Margarita Kovaļevska

Gleznotāja, rakstniece. Mācījusies Jelgavas 2.valsts ģimnāzijā.

Pāvila Klāna māsa.

Pati par sevi Margarita Kovaļevska rakstījusi "Grāmatu Drauga" 1965. gadā izdotajā grāmatā "Pašportreti":

"Esmu dzimusi Ziemsvētku mēnesī pie Baltijas jūras, ostas pilsētā Liepājā. Tas viss kopā skan tik jauki, ka - domāju - vecāki un radi laimē plati smaidīja - un arī es - par gaišo, gaišo Dieva pasauli. Bet gadu plūdumā ir noskaidrojies, ka neesmu padevusies raksturā tik gaiša un rāma, kā to gaismoja toreizējā ziemas diena. Labāk saderos ar jūras nemieru."

Un nemiera pilna bija arī Čiepas dzīve. Divi pasaules kari. Pirmajā bēgļu gaitas Krievijā, otrā - Vācijā, sākot ar 1951. gadu Amerikas Savienotajās Valstīs, pa vidu dzīvojot arī Spānijā. Bet lai kur Čiepa arī dzīvotu, kājas viņai stingri turējās Zemgales mālainajā zemē, kur tēva pusē Jaunsvirlaukas pagastā un Jelgavā viņa pavadīja jaunības gadus.

Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā viņa 1940. gadā beidza profesora Ģederta Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīcu.

Divām patstāvīgām izstādēm Rīgā sekoja viena Vācijā un (līdz 1965.gadam) 12 ASV. Kopš tā laika izstāžu bijis vairāk, ilustrētas gan citu autoru, gan pašas Margaritas Kovaļevskas rakstītās pasaku, stāstu grāmatas un romāni.

1992.gadā Rīgā izdotajā grāmatā "Latviešu rakstniecība biogrāfijās". 168./169. lp. gandrīz vesela sleja ar fotogrāfiju. Rakstījusi M. Daneberga:

"Kovaļevska, Margarita (prec. Videniece) dz. 1910. 7. XII Liepājā - gleznotāja un rakstniece. Jāņa Kovaļevska meita. Paula Kovaļevska (Pāvila Klāna) māsa." Seko ilustrēto un sarakstīto grāmatu saraksts, minot arī gadus.

Vērtējumā par Kovaļevskas darbiem Daneberga raksta:

"Asredzīgs un nesaudzīgs vides un cilvēku vērojums, K. nozīmīgākā darbā "Posta puķe" atklāts dzejiski spilgtām un asprātīgām metaforām bagātā izteiksmē." Tā par mūsu Čiepu - Margaritu Kovaļevsku - raksta šodienas Latvijas izdevums.

Čiepas dēli Pēteris un Kaspars lūdza īpaši pieminēt šai Rīgā izdotajā grāmatā minēto viņu vectēvu, žurnālistu, gleznotāju un pianistu Jāni Kovaļevski, ko boļševiki nošāva 1921. gadā sievas un abu mazgadīgo bērnu priekšā Krievijā.  Tas uz Margaritu un Paulu atstājis baigu iespaidu un to abi atcerējušies līdz sirmam vecumam. Un Čiepa allaž lepojusies, ka viņus abus uzaudzinājusi atraitne.

Urnas ar Margaritas Kovaļevskas un Kārļa Videnieka pelniem vedīs uz Brāļu kapiem Katskilos, kur bēru ceremonija notiks 1999.gada 15. augustā.

Avots: Laiks, 14.08.1999