Pelcis Dāvis

KAŽOKU DĀVIS. Pēterpils latviešu starpā allaž min Kažoku Dāvi, sevišķi ar Ausekli viņam tuvas attiecības. Viņa īstais vārds Dāvis Pelcis.

Viņš dzimis 20. (8.) augustā 1850. gadā Smiltenes Kažoku mājās, mācījies vietējā draudzes skolā, pēc tam Rīgas 2. apriņķa un tirdzniecības skolā, kur beidza kursu 1869. gadā.

Trūcības dēļ nevarēdams iestāties ģimnāzijā, viņš nolika mājskolotāja eksāmenu matemātikā un pieņēma vietu Tveras guberņā.

1873. g. viņš pārgāja uz Pēterpili, kur 1880. g. nolika vācu valodas ģimnāzijas skolotāja eksāmenu. Pēterpilī viņš piederēja pie latviešu sabiedriskās dzīves visrosīgākajiem veicinātājiem. 

Latviešu literatūrai Kažoku Dāvis vispirms sniedza glītu Puškina Nāras tulkojumu. To, kā Auseklis Siliņam raksta (Latv. Grāmata 1923, I, 32), paslīpējuši arī citi, starp tiem Auseklis.

Pēc Ausekļa nāves Kažoku Dāvis sakopoja un izdeva Ausekļa rakstus (2 daļas, 1888), kuri gan daudz dabūja ciest no cenzora strīpojumiem. Ievadā izdevējs sniedz uz čakli savāktu ziņu pamata Ausekļa biogrāfiju.

Bez tam Kažoku Dāvis daudz rūpējies par latviešu valodas skaidrību. Viņš valodas labā laida laikrakstos klajā daudz rakstu.

Viens no plašākajiem un pamatīgākajiem «Mūsu rakstu valoda un mūsu tēvu valoda» iespiests Zinību komisijas 8. rakstu krājumā. Uzrādīdams plaisu, kāda cēlusies starp mūsu tagad lietoto rakstu valodu un tautas gara mantās un pa daļai dzīvās sarunās dzirdamo tēvu valodu, viņš meklē ceļus, kā rakstu valoda formās un teikumu konstrukcijās vedama saskaņā ar īsto tautas valodu. (Sk. Druva 1913, V, 633.)

Viņš mira Cēsīs, kur nodzīvoja sava mūža 4 pēdējos gadus, 13. aprīlī (31. martā) 1913. g. un tika paglabāts Smiltenē.

Zeiferts T.

***

Ausekļa, Jurjānu Andreja, Stērstu Andeja, Jāzepa Vītola u..c. latviešu kultūras darbinieku domubiedrs un draugs. Viens no Pēterburgas Latviešu labdarības biedrības dibinātājiem (1878) un priekšnieks.

Piezīmju lauki: Īst. v. Dāvids Pelcs. No J. Frišbīra ģimenes albuma.