Johans Heinrihs Kants

Johans Heinrihs Kants  bija skolotājs un luterāņu mācītājs. Kēnigsbergas filozofa Imanuela Kanta jaunākais brālis.

Kanta dzimta pa tēva līniju pēc vienas no versijām cēlusies no tolaik pārsvarā kursiskās izcelsmes iedzīvotāju apdzīvotās Šilutes (vācu: Heydenkrug) apkārtnes tagadējā Lietuvā.

Droši zināms, ka viņa vectēvam Hansam Kantam piederēja muižiņa Kummetter Keller (kuršu valodā Muiszen, Muißen, Muißeningen - "muiža"), kuru viņš 1698. gadā par 100 dālderiem pārdeva kādam Andrietim Vilkam (Andrietis Wilks).

Uzskata, ka uzvārds Kants cēlies no Kantvaiņu (Kantweinen) ciema nosaukuma, kas savukārt saistāms ar prūšu vai kuršu vārdu "kokle" (kantele, kantils). Angļu literatūrā uzskata, ka ģimenes saknes meklējamas Skotijā.

Johans Heinrihs Kants ir dzimis 1735. gada 28. novembrī Kēnigsbergā (tagad Kaļiņingrada) amatnieka Johana Georga Kanta ( Johann Georg Kandt) un Dorotejas Kantas (Dorothea Kant dzim. (Reuter) daudzbērnu ģimenē,

• Regina Dorothea Kant;
• Immanuel Kant;
• Maria Elisabeth Kroenert;
• Anna Luisa Kant;
• Katharina Barbara Kant; un
• Johann Heinrich Kant

Ģimene tomēr spēja nodrošināt diviem dēliem studijas universitātē.

Viņa vecākais brālis Imanuels (1724-1804) kļuva par slavenu domātāju un savas filosofijas skolas izveidotāju.

Pēc teoloģijas studijām Kēnigsbergas universitātē Johans Heinrihs Kants 1758. gadā pārcēlās uz dzīvi Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā, kur strādāja kā mājskolotājs.

No 1763. gadā viņš bija mājskolotājs Šķēdes muižā, bet 1775. gadā tika iecelts par Jelgavas pilsētas skolas konrektoru.

Tajā pašā gadā Muižciemā viņš apprecējās ar Mariju Hāfemani (Havemann) un viņu ģimenē piedzima pieci bērni.

• Amalie Charlotte Rickmann;(Jelgava) 15.1.1776
• Eduard Kant; (dzimis Jelgavā 1777; miris 1 gada vecumā. 1778)
• Minna Charlotte Schön;(Jelgava 24.8.1779)
• Friedrich Wilhelm Kant (Vecsaule 27.11.1781) un
• Henriette Stuart (Vecsaule, 5.8.1783)

1781. gadā Johanam Heinriham Kantam izdevās dabūt luterāņu mācītāja vietu Vecsaules draudzē (Alt Rahden), kur viņš turpināja nodarboties ar latviešu zemnieku bērnu skološanu.

Miris 1800. gada 22. februārī Vecsaulē.