Jānis Kovaļevskis
- Dzimšanas datums:
- 23.04.1873
- Miršanas datums:
- 10.03.1921
- Kategorijas:
- Padomju represiju (genocīda) upuris, Publicists, Revolucionārs, Tulkotājs, Žurnālists
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Žurnālists, publicists, arī gleznojis un spēlējis klavieres. Pāvila Klāna un Margaritas Kovaļevskas tēvs.
Dzimis 1873.23.IV Lielvircavas pag. Skursteniešu Zūbās.
1892.g. Beidzis Jelgavas ģimnāziju.
1892-96 Studējis filol. Tērbatas universitātē, kur darbojies latv. studentu zinātniski lit. b-bā, piedalījies rakstu krāj. "Pūrs" izdošanā. Apcerējumā "Pirmās pamācības tautas saimniecībā" ("Pūrs", 1895, 4) popularizējis marksistisko viedokli ekonomikā.
Rakstījis laikr. "Dienas Lapa" un 1897.gadā bijis tā līdzredaktors, piedalījies jaunstrāvnieku sanāksmēs un jaut. izskaidrošanas vakaros.
1897.gadā apcietināts un līdz 1902.gadam bijis izsūtīts trimdā.
Pēc atgriešanās Latvijā K. strādā Liepājā, bijis
- laikr. "Latvietis" red. (1904-05), pēc tā aizliegšanas
- laikr. "Liepājas Avīze" (1906),
- "Liepājas Atbalss" (1907-15),
- žurn. "Mēnešraksts" (1908)
izdevējs un red.,
- laikr. "Biedris" (1906),
- "Tagadne" (1906),
- "Liepājas Vēstnesis" (1906-07),
- "Jaunais Liepājas Vēstnesis" (1907)
redaktors.
Tulk. F. Vēdekinda drāmu "Mūzika" (1908).
Rakstījis arī par valodniecības jaut., sastādījis svešvārdu vārdnīcu (manuskripts kara laikā Liepājā gājis bojā).
1. pas. kara laikā K. devies bēgļu gaitās uz Krieviju, iecelts par Latvijas goda konsulu Krimā, kādu laiku dzīvojis Anapā pie Melnās jūras.
1921.2.II apcietināts un ieslodzīts Krasnodaras (Jekaterinodaras) cietumā.
Nošauts 1921.10.III Krasnodarā, Krievijā.
***
Cand. phil. Jānis Kovalevskis nošauts no leelineekeem!
Kā laikraksti ziņo, J. Kovalevskis nošauts Jekateri nodarā 10. martā š. g.
Pagājušā gada rudeni, kad nodibinajās Latvijas sūtneeciba Maskava, Kovalevskis, kurš toreiz dzīvoja Anapā, pee Melnās jūras, tika no mūsu sūtņa uzaicināts par konsulu Zeemelkaukazā un uzaicinājumu peeņēma.
Bet kad uz padomju valdības eebildumeem minētais konsulāts pagaidām nevarēja tikt nodibināts, Kovalevskim peedāvaja sekretāra veetu sūtneecibā, paziņojot par to padomju valdībai un lūdzot viņas gādibu, lai Kovalevskim tiktu dota eespēja nokļūt Maskavā. Pagāja veens mēnesis pēc otra, bet, neskatotees uz ārleetu Komisariāta daudzkārtigeem solijumeem, Kovalevskis netika Maskavā, kamēr, beidzot peenāca ziņa, ka 2. februāri viņš apceetinats un nosūtits uz Jekaterinodaru ceetumā.
No sūtneecibas puses tūliņ tika sperti soļi, lai Kovalevsku atsvabinātu, kas atkal tiklab no ārleetu komisariāta, kā Kreevijas sūtņa Ilaņecka tika ceeši apsolīts, bet neizpildīts.
Kovalevskis jau ir otris pēc V. Grinberga Latvijas darbineeks Deenvidkreevija, kas miris mocekļa nāvē.
Padomju Krecvija arveenu drošāki peerāda, ka viņa pilnigi ignorē visas līdzšinējās starptautiskās parašas valstu atteecibas leetā.
Interesanti būtu zināt, cik ilgi padomju valdiba šai garā vēl domā rīkotees uz preekšu un ko par to domā citas jaunās valstis, kurām draud, ka ar viņu pilsoņeem var tas pats notikt, kas noticis ar Latvijas pilsoni Kovalevski.
Ar Kovalevska nāvi Latvija zaudē veenu no saveem spējigakeem un nenogurstošakeem žurnalisteem un sabeedriskeem darbineekeem.
Katram vēl būs atmiņā, ar kādu drosmi un veiksmi. J. Kovalevskis vadija „Leepajas Atbalsi" tais laikos, kad katru brīvāku domu vecās Kreevijas žandarmu režīms centas noslāpēt jau viņas dīgli. .
Ne ceetums ne naudas sodi Kovaļevski neizbaidīja
Tad nāca 1905. g., kad soda ekspedicijas, vadītas no veetejo apstākļu „pazinejeem" Baltijas baroneem, sāka strādāt savus breesmu darbus.
J. Kovalevskis tad, līdz ar citeem Latvijas brīvības cīņas beedreem, bij speests meklēt patvērumu ārzemēs.
Tiklīdz soda ekspedicijas bij drusku aprimušas, Kovalevskis atkal steigšus devās atpakaļ uz dzimteni, lai tur pinātu eesākto darbu.
Sim tik karsti savu tēviju mīļojošam tautas dēlam bij lemts krist no neleešu rokas.
Veeglas smiltis!
J. Kovalevska vārds eeņems atteecigu veetu Latvijas, brīvibas izcīnitaju sarakstā.
Cerams, ka Latvijas sabeedriba painteresesees par apstākļeem, kādos šimbrīžam atrodas nelaimīgā J. Kovalevska ģimene un pabalstis viņu ar līdzjūtīgu sirdi un naudas
līdzekļeem, ja tas būtu vajadzīgs. Laikrakstu redakciju, peenākums būtu organizēt vajadziga pabalsta savākšanu.
Kaimiņš.
Zemkopis, Nr.39 (28.09.1921)
Avoti: literatura.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Pāvils Klāns | Dēls | ||
2 | Margarita Kovaļevska | Meita | ||
3 | Jēkabs Kovaļevskis | Brālis | ||
4 | Kārlis Videnieks | Znots | ||
5 | Erna Matilde Geistaute | Vedekla | ||
6 | Olga Kovaļevska | Svaine |
Nav norādīti notikumi