Jānis Vītiņš
- Dzimšanas datums:
- 14.10.1897
- Miršanas datums:
- 29.11.1941
- Papildu vārdi:
- Jan Witin
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Aizsargs, Dziedātājs, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Politiķis, Strēlnieks, Virsnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Operdziedātājs (tenors) Jānis Vitiņš dzimis 1897. g. 14. oktobrī. Muzikālo izglītību baudījis Latvijas valsts konservatorijā, kur iestājās 1923.gadā. Līdz ar mācību gaitām konservatorijā, darbojas Nacionālās operas korī, aizvien biežāk sākdams dziedāt arī solo partijas. Pēc diviem semestriem Latvijas konservatorijā, dodas mācīties pie ievērojamiem dziedāšanas skolotājiem Itālijā. Dzimtenē pārbraucis, Nacionālā operā dzied pirmās liriskā tenora partijas, strauji augdams savā muzikālā attīstībā. Drīz viņam repertuārā jau 23 partijas.
1929.gadā aizbrauc uz Berlīni, dzīvo turienes mākslinieku aprindās un noslēdz kontraktu ar Frīdriha teātri Desavā.
Vitiņš piedalījies arī Latvijas brīvības cīņās kā virsnieks. (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930)
*****
LKOK nr.3/541
Virsleitnants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.
* 1894. g. 14. oktobrī Dzērves pagastā (tagad Cīravas pagasts)
+ Nošauts 1941. g. 29. novembrī Astrahaņā.
Apbalvots par cīņām 1919. g. 3. novembrī pie Šmita un Dreimaņu mājām Bolderājas rajonā. Ordenis piešķirts 1921. gadā.
Dzimis 1894. g. 14. oktobrī Dzērves pagastā. Beidzis pagastskolu, izturējis eksāmenu par vidusskolas 6 klasēm.
Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis 9. Urālu kājnieku pulkā, no 1917. g. Smagās artilērijas 2, atsevišķajā divizionā. Cīnījies Austrumprūsijā, Ventas un Daugavas frontēs. apbalvots ar Jura krustu.
1916. g. beidzis Pleskavas praporščiku skolu. Divreiz ievainots.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 18. febr. Liepājā, dienējis kā zemessargu apmācītājs un organizētājs. Ievēlēts Tautas padomē. Sociāldemokrātiskās frakcijas loceklis.
1919. g. 12. jūn. norīkots par Rīgas brīvprātīgo rotu formētāju, iecelts par rotas komandieri. Bermontiešu uzbrukuma sākumā pārvietots uz 8. Daugavpils kājnieku pulku. Kaujās pie Jelgavas šosejas kontuzēts. Spilves pļavās ievainots.
1919. g. 3. nov. Boderājas raj. pie Šmita mājām Vītiņš zem spēcīgas ienaidnieka uguns veda savu rotu straujā uzbrukumā, šķērsoja klaju lauku un ieņēma nocietinātās Dreimaņu mājas. Neskatoties uz ievainojumu, palika ierindā, ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieka ložmetējus, tā dodams iespēju citām daļām bez sevišķiem zaudējumiem tikt pāri Spilves pļavām un sekmīgi attīstīt tālāko uzbrukumu.
Atvaļināts 1920. g. 23. maijā.
Solists - tenors Nacionālajā operā. Latvijas valsts viņam kā kara dalībniekam piešķīrusi Īles pagasta Guntiņas pie Spārnu ezera, tagad tur saimnieko Kalniņu ģimene. Vītiņa īpašumā bijis arī Spārnu pilskalns. Dainis Kalns savu Opersvētku laikā 2018.gadā atklāja piemiņas akmeni – Vītiņam -120. Tas atrodas pie Guntiņām Spārnu kalnā.
30. gados operdziedonis Itālijā un Vācijā (Desavas operā). 1938-1939. g. solists Latvijas Nacionālajā operā, pēc tam līdz 1941. g. grāmatvedis Komunālajā bankā.
1941. g. 6. martā dzīvesvietā Rīgā, Baložu ielā apcietināts par darbību nnelegālā pretpadomju organizācijā "Tēvijas Sargi".
Apsūdzēts spiegošanā Vācijas labā. 24. okt. piespriests nāvessods. 1941. g. 29. nov. Krievijā, Astrahaņā nošauts.
***
Pēc Pirmā pasaules kara izskolojies Latvijas Valsts konservatorijā, vienlaikus dziedādams tikko dibinātajā Latvijas Nacionālajā operā, viņš drīz vien no kora mākslinieka kļuva par solistu. Skatītāji uzreiz novērtēja viņa daudzsološo talantu, publika jūsmoja par jaunā dziedoņa skaisto balsi un pievilcīgo izskatu. Latvijas pirmās brīvvalsts gados Jānis Vītiņš devās papildināties uz Itāliju. Ar itāļu vokālo skolu bagātināto talantu mākslinieks no 1929. gada spoži apliecināja Desavas operā Vācijā un arī uz citvalstu skatuvēm. Atgriezies dzimtenē, no 1937. līdz 1939. gadam viņš atkal bija solists Latvijas Nacionālajā operā.
Savā īsajā mūžā Jānis Vītiņš nodziedājis 36 operlomas. Pārsvarā – dramatisko tenoru galvenās lomas. Viņa zelta lomas bija Radamess, Romeo un Andrē Šenjē. Umberto Džordāno operā Jānis Vītiņš ar savu balsi un sniegumu aizēnoja gan Žerāra lomas atveidotāju Ādolfu Kaktiņu, gan Madlēnas lomas izpildītājas Mildu Brehmani- Štengeli un vēlāk, 1938. gadā, Grietu Pērkoni.
Sieva - Erna, dēls - Gunārs (sākotnēji Gunards), mazbērni - Baiba Grunde un Jānis (noslīcis mistiskos apstākļos). Brālis Kārlis, māsas Betija un Matilde (prec.Pagrabs). Gunāra sieva Zenta, dzim. Bite. Brāļa Kārļa bērni - Uldis un Vija.
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Kārlis Vītiņš | Brālis | ||
2 | Bille Vītiņa | Māsa | ||
3 | Erna Vītiņa | Sieva | ||
4 | Ērika Vītiņa | Svaine | ||
5 | Mariss Vētra | Draugs | ||
6 | Arturs Priednieks-Kavara | Draugs |
Nav norādīti notikumi