Jānis Stīga
- Dzimšanas datums:
- 29.01.1933
- Miršanas datums:
- 13.11.1943
- Apglabāšanas datums:
- 17.11.1943
- Kategorijas:
- Skolnieks, Terorakta upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Nogalināts komunistu sarīkotajā terora aktā Rīgā, Doma laukumā.
1943.gada 16.novembrī visi Latvijas laikraksti publicē rakstu: "Latviešu garīga un fiziskā darba strādnieku varenā demonstrā cīņā pret Maskavas lēmumiem, protams, nevarēja rast moskovītos piekrišanu. Ar pārliecināšanu viņi nekādi tai nevar nostāties pretim, jo strādājošo nostāja bija pārāk nepārprotama. Tas pilnīgi atbilst boļševistiskām metodēm —ar slepkavību mēģināt traucēt latvieštu tautas skaidro nostāju cīņā pret boļševismu. Ciktāl līdz šim bija iespējams noskaidrot, jau labu laiku pirms demonstrācijas pl. 9,30 Doma laukumā tiešā runātāja pults tuvumā eksplodēja kāds spridzeklis, kuru vainīgie bija ielikuša papirosu atkritumu kastītē. Izmeklēšanas labā sīkākas ziņas vēl nevar sniegt. Eksplozijai par upuri krita 5 personas, latviešu strādājošie, kas gadijuma dēļ atradās eksplozijas vietas tuvumā. Trīs upuri, un proti 53 gadus vecais arhitekts Artūrs Romāns, 28 gadus vecais Jānis Pogankins un 10 gadus vecais zēns Jānis Stīga bija uz vietas beigti, kamēr divi strādnieki ievainoti, no kuriem vienu vēl nevar nopratināt. Arī šie upuri pieder boļševiku nogalināto pulkam. Kopā ar agrākiem upuriem viņi brīdinādami nostājas latviešu tautas priekšā un tālāk stiprinās apziņu, ka šaja cīņā ar boļševismu var būt tikai viena nostāja, lai Latvija ietu kopā ar Eiropu, bet ne iznīcības ceļu."
Avoti: Rīgas dome
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Imants Sudmalis | Varmāka, vainīgais | |
| 2 | Maldis Skreija | Varmāka, vainīgais | ||
| 3 | Džems Bankovičs | Varmāka, vainīgais |
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.