Jānis Janeks

Ilūkstes apriņķa Baltmuižas 6 kl. pamatskolas pārzinis Jānis Janeks 1940. gada janvārī atskatījās uz 40 audzināšanas darbā pavadītiem gadiem. Nepilnu 20 gadu vecumā viņš sācis mācīt citus pazīt kultūru un mākslas skaistumu.

Nenogurstošais jaunatnes audzinātājs dzimis 1881. g. 21. novembrī (pēc vecā stila - 8. novembrī) plkst. 23.00 Kurzemes guberņas Liepājas apriņķa (Grobiņas apriņķa) Rucavas pagastā pirmā Rucavas tautskolotāja Toma Janeka (Bružu Toma; dz. 11.03.1835. pēcpusd. - m. 03.02.1925. no vecuma, Paurupes kapi) un viņa sievas Maušu Ķērstas (Jura m; dz. 1835 - m. ?) ģimenē. Vecāki precējušies 1859. gadā. Rucavas pagasta Ģeistautu ciemā ir pirmā skola Rucavā, to savā mājā dibinājis un vadījis 1854-1900 Jāņa Janeka tēvs Toms Janeks.

Mācītājs Rīmšneiders viņu krista 3. decembrī. Kūmās: Bārbanišķa Jānis, Mauša Jānis, Mauša Mārģieta.

Jāņa Janeka brālēns ir skolotājs un sabiedrisks darbinieks Miķelis Janeks (dz. 24.05.1859. Rucavas pag. - m. 15.09.1938.), kura dēls ir ķīmijas profesors un filozofs Aleksandrs Miķelis Janeks (dz. 28.11.1891. Daugavpilī - m. 21.10.1970. Kalamazū, Mičiganā, ASV). Savukārt cits brālēns Jānis Janeks (dz. 05.11.1869. Rucavas pag. - m. 22.04.1931.) ir pašvaldības un sabiedrisks darbinieks, Dunikas pagasta valdes priekšsēdētājs un viens no Dunikas pagasta dibinātājiem.

Pirmo izglītību Jānis Janeks ieguvis tēva vadītā skolā, bet, beidzot semināru, kļuvis par skolotāju. Pirmās skolotāja gaitas (1900-1912) viņš sācis Rucavas-Ģeistautu skolā Liepājas apriņķī, kur Jāņa Janeka tēvs bija nostrādājis 44 gadus. Tā dēls stājās tēva ilggadīgajā vietā. Tie ir skolas ziedu laiki. Jāņa Janeka uzsāktais audzināšanas darbs nerisinājās klasē vien, bet bija jāveic arī citi uzdevumi. Sabiedriskā dzīve aicināja jauno skolotāju arī savā darbā, ko ar vislielāko prieku Jānis Janeks uzņēmās, 1899-1912 vadot arī sabiedriskas organizācijas. Šis darbs prasīja daudz pūļu. Vajadzēja pašam daudz mācīties, lai prastu citus mācīt. Bija jāspēlē teātris, jāvada režija, koris, orķestris un jākārto biedrību lietas.

«Skaisti bija tie laiki, kad iestudējām un uzvedām gandrīz visas Alunana un Blaumaņa lugas. Dziedājām latviskas dziesmas un bijām pirmie nacionālā karoga nesēji vispārējos dziesmu svētkos».

Rucavas koris diriģenta un skolotāja Janeka vadībā 1910.gadā piedalījās 5. vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.

Sarunās Jānis Janeks labprāt kavējas atmiņās pie sava dzimtā pagasta un pie darba, kas darīts jaunības dienās. Janekam palicis daudz jauku atmiņu par darba gaitām dzimtajā pagastā un cilvēkiem, ar kuriem viņam bijis kopā jādarbojas. Aizbraucot Rucavā pēc gadu desmitiem, Jānis Janeks ar atzinību dzird pieminam viņa toreiz veiktos darbus.

Jāņa Janeka darbs izpelnījās priekšniecības atzinību — un 1912. g. viņu pārcēla vienā no Liepājas elementārskolām (12. pamatskolā), kur darbs risinājās līdz pasaules karam, kad viņu mobilizē. Pasaules karā Jānis Janeks sākumā bijis kā kareivis, tad kalpojis kā krievu armijas virsnieks. Pēc kādas kaujas viņu saņem vācu gūstā, kur pavadījis dažus smagus mēnešus. 1918. gadā Jānis Janeks atgriežas Latvijā. Topot Latvijai, 1919. gada 15. februārī Jānis Janeks kā virsnieks iestājas Latvijas armijā, kuras rindās cīnījies par dzimtenes neatkarību un ieņēmis atbildīgo saimniec. priekšnieka vietu vienā no Zemgales divīzijas pulkiem. Atvaļināts 1924. gadā.

Latvijas Nacionālā arhīva Armijas štāba personas lietu kolekcijā glabājas Latvijas Armijas virsnieku personas lietas, tajā skaitā arī Jāņa Janeka Toma dēla, dz. 21.11.1881., lieta attiecībā uz 1920.-1921. gadu.

Krievu armijā kalpojis no 1914. līdz 1918. gadam, latviešu armijā - no 1919. gada. Krievu armijā jau stādīts paaugstināšanai par virsleitnantu, bet "revolūcijai sākoties, nav par tādu izvests".

19.07.1914. mobilizēts kā skolotājs 42. kategorijas un ieradies pie Liepājas apriņķa kara priekšnieka.

12.08.1914. aizsūtīts no Liepājas apriņķa kara priekšnieka uz Daugavpili Sapulcēšanās punktā, tur ieradies 16.08.1914.

09.09.1914. aizsūtīts uz 5. Savienoto lazareti, tajā pašā dienā tur ieradies un nozīmēts par jaunāko palātas uzraugu.

09.05.1915. aizsūtīts uz 75. kājnieku rezerves bataljonu, 14.05.1915. tur ieradies un ieskaitīts šī bataljona 3. rotā.

08.07.1915.- 03.08.1915. dalība kara gājienos pret vāciešiem, atrazdamies 75. kājnieku marša bataljonā, pārdēvētā Kaširskas bataljonā, Kauņas cietoksnī uz 4. forta.

02.11.1915. aizsūtīts uz II Maskavas praporščiku skolu, kur ieguvis kara izglītību.

25.01.1916. jaunākais apakšvirsnieks.

02.02.1916. praporščiks un nozīmēts 196. kājnieku rezerves bataljonā, tur ieradies 08.02.1916. un nozīmēts 3. rotā par jaunāko virsnieku.

20.06.1916. uz priekšniecības pavēli nosūtīts 178. kājnieku rezerves bataljona komandiera rīcībā, tur ieradies 24.06.1916. un nozīmēts 5. rotā par jaunāko virsnieku.

06.08.1916. nozīmēts 178. kājnieku rezerves bataljonā pārdēvētā 278. kājnieku rezerves pulkā mācības komandā par jaunāko virsnieku.

20.10.1916. iecelts par tā paša pulka mācības komandas priekšnieka vietas izpildītāju.

14.03.1917. uz paša vēlēšanos pārcelts uz 304. kājnieku rezerves pulku, tur ieradies 16.03.1917. un nozīmēts mācības komandā par jaunāko virsnieku.

08.04.1917. iecelts par tā paša pulka 5. rotas komandieri uz likumīga pamata.

18.05.1917. stādīts priekšā uz podporučika činu.

20.06.1917. uz tā paša pulka komitejas lēmuma pamata aizsūtīts uz fronti 75. divīzijas priekšnieka rīcībā, tur ieradies 25.06.1917. un iedalīts 300. kājnieku Saslavska pulkā.

26.06.1917. ieradies 300. kājnieku pulkā un nozīmēts 5. rotā par jaunāko virsnieku.

14.09.1917. iecelts par tā paša pulka 5. rotas komandieri uz likumīga pamata.

15.12.1917. izvēlēts par tā paša pulka 5. rotas komandieri.

20.12.1917. atvaļinājums uz 35 dienām, no tā tai pašā pulkā atgriežas 26.01.1918., lai saņemtu nedabūto par vairāk mēnešiem. Tiek ieskaitīts tā paša pulka virsnieku sarakstos.

19.02.1918. saņemts vācu gūstā Minskas guberņā, Pinskas apriņķī, Sošno ciemā. Vaņģniecībā sabija līdz 27.11.1918., tad 02.12.1918. atgriezās Rucavā.

15.12.1918. ievēlēts par skolotāju Rucavas pagasta skolā, kurā strādā līdz ieskaitīšanas laikam Latvijas armijā.

15.02.1919. mobilizēts kā virsnieks no Latvijas Pagaidu valdības un iedalīts 1. Latviešu rezerves rotā par jaunāko virsnieku.

20.03.1919. uz priekšniecības gribu pārcelts uz Sargu rotu par jaunāko virsnieku.

15.04.1919. iecelts par komandas priekšnieku uz kuģa "Saratov".

01.09.1919. uz Grobiņas apriņķa kara priekšnieka rīkojuma aizsūtīts uz 1. Liepājas papildu bataljonu, kur tajā pašā dienā ieradies un nozīmēts II rotā par jaunāko virsnieku.

09.09.1919. 1. Liepājas papildu bataljons pārdēvēts par Latgales divīzijas papildu bataljonu.

Uz 11.09.1919. Jāņa Janeka dienesta pakāpe ir leitnants, dienesta amats - jaunākais virsnieks rotā, alga - 390 rubļi mēnesī.

12.10.1919. iecelts par Latgales divīzijas papildu bataljona saimniecības rotas pagaidu komandieri.

01.11.1919. iecelts par saimniecības rotas komandieri.

04.-15.11.1919. ņēmis dalību kaujās pret vāciešiem pie Liepājas aizstāvēšanas.

16.11.1919. Latgales divīzijas papildu bataljons pārdēvēts par Aizputes kājnieku pulku.

18.11.1919. iecelts par saimniecības rotas komandieri pulkā.

04.12.1919. iecelts par pulka tiesas locekli.

09.12.1920. iecelts par pulka Saimniecības priekšnieka vietas izpldītāju.

16.09.1920. nodevis Saimniecības rotu.

30.12.1920. iecelts uz likumīga pamata par Saimniecības priekšnieku.

Uz 1920. gadu leitnants Jānis Janeks ir saimniecības rotas komandieris no 12.10.1919., tagadējā dienesta pakāpē no 02.02.1916., luterticīgs, atraitnis, bērnu nav. Beidzis Liepājas pilsētas 3-klasīgo skolu un izturējis eksāmenu skolotāja tiesību iegūšanai. Atestācijā par 1920. gadu un kandidējot uz saimniecības priekšnieka amatu, komisija atzīst, ka leitnants Jānis Janeks "dienesta pienākumus izpilda uz to vislabāko un apzinīgāko. Pilnīgi nobriedis raksturs ar organizatoriskām spējām. Fiziski vesels. Garīgi apdāvināts cilvēks un morāles ziņā stāv ļoti augsti. Kaujas laikā pierādījis vislabas spējas frontes apgādāšanai. Vērīgs ierindu un ārrindu dienestam."

"Virsnieks ar nodibinājušamies dzīves uzskatiem. Uzticams, akurāts, izpildīgs, ar labām organizatora dāvanām. Labāka pulka dažādo darbnīču un transporta vadītāja nevar vēlēties. Derīgs arī ierindu dienestam."

"Derīgs ierindu dienestā un arī pulka saimniecībā."

"Dienot man uzticētā pulkā kā Saimniecības rotas komandiers, neskatoties uz visai trūcīgiem apstākļiem, pratis organizēt saimniecībai tik nepieciešamas visāda veida darbnīcas. Pateicoties viņa saprātīgai un enerģiskai darbībai pat viskarstākās kaujas dienās pulka vienības tika apgādātas gan ar vajadzīgām patronām, gan uzturu, kas sekmēja Bermonta bandu satriekšanu pie Liepājas. Ievērojot šos nopelnus Latvijas neatkarības labā, lūdzu viņu paaugstināt par virsleitnantu, sākot ar 20/V. 20."

30.12.1920. - 04.01.1921. aizbraucis atvaļinājumā, arī 25.03.1921. - 30.03.1921.

01.06.1921. uz paša vēlēšanos atvaļināts no kara dienesta, izslēgts no pulka sarakstiem un pārskaitīts Ilūkstes kara apriņķa priekšnieka rīcībā no 29.12.1921.

Kad dzimtene atbrīvota, Jānis Janeks pēc 7 karavīru rindās pavadītiem gadiem atgriezies atpakaļ iemīļotā skolas darbā un atkal turpina jaunatnes audzināšanu Prodes pagastā, uzņemdamies skolas pārziņa un sabiedrisko organizāciju vadītāja pienākumus. Melngaiļa krājumā viņš minēts kā Prodes vidusskolas (Prodes Poruka skolas) direktors. Jānis Janeks ir viens no centīgākajiem aizsargu nodaļu priekšniekiem Ilūkstes aizsargu pulkā, viņš rosīgi vada mazpulku, dramatisko pulciņu, kori un orķestri. Viņš rosīgi piedalās visās Prodes pagasta organizācijās, jo pa lielākai daļai visa Prodes pagasta sabiedriskā dzīve risinās Baltmuižas pamatskolā. Liels palīgs viņam darbā ir enerģiskā dzīvesbiedre. Katrs atnācējs Janeka mājā izjūt ģimenes siltumu un nama mātes viesmīlību.

1926. gadā "Daugavas Vārds" raksta, ka Prodes pagastā atrodas divas pamatskolas: četrklasīga Prodes skola ar diviem skolotājiem un sešklasīga Baltmuižas ar četriem skolotājiem. Pēdējā novietota Baltmuižas pili un no pārziņa Janeka kunga priekšzīmīgi nostādīta. Bet, neskatoties uz to, sestā pamatklasē no visa lielā skolnieku skaita mācās tikai 8 cilvēki.

1929. gadā Prodes-Baltmuižas pamatskolas pārzinis J. Janeks ir loceklis Ilūkstes apriņķa komitejai, kas arī piedalījās Brīvības pieminekļa celšanā un līdzekļu vākšanā.

1930. gadā Eglaines apkārtnes skolotājs Janeks ar paša apmācītu dubultsekstetu skandina jaukas latviešu dziesmas Ilūkstes aizsargu 10 gadu valsts svētkos izrīkojumā, kas notiek Ilūkstes pamatskolā. Sevišķi Iabi publikai patika Janeka un apriņķa priekšnieka Jansona kundzes nodziedātā dziesmu spēle «Zelta kāzu rītā», jo šie abi dziedātāji darītu godu pat lielām
skatuvēm.

1931.-1932. mācību gadā Ilūkstes apriņķa skolotāju arodnieciskā biedrībā Jānis Janeks ieņem priekšsēdētāja biedra amatu. Kā biedrības valdes loceklis Jānis Janeks ir arī skolotāju pārstāvis Ilūkstes apriņķa skolu valdē.

Latvijas skolotāju slimo kases pilnvarnieku vēlēšanās 1933. gada novembrī Jāņa Janeka vārds atrodams "Latvijas skolotāju savienībā apvienoto skolotāju biedrību kandidātu sarakstā" ar 69. numuru.

1934. gadā Jāņa Janeka vārds parādās ziedotāju sarakstā aizsargu organizācijai.

1937. gadā Ilūkstes aizsargu pulka rīkotajā Jāņu vakara uzvedumā Asarē Jānis Janeks iejūtas Jāņu tēva lomā.

Jānis Janeks dzīvo Baltmuižas pamatskolā, barona Budberga 1803. gadā celtajā pilī. Pagasta centrs ar Baltmuižas pamatskolu atrodas dažus kilometrus aiz Prodes pagasta nama. 

«Grūts bija sākums», stāsta tālāk skolotājs Janeks 1939. gada 13.decembra "Daugavas Vēstnesī", «kad uz izpostītas dzimtenes drupām bija jāceļ jauna saimnieciskā un kulturālā dzīve. Nebija telpu skolām un sarīkojumiem. Dažreiz nācās spēlēt teātri no vecām kastēm izbūvētā skatuvē. Bet mēs spēlējām! Un sabiedriskās dzīves rosība auga. Vēlāk, kad pārbūvēja šo bijušo pili skolas vajadzībām, radās lielākas iespējas uzvest nozīmīgākus mūsu dramatiskās literatūras darbus. Spēlējām Raiņa un citu autoru smagākos darbus un ar labiem panākumiem. Sabiedrībai tie patika. Tagad vadu vietējo aizsargu nodaļu, kori un orķestri, kas ir vienīgais plašākā apkārtnē un izbrauc sarīkojumos arī kaimiņu pagastos. 

Skolas darbā nav viegli pārzināt 162 skolēnu lielu pulku, kurus vadīt palīdz 5 skolotāji. Mazpulkā, kuru ari es vadu, skaitās 51 dalībnieks. Pašreiz skolā organizē skolēnu kooperatīvu, kas skolēniem ievērojami atvieglos mācību līdzekļu iegādi. Skolā ir kopgalds, ko izmanto 94 skolēni. Brīvpusdienas izsniedz 14 trūcīgo vecāku bērniem. Kopmītnē ir paredzētas guļvietas 50 skolēniem, bet tās, pateicoties siltam rudenim un labiem satiksmes ceļiem, pagaidām gandrīz visas paliek tukšas, jo skolēnu lielākam vairākumam ir divriteņi, kurus tie labprāt izmanto satiksmei ar skolu un mājām.»

Tur, kur agrāk glabājās baronu vīna vātis, tagad ierīkoti kopgaldi bērnu pacienāšanai ar siltām pusdienām. Pagraba telpas ir ērtas un gaišas. Pirmā stāvā iekārtotas vairākas klases un zāle ar iebūvētu skatuvi. Ja rodas vajadzība to paplašināt, tad var izņemt blakus klases starpsienu, un paplašinātā zālē var ērti novietoties ap 300 personas. Augšstāvā arī ir dažas klases un dzīvokļi skolotājiem. Bet no sargtorņa logiem, kur ierīkota kopmītne meitenēm, paveras skats uz plašo un vasarā ļoti skaisto apkārtni. Pie skolas ir ezers, kas dziļš un bezgala dzidrs. (Daugavas Vēstnesis, Nr. 147)

Pēc apskates atgriežamies pārziņa mājīgi iekārtotā dzīvoklī, kur blakus klavierēm karājas zobens, kā piemiņa no
tiem laikiem, kad viņa nesējs staigāja karavīra gaitās, izcīnīdams spožam uzvarām vainagotas cīņas. Laipnā pārziņa kundze ar īstu nama mātes rūpību jau paguvusi klāt galdu, pie kura aicina arī nelūgto ciemiņu. Vēl rosīgais pārzinis, kūpinādams pīpi, pastāsta, ka pagasta dramatiskais pulciņš iestudē J. Lejiņa komēdiju «Skabarga sirdī», ar ko iepriecinās vietējo sabiedrību Ziemassvētkos, bet ienākumus izmantos skolas apstākļu uzlabošanai. Skolai ar pagasta iedzīvotājiem un sabiedriskām organizācijām ir vislabākās attiecības. (Daugavas Vēstnesis, Nr. 147)

1937. gada 15. novembrī Jānim Janekam piešķirts 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis kā Prodes pagasta Baltmuižas 6 kl. pamatskolas pārzinim.

1940. gada 28. marta "Daugavas Vēstnesis" raksta, ka Prodes pagasta sabiedriskās dzīves centrā - Baltmuižā aizsargi Lieldienās  bija rīkojuši teātra izrādi ar O. Liepas «Vieglie lemeši» izrādi. Režiju vadija nodaļas priekšnieks J. Janeks.

1943. gada 8. decembrī "Daugavas Vēstnesī" minēts, ka atjaunota Prodes aizsargu nodaļa. Prodieši aizsargu svētkus apvienoja ar kulturālu vakaru, kurā jauki skanēja tautskolas pārziņa Janeka vadītā vīru kvarteta dziesmas un tikai nesen atjaunotā nodaļas pūtēju orķestra priekšnesumi. 

Jāņa Janeka sievas vārds ir Sofija (dz. 1901 - m. 1984, Asaru kapi).

Ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Par Latvijas PSR skolu skolotāju apbalvošanu ar ordeņiem un medaļām 1953. gadā Sofija Ernesta m. Janeka, Rīgas pilsētas 75. septiņgadīgās skolas direktore, apbalvota ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.  

1925. gadā piedzimst meita Edīte, m. 1987, Asaru kapi.

Edīte Jāņa m. Janeka 1950. gadā - Lapmežciema vēlēšanu iecirkņa Nr. 67 komisijas priekšsēdētāja biedre no Izglītības darbinieku arodbiedrības Lapmežciema 7-gadīgās skolas organizācijas, 1951. gadā - Lapmežciema vēlēšanu iecirkņa Nr. 9 komisijas sekretāre no LĻKJS Lapmežciema ciema pirmorganizācijas, 1953. gadā - Lapmežciema vēlēšanu iecirkņa Nr. 17 vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja no Lapmežciema 7-gadīgās skolas skolotāju kolektīva.

1950. gadā aktīvu vēlēšanu izskaidrošanas darbu Lapmežciemā veic ciema skolotāja komjauniete b. Edīte Janeka. Viņa bieži organizē pārrunas ar Slokas zivju apstrādāšanas fabrikas strādniekiem un zvejnieku arteļa "Selga" zvejniekiem.

Avoti:​

1. Darba Balss (Rīgas rajons), Nr. 20 (14.02.1950.)
2. Daugavas Vārds, Nr.13​ (29.05.1926.)
3. Daugavas Vēstnesis, Nr. 3 (04.01.1940.)
4. Daugavas Vēstnesis, Nr. 70 (23.03.1940.)​​
5. Daugavas Vēstnesis, Nr. 147 (13.12.1939.)​
6. Daugavas Vēstnesis, Nr. 286 (08.12.1943.)
7. Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 403 (27.06.1930.)
8. Janeks, Kārlis. Janeku ciltskoks. Rīga: Lauku apgāds, 1992.
9. Jaunākās Ziņas, Nr. 262 (17.11.1937.)
10. Laiks, Nr. 9 (01.02.1969.)
11. Latgales Vēstnesis, Nr. 67 (16.06.1937.)
12. Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija ziņotājs, Nr. 47 (24.11.1953.)
13. Latvijas Skola, Nr. 2 (01.02.1940.)
14. Melderis, Jānis. Latviešu virsnieku reģistrs (1915.-1945. gadi). Rīga: Latviešu virsnieku apvienība, 2016.
15. Melngailis, Emilis. Latviešu muzikas folkloras materiāli I (1951)
16. Mūsu Nākotne, Nr. 38 (26.10.1932.)
17. Nākotnes Spēks, Nr. 5 (01.05.1933.)
18. Pēdējā Brīdī, Nr. 113 (23.05.1934.)
19. Tukuma Ziņotājs, Nr. 133 (04.11.1950.)
20. Tukuma Ziņotājs, Nr. 3 (06.01.1951.)
21. Tukuma Ziņotājs, Nr. 8 (17.01.1953.)
22. Valdības Vēstnesis, Nr. 286 (17.12.1929.)
23. http://www.archivesportaleurope.net/lv/ead-display/-/ead/pl/aicode/LV-LNA/type/fa/id/LV-LNA-VA-F5601/dbid/C12917684/search/0/Janeks
24. https://www.cemety.lv/public/deceaseds/301256?type=deceased
25. https://www.familysearch.org/search/film/103402056?cat=3009087
26. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/99/book/5027.html

***

Dziļās sērās paziņojam, ka š. g. 1. augustā mira mans mīļais vīrs, mūsu labais tēvs un vectētiņš, pensionēts skolotājs JĀNIS JANEKS dzim. 1881. g. lzvadīšana no Asaru kapu kapličas 5. augustā plkst. 17. Piederīgie

Avots: Rīgas Balss (03.08.1961.)

***

Asaru kapos uz Janeku ģimenes kapakmens minēts cits Jāņa Janeka dzimšanas gads - 1892. Blakus cemety.lv minēta sieva Sofija Janece un meita Edīte Janece.