Pēteris Pelcis

Pēteris Pelcis dzimis 1864. g. 6. augustā Smiltenes Kažančos, vecā un populārā ģimenē. Pētera tēvabrālis Dāvis Pelcis (Kažoku Dāvis) ir Pēterpilī virsskolotājs un rakstnieks, dzejnieka Ausekļa draugs, tēvs Jānis ir cienīts tiesas vīrs un skolu vecākais, piederējis pie brāļu draudzes atbalstītājiem.
Pēteris nobeidzis Cēsu apriņķa skolu, tad vēl izmācījies krievu valodu un tā, pārzinot arī vācu valodu, lasa tajās gan daiļliteratūru, gan lauksaimnieciskās dabas darbus, paplašinādams joprojām savu zinību aploku. Pēc skolas beigšanas ierīko koku skolu, kura savā laikā bija plašākā Smiltenes apkārtnē, un pats vadītājs kļuva labs augļkopības speciālists. Pelcim ir laba tenora balss, kamdēļ viņš ar lielu dedzību piedalās skolot. A. Ābeles vadīīā korī. no kura izaug Smiltenes mūz. dziedāšanas biedrība. 1906 gadā viņu ievēlē lauksaimniecības biedrības valdē, kur pāris gadu viņš ir priekšnieka Kundziņa palīgs, tad kopš 1908. gada 30 gadus ilgi vada Smiltenes lauksaimniecības biedrību. Šajos gados paceļas pašā Smiltenes centrā biedrības nams, no kura viena daļa kalpo tirdzniecībai, bet otra — ir plaša izrīkojumu zāle ar mazāku telpu šaurākām sapulcēm. Tur vajadzēja daudz pūļu un arī riska, jo ar biedru naudām, kas bija 1 rublis no katra, taču tādu pasākumu nevar uzņemties, nedz arī galā vest, bet smilteniešiem tas ir izdevies, pateicoties priekšnieka P. labai prasmei un lieīai izturībai. Pelča laikā sarīkotas plašas lauksaimniecības izstādes un ne ar mazu nozīmi Smiltenes apkārtnei, sevišķi lopkopības pacelšanas ziņā; rodas vairāki lopkopības pārraugu rajoni un, galvenais, nodibināta Smiltenes piensaimnieku biedrība, kas savu darbību, līdz tika pie savām speciālām telpām, uzsāka lauksaimniecības biedrības sētas stūrīti. Patērētāju biedrības dibinātājos atkal sastopamies ar Pelci, tāpat zirgu audzētāju biedrībā un ugunsapdrošināšanas lietās viņš ir rosīgs darba vīrs. Viņa balss ir noteikti pacēlusies pie lauksaimniecības mācību iestāžu tapšanas Priekuļos un Smiltenē. Smiltenes krājaizdevu sabiedrībā viņš sāk darboties ap 1905. gadu, turpmāk pēc Kundziņa nāk par šīs plašās lauksaimnieku naudas iestādes vadītāju līdz lielinieku ienākšanai 1940. gadā. Viņa laikā Smiltenes krājaizdevu sabiedrības lādē bija «miljoni», un par to sargātāju bija persona ar plašu uzticību. Pelcis bija arī vairākus gadus pārvaldes loceklis sabiedrībā «Konsums» un savstarpējā apdrošināšanas biedrības centrālē, kā arī pārstāvis un delegāts plašāka mēroga sarīkojumos, tāpat ir vairāku šejienes biedrību goda biedrs. Viņš ir vadījis daudzas ekskursijas, viņa Kažanči tādas ir piedzīvojuši neskaitāmas reizes, un no vecākās paaudzes agronomiem gan būs retais, kas nebūtu pie vecā lauksaimnieka ciemojies. Beidzot nevar neatzīmēt, ka P. Pelcis ir ilgus gadus bijis Smiltenes pagasta rev. komisijas priekšsēdis, ev -lut. draudzes padomes loceklis.

Avots: Tēvija