Miķelis Janeks

​​Miķelis Janeks ir sabiedrisks darbinieks un pedagogs, dzimis 25.05.1859. (pēc vecā stila) plkst. 4.00 no rīta "Bružu" mājās Dunikas (toreizējā Rucavas) pagastā kā vecākais dēls saimnieka Jāņa Janeka al. Bruža Jāņa (Bruschu Jahnis; dz. ap 1831 - m. 03.11.1894.) un Sudargu Annas (dz. 1838 - m.?) ģimenē.

Kristīts 1. jūnijā. Kūmās: Sudargu Miķelis, Timber Anne, Bružu Miķelis.

Miķeļa Janeka tēvs Jānis ir dēls mežsargam Miķelim Janekam Sudargu ciema "Meža Bružos" un viņa sievai Annai. Savukārt Miķeļa Janeka māte Anna ir Sudargu Miķeļa un Timber Annas (dz. ap 1806 - m. 1843) meita.

Miķelim Janekam ir brāļi Toms Janeks (dz. 10.12.1861. - m. 29.01.1939.) un Jānis Janeks (dz. 05.11.1869. - m. 22.04.1931.), kā arī māsas Katrīna Janeka (Virkava), Anna Janeka (dz. 1872 - m.?) un Ķērsta Janeka (Stalše; dz. 1876 - m.?).

Līdz ar aiziešanu karadienestā viņš pavisam atstāj tēva māju. Cara armijā viņš uzdienē par feldfēbeli, kas skaitās augstākā apakšvirsnieku (instruktoru) dienesta pakāpe vairāku Austrumeiropas valstu bruņotajos spēkos - rotas iekšējā dienesta uzraugs, rotas komandiera palīgs.

1891. gada 2. februārī Miķelis Janeks Daugavpilī salaulājas ar Bertu Viktoriju (dzim. Bērne, arī Beern, Birn), meitu mirušam dzelzceļa ierēdnim Brencim un viņa sievai Matildei. Viņam tobrīd ir 31 gads, viņai - gandrīz 16 gadi, dzimusi 1875. gada 15. februārī Daugavpilī.

Pēc vienām ziņām Miķelis Janeks (Mikkel Janek alias Brusche) ir skolotājs, pēc citiem datiem - Dinaburgas-Vitebskas dzelceļa ierēdnis, dēls Rucavas Bružu saimniekam Jānim un tā mirušajai sievai Annai. 

Miķelia Janeks ar sievu dzīvo Daugavpilī, kur piedzimst vienīgais dēls - vēlākais ķīmijas profesors un filozofs Aleksandrs Miķelis Janeks (dz. 28.11.1891. Daugavpilī - m. 21.10.1970. Kalamazū, Mičiganā, ASV). Miķelis Janeks joprojām ir dzelzceļa ierēdnis.

Pēc gada ģimene pārceļas uz Pēterburgu, kur Miķelis Janeks strādā par ierēdni un skolotāju un aktīvi piedalās latviešu kopienas sabiedriskajā dzīvē. Pēterburgā viņš ilgus gadus strādā pasaulē pazīstamā aparātu firmā "Siemens". 

Kārlis Janeks brošūrā "Janeku ciltskoks" raksta, ka Miķelim Janekam māja un ģimene ir Novgorodā.

1902. gada 5. maijā​ Pēterburgas Jēzus draudzē notiek baznīcdomnieku un draudzes deputātu vēlēšanas uz nākamajiem 3 gadiem. 90 sanākušie draudzes locekļi ar balsu vairākumu par vienu no 5 domniekiem ieceļ arī M. Janeku.

Viņš darbojas arī Pēterburgas Latviešu labdarības biedrībā kā komitejas loceklis. Kādā 1902. gada "Baltijas Vēstnesī" iespiestā "Vēstulē no Pēterburgas" lasāms, ka par Latviešu Labdarīgās Biedrības izrīkojumiem zināms tas, ka biedrības rakstvedis M. Janeka kgs (Малый просп. Nr. 5, кв. 10 В.О.) izsūta izziņojumus resp. programmas bez jebkādas atlīdzības visiem biedrības labvēļiem, kuri savas adreses viņiem nodevuši.

Arī M. Janeka kundze darbojas šajā biedrībā un ir biedreņu komisijas priekšniece 1905. gadā. Biedrības biedreņu pulciņa sarīkotā bazarā Pēterburgas domes zālē 21.10.1901. M. Janeka kundze bija tērpusies vecajo rucaviešu rotā.

Petrogradas Tautas nama lielajā zālē 30.04.1916. notiek Lielais latviešu simfoniskais koncerts, kurā kā diriģenti uzstājas prof. Vītols, Alfr. Kalniņš, J. Mediņš un T. Reiters, bet kā izpildītāji-solisti: Malvīne Vīgnere-Grīnberga, D. Rozenberg, Pauls Sakss un Ādolfs Kaktiņš. Tie ir latviešu mūzikas svētki, un publikas ir daudz. Koncerts ir ievērojams arī ar to, ka tajā ierodas strēlnieku pulkvedis Frīdrihs Briedis, ko ar runu sumina Janeks.

Sekretāra Miķeļa Janeka vārdu piemin komponists Jāzeps Vītols savā mazajā atmiņu grāmatiņā "Pieci novembra vakari", aprakstot Pēterpils Latviešu labdarīgās biedrības koncertu Pavlovas zālē, nenogurstošo rakstvedi mantzini Miķeli Janeku viņš piemin arī "Manas dzīves atmiņas II": "Galu galā apvienoju kora vadoņa un [Pēterpils Latviešu labdarīgās] biedrības priekšnieka pienākumus savās rokās. Mantojusi biedrība ar to bija maz; tikai pateicoties nenogurstošam rakstvežam - mantzinim Miķelim Janekam, lieta neizgāja šķībi." 

M. Janeka raksts par V Latviešu vispārīgajiem dziedāšanas svētkiem  publicēts 1899. gada "Baltijas Vēstnesī". 1893. gadā viņš sveic šo laikrakstu 25 gadu jubilejā: "Lai Tava vēsts vēl gadu simteņus atskan tautai par svētību." Presē piejama arī informācija, ka Derīgu Grāmatu Apgāda nodaļai par labu M. Janeks Pēterburgā 1897. gadā iemaksājis 1 rubli, bet 1901. gadā - 1 rubli 50 kapeikas. 1909. gadā M. Janeks dāvinājis pirmās grāmatas Rucavas Skolu un Izglītības biedrībai. Pirmo bibliotēku Rucavā atvēra mācītājs Šulmans ap 1870. gadu.

Vēlāk (pirms 1926. gada) Miķelis Janeks pārnāk uz dzīvi Latvijā un pirms pensijas vēl strādā Latvijas Valsts zemes bankā par pārvaldnieka Dzelzīša vietnieku. Valsts zemes banka atradās Rīgā, Valdemāra ielā 1-b, "Valsts adresu kalendārā 1925. gadam" (134. lpp.) bankas sekretariātā ietilpst un kā namu pārvaldn. un saimn. pārzinis, darbvedis ir Miķelis Janeks ar adresi Valdemāra ielā 1-b, dz. 3.

1936. gadā viņš kā pensionēts ierēdnis ziedo Ls 10,- Uzvaras laukuma izbūvei Rīgā.

Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejama Janeka Miķeļa pensiju lieta par laikposmu no 1933. līdz 1939. gadam (Tautas labklājības ministrijas Sabiedriskās aizgādības departaments (Rīga). Pensiju nodaļa, valsts un pašvaldību darbinieku un viņu ģimenes locekļu pensiju lietas.).

Vecumdienas viņš pavada savās dzimtajās tēva mājās "Bružos" un mirst 15.09.1938.

Izvadīšana no Bruža mājām Dunikas pagastā 20.09.1938.

Apglabāts Dunikas pagastā līdzās savam jaunākajam brālim Jānim, Dunikas pagasta dibinātājam, pašvaldības un sabiedrības darbiniekam, Sudargu kapsētā, ko Janeku dzimtai dibinājis viņu tēvs Jānis Janeks. Tēvs pats pirmais arī kapus iesvētījot tur apglabāts.

Sudargu kapos ir dzelzs ornamentos darināti krusti radiniekiem un granīta piemineklis pašam Miķelim Janekam. Uzraksts uz pieminekļa vēsta, ka Miķelis Janeks ir baznīcas, skolas, rūpniecības un bankas sabiedrīgs darbinieks.

Avoti: ​

1. Alksnis, Uldis, Grosvalds, Ilgars. Profesors Aleksandrs Janeks. Latvijas Universitātes raksti, 2017.
2. Balss, Nr. 49 (08.12.1904.)
3. Baltijas Vēstnesis, Nr. 18 (23.01.1898.)
4. Baltijas Vēstnesis, Nr. 106 (10.05.1902.)
5. Baltijas Vēstnesis, Nr. 176 (04.08.1901.)
6. Baltijas Vēstnesis, Nr. 257 (15.11.1899.)
7. Baltijas Vēstnesis, Nr. 244 (25.10.1901.)
8. Baltijas Vēstnesis, Nr. 245 (28.10.1893.)
9. Baltijas Vēstnesis, Nr. 266 (26.11.1902.)
10. Janeks, Kārlis. Janeku ciltskoks. Rīga: Lauku apgāds, 1992.
11. Jaunākās ziņas, 17.09.1938.
12. Jaunā Nedēļa, Nr. 18 (06.05.1927.)
13. Laiks, Nr. 94 (25.11.1961.)
14. Latvju Mēnešraksts, Nr. 7 (01.01.1943.)
15. Libausche Zeitung, Nr. 149 (07.07.1936.)
16. Liepājas Atbalss, Nr. 97 (01.05.1910.)
17. Manas dzīves atmiņas /Jāzeps Vītols (1988)
18. Mazsaimnieks, Nr. 3 (01.02.1926.)
19. Mūzikas Nedēļa, Nr. 49-52 (31.12.1925.)
20. Pēterburgas Avīzes, Nr. 23 (19.03.1903.)
21. Stumbre Silvija. Padomju Latvijas mūzika. Pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18706976.pdf
22. Valsts adresu kalendars 1925. gadam, (1925)
23. http://www.archivesportaleurope.net/lv/ead-display/-/ead/pl/aicode/LV-LNA/type/fa/id/LV-LNA-VA-F5213/dbid/C16018937/search/0/Janeks
24. http://lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/99/book/5005.html
25. http://lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/310/book/5619.html
26. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/310/book/5606.html