Johans Daniels Felsko

Johans Daniels Felsko 35 gadus bija Rīgas galvenais arhitekts (1844—1879), kura vadībā tika izveidots pilsētas centrs pēc cietokšņa vaļņu nojaukšanas. Viņš projektējis vairāku baznīcu, skolu un citu sabiedrisko celtņu būvi Rīgā un Piņķos.

Johans Daniels Felsko ir dzimis Rīgā 1813. gada 30. oktobrī mūrnieku meistara Johana Jēkaba Felskava (Johann Jakob Felskau, 1779—1858) un Terēzes Luīzes, dzimušas Heidemanes (Therese Luise Heydemann, mirusi 1868) ģimenē.

Tēvs bija ienācējs no Austrumprūsijas, bet māte bija cēlusies no Skaistkalnes.

Johans Felsko mācījās mūrnieka amatu pie Rīga būvmeistara Johana Daniela Gotfrīda.

1832.—1835. gadā viņš kā mūrnieku zellis strādājis Varšavā, Kopenhāgenā, Poznaņā un Hilerodā Dānijā.

1835.—1840. gadā viņš studēja Dānijas Karaliskajā Daiļo mākslu akadēmijā Kopenhāgenā.

Ar Rīgas rātes stipendiju turpināja studijas Pēterburgas Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā.

1842. gadā viņš apprecēja Georgīni Vilhelmīni Grosu (Georgine Wilhelmine Groos) un viņiem piedzima trīs bērni. Dēli: arhitekts Kārlis Johans Felsko (1844—1919) un gleznotājs Oskars Eduards Felsko (1848—1921).

1843. Felsko kļuva par Rīgas mūrnieku cunftes vecāko.

1844. gadā tika iecelts par Rīgas galveno arhitektu.

1848. gadā viņa pirmais lielais projekts bija Rīgas domes nama rekonstrukcija, veiksmīgi piebūvējot simtgadīgajai ēkai trešo stāvu.

1856. gadā Felsko izstrādāja Rīgas centra rekonstrukcijas projektu, kuru realizējot tika izveidots pils centra ansamblis.

Pēc Felsko projekta būvēts

• Sv. Jāņa baznīcas tornis Rīgā,
• Sv. Annas baznīca Piņķos.

Rīgā Felsko cēla un pārbūvēja

• Sv. Mārtiņa baznīcu,
• Veco Sv. Ģertrūdes baznīcu,
• Anglikāņu baznīcu,
• Sv. Trīsvienības baznīcu,
• Mazās ģildes ēku un
• Rīgas centra skolas.

Felsko daiļrade ir visvairāk izpildīta neogotikas, retāk eklektisma, renesanses vai pusloka stilā (Rundbogenstil).

Johans Daniels Felsko ir miris Rīgā 1902. gada 7. oktobrī.

Pazīstamākie projekti

• Rīgas domes nama rekonstrukcija 1848. gadā,
• Sv. Jāņa baznīcas neogotiskā torņa rekonstrukcija 1849. gadā,
• Mārtiņa baznīca (1851),
• Piņķu draudzes Sv.Annas baznīca (1857—59),
• Anglikāņu baznīca (1859),
• Vecā Ģertrūdes baznīca (1863—68),
• Pilsētas Gāzes fabrikas ēkas Basteja bulvārī 1 (1861),
• Mazās ģildes ēka Amatu ielā 3/5 (1864—66),
• Sadovņikova patversmes ēka Sadovņikova ielā 20 (1873),
• Piņķu draudzes Nikolaja baznīca (1873—74),

• Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī 8 (1874),
• Rīgas pilsētas reālskolas ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 1 (1876—79),
• Ikšķiles baznīcas pārbūve (1879),
• Amatnieku biedrības skolas ēka Aspazijas bulvārī 34 (1876),

• īres nami Šķūņu ielā 11 (1854), Elizabetes ielā 49 (1870), Antonijas ielā 2 (1879), Brīvības ielā 71 (1879),
• Sarkandaugavas Sv.Trīsvienības baznīca (1876—78).