iemācīja Īvam dziedāšanas manieri, kas padarīja viņu par izcilu mākslinieku. Bez tam Edīte iemācīja Īvam pa īstam mīlēt sievieti un nebaidīties mīlestībā izrādīt visu degsmi, bet, kad pārņem kaisle, justies viegli un dabīgi. "Mazais zvirbulēns" mācīja muskuļaino puisi, kura augums bija 187 centimetri un svars 82 kilogrami. Savukārt Īvs, neraugoties uz aso un stingro raksturu, it nemaz nepretojās mīlas mākslas apmācībām, bet gan ilgojās pēc kārtējā randiņa. Īpašas ilgas viņu pārņēma pēc strīdiem un skandāliem, kad Īvs ar nepacietību gaidīja to brīdi, kad atkal viņam piedos un ļaus ieslīgt mīļotās sievietes apskāvienos. Bez mīlas un vokālās mākslas Edīte lika Īvam daudz lasīt romānus un dzeju, lai celtu mīļotā vīrieša kultūras līmeni.
Īvs Montāns ne reizi vien piedāvāja Edītei Piafai kļūt par viņa sievu, taču šī laimīgā diena tā arī nepienāca un viņi palika vienkārši draugi.
Ar Simonu Sinjorē dziedātājs iepazinās 1949. gadā restorānā "Zelta balodis", bet jau nākamajā dienā sekoja pirmais randiņš, un no tās dienas viņi bija nešķirami.
1951. gada 22. decembrī Senpola de Vano pilsētas mērijā viņi salaulājās. Montāna liecinieks bija liktenīgā restorāna "Zelta balodis" īpašnieks Pols Rū, savukārt Senjorē liecinieks bija dzejnieks Žaks Prevērs, bet gleznotājs Pablo Pikaso jaunajam pārim kā dāvanu atsūtīja savu zīmējumu, izpildītu flomāstera manierē, kas tolaik tika uzskatīts par necieņu pret mākslu. Īva un Simonas kopdzīvē bija daudz brīnišķīgu dienu un notikumu. Montāns adoptēja Senjorē meitu Katrīnu, kura bija viņas pirmās laulības ar režisoru Marku Alegrē mīlas auglis. Vēlāk, kad Katrīna izauga un kļuva par aktrisi, viņa par audžutēva un mātes attiecībām uzrakstīja grāmatu.
1950. gada maijā Montāns parakstīja Padomju Savienības uzsākto politisko kampaņu "Stokholmas aicinājums", kas bija protests pret kodolieroču izmantošanu. No tā mirkļa Īvs, tāpat kā viņa tēvs, kļuva par komunistu. Francijas komunistiskā partija regulāri viņu iekļāva dažādos petīciju sarakstos, līdz beidzot Montāns un Senjorē oficiāli iestājās komunistiskās partijas rindās.
1951. gadā sākās darbs pie filmas "Maksa par bailēm", kas pēc diviem gadiem Kannu Starptautiskajā kinofestivālā ieguva galveno balvu un kļuva slavena visā pasaulē. Līdz ar kinolentes popularitāti arī Īvs sasniedza savas slavas kulmināciju gan kino, gan uz estrādes. Par to liecina fakts, ka nākamā pusgada laikā Montāns sniedza 200 solokoncertu, ko apmeklēja vairāk nekā 200 tūkstoši klausītāju.
1956. gadā Īvs nolēma doties ar koncertturneju uz PSRS, ko gandrīz "norāva" padomju tanku iebrukums Budapeštā. Neskatoties uz franču un visas pasaules inteliģences sašutumu, kā arī Francijas preses izdevumu aso kritiku, kas bija vērsta pret Montānu, dziedātājs tomēr aizbrauca plānotajā turnejā. Maskavā dziedātāju sagaidīja kā varoni un sarīkoja viņam tikšanos ar toreizējo PSRS līderi Ņikitu Hruščovu, kuram Montāns lūdza izskaidrot, kādēļ bija nepieciešams iebrukums Ungārijā. Tiesa, draudzīgā biedru saruna, kas ilga četras stundas, pārauga konfliktā.
1957. gadā Montāns devās turnejā uz Poliju, bet pēc tam ar koncertiem izbraukāja visas Austrumeiropas bloka valstis, kur viņa popularitāte bija neaprakstāma un auga ar katru koncertu. Taču pēc atgriešanās Francijā Īvs pret saviem komunistiskajiem partijas pienākumiem sāka izturēties arvien rezervētāk.
Īvs Montāns nomira 1991. gada 9. novembrī. Viņš aizgāja pie savām sievietēm — Edītes, Merilinas, Simonas... . Līdz ar popularitātes iegūšanu Montāns sāka "kolekcionēt" sarakstus ar sieviešu vārdiem, kuras bija ar viņu pārgulējušas.
Īva Montāna dzīvē bija tikai viena likumīga sieva, tikpat slavena kā viņš — aktrise Simona Sinjorē, ar kuru dziedātājs nodzīvoja kopā 36 gadus — līdz pat viņas nāvei.
Taču Īvs nekad neliedza sev kādu vaļību un sānsoli. Māksla un sievietes bija nešķiramas viņa emocionālajā dzīvē, kas bija pārpildīta ar satraukumiem, vilšanos un vareno mīlestības spēku
Starp Īva Montāna pielūdzējām bija tādas sievietes kā lieliskā Edīte Piafa — "mazais zvirbulēns", franču estrādes dziesmas valdzinošais noslēpums — un Merilina Monro — "pasaules skaistuma" un Holivudas seksa simbols.
Filmogrāfija
Gads nosaukums
- 1946 Les portes de la nuit Étoile sans lumière
- 1948 L'idole
- 1950 Souvenirs perdus
- 1951 Paris Is Always Paris
- 1953 Le salaire de la peur
- 1954 Tempi Nostri
- 1955 Les heros sont fatigues Napoléon Marguerite de la nuit
- 1956 fr:Hommes et loups
- 1957 Les Sorcières de Salem
- 1958 Premier mai
- 1959 Legge, La
- 1960 Let's Make Love
- 1961 Sanctuary Goodbye Again
- 1962 My Geisha
- 1963 Le Joli Mai
- 1965 Compartiment tueurs
- 1966 La guerre est finie Is Paris Burning? Grand Prix
- 1967 Vivre pour vivre
- 1968 Un soir, un train
- 1969 Mr. Freedom Z Le Diable par le queue
- 1970 On a Clear Day You Can See Forever Le Cercle Rouge L'Aveu
- 1971 La folie des grandeurs
- 1972 Tout va bien César et Rosalie
- 1973 Le Fils État de Siège
- 1974 Vincent, François, Paul...et les autres
- 1975 Le Sauvage
- 1976 fr:Police Python 357 Le Grand Escogriffe
- 1977 La Menace Le fond de l'air est rouge
- 1978 Roads to the South
- 1979 Clair de femme I as in Icarus
- 1981 Le Choix des Armes
- 1983 Garçon!
- 1986 Jean de Florette Manon des Sources
- 1988 Trois places pour le 26
- 1991 Netchaïev est de retour
- 1992 IP5: L'île aux pachydermes
Diskogrāfija
- 1952: Yves Montand chante...
- 1953: Montand chante Paris
- 1953: Yves Montand chante ses dernières créations
- 1953: Récital 1953 au Théâtre de l'Étoile
- 1954: Yves montand chante ses derniers succès
- 1955: Y. Montand
- 1958: Récital 1958 au Théâtre de L'Étoile
- 1960: Dansez Avec Yves Montand
- 1960: Let's Make Love [Bonus Tracks] (Sony Music Distribution)
- 1961: Rengaine ta rengaine
- 1962: Yves Montand chante Jacques Prévert (Versailles Records)
- 1963: Chansons populaires de France par Yves Montand
- 1964: En Balade (Columbia)
- 1964: Le Paris de Montand (Sony Music Distribution)
- 1968: La Bicyclette (Polygram)
- 1968: Je Sais Que Vous Etes (PolyGram)
- 1974: Montand de Mons Temps (TriStar Music)
- 1981: Montand d'Hier et d'Aujourd'hui
- 1982: Olympia '81 (PolyGram)
- 1988: D'Hier Et D'Aujord'Hui (Polygram)
- 1992: Recital Au Theatre de L'Etoile (Sony Music Distribution)
- 1994: One Man Show (Sony Music Distribution)
- 2008: Best of Yves Montand [Klub] (Klub Publishing)
- 2008: Les Débuts de Yves Montand, Vol. 1 (1945-1948) (Forlane)
- 2010: 10 Chansons Pour l'Été (Tsk)
- 2010: Je Soussigné (Tsk)
- 2010: À Paris (Original Sound) (Tsk)
- 2010: 18 Titres Eternels
- 2011: Le Music-hall à La Français
Autors: fragmenti no Jānis Meiers, news.lv
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Simone Signoret | Sieva | ||
2 | Edīte Piafa | Draugs | ||
3 | Pablo Pikaso | Draugs | ||
4 | Merilina Monro | Draugs | ||
5 | Pols Prebuā | Darba biedrs | ||
6 | Žerārs Ūrijs | Darba biedrs | ||
7 | Jean-Pierre Melville | Darba biedrs | ||
8 | Claude Sautet | Darba biedrs | ||
9 | Pierre Collet | Darba biedrs | ||
10 | Christian Marin | Darba biedrs | ||
11 | Bings Krosbijs | Darba biedrs | ||
12 | Tony Randall | Darba biedrs | ||
13 | René Clément | Darba biedrs | ||
14 | Pierre Palau | Darba biedrs | ||
15 | André S. Labarthe | Darba biedrs | ||
16 | Raymond Borderie | Darba biedrs | ||
17 | Žans Liks Godārs | Darba biedrs | ||
18 | Milēna Demonžo | Darba biedrs | ||
19 | Raymond Gérôme | Darba biedrs | ||
20 | Žans Žaks Beneks | Darba biedrs | ||
21 | Philippe de Broca | Darba biedrs | ||
22 | Bradford Dillman | Darba biedrs | ||
23 | Raimonds Asso | Darba biedrs | ||
24 | Marc Eyraud | Darba biedrs | ||
25 | Mireja Dārka | Darba biedrs | ||
26 | Michèle Morgan | Darba biedrs | ||
27 | Džo Dasēns | Darba biedrs | ||
28 | Žaks Prevērs | Paziņa | ||
29 | Džuljeta Greko | Paziņa | ||
30 | Mišels Legrāns | Paziņa | ||
31 | Félix Mayol | Paziņa | ||
32 | Ņikita Hruščovs | Partiju biedrs |