Jeļena Bonnere

Cilvēktiesību aktīviste, aktīva cīnītāja pret komunistiskā režīma noziegumiem kopš piecdesmitajiem gadiem. Kodolfiziķa A.Saharova dzīvesbiedre. Māte Ruta Bonnere, Ebrejiete, Tēvs Levons Kočarjans, armēnis.

Lai gan viņas tēvs un māte tika represēti un kopš 14 gadu vecuma viņai bija jāuzsāk patstāvīga dzīve, viņa bija sabiedriski aktīva komjaunatnē. Sākoties 2. pasaules karam, viņa apguva medmāsas profesiju un brīvprātīgi iestājās armijā. Pēc vairākiem smagiem ievainojumiem dienestu pameta.

Pēc kara turpināja apgūt mediķa profesiju.

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Bonnere iestājās Komunistiskajā partijā, bet izstājās no tās 1968.gadā pēc padomju spēku ievešanas Čehoslovākijā un kopš tā laika kļuva par atklātu padomju iekārtas kritiķi.

1972.gadā viņa apprecējās ar kodolfiziķi Saharovu  (viņai bija divi bērni no citām attiecībām, to starpā arī meita Tatjana - arī pašam Saharovam viena no meitām bija Tatjana) un

1975.gadā pārstāvēja viņu Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremonijā Oslo, jo viņas vīram doties uz ārzemēm bija liegts. Septiņdesmitajos gados viņa drosmīgi iesaistījās protestos pret citu disidentu arestiem un prāvām un

1974.gadā izveidoja fondu, lai atbalstītu politieslodzīto bērnus. Kad Saharovu izsūtīja uz Gorkiju, Bonnere devās viņam līdzi, un 1984.gadā arī viņai pašai tika piespriests izsūtījums, apsūdzot viņu «padomju iekārtas nomelnošanā».

Aktīvi iestājās pret Krievijas izraisīto karu Čečenijā un Dienvidosetijā.

2010. gadā parakstīja uzsaukumu "Putinam jāāizet", protestējot pret "putinščinu" Krievijā.

Avots: internetā pieejamu materiālu apkopojums, wikipedia