Falco

Johans Helcels, kurš pazīstams ar skatuves vārdu Falco bija viens no ievērojamākajiem Austrijas pop- un rokmūzikas autoriem un izpildītājiem 20.gs. 80tajos gados, vienīgais vācu valodā dziedošais mūziķis, kura dziesmas iekarojušas ASV mūzikas TOP pirmās vietas, kā arī joprojām ieņem pirmo vietu kā austriešu izpildītājs ar visvairāk pārdotajiem 40 miljoniem albumu un vairāk 20 miljoniem singlu diskus.

Dzimis Vīnē.

Klavieres sācis spēlēt 4 gadu vecumā. Tā kā bērnībā stostījās, centās šo defektu pārvarēt dziedot, sākotnēji repa stilā.

Pēc vecāku šķiršanās viņu uzaudzina māte un vecmāmiņa. 16 gadu vecumā Falko pamet skolu, strādā gadījuma darbus, sāk spēlēt basģitāru.

Falko pusgadu mācās Vīnes konservatorijā,  paralēli viņš piedalās dažādos projektos un mēģina arī iekļauties tā laika Rietumberlīnes mūzikas dzīvē.

1977. gadā par godu VDR tramplīnlēcējam Falko Vaispflogam viņš pieņem Falko vārdu.

Septiņdesmito gadu beigās mūzikas pasaule piedzīvo kārtējo atjaunotni: Lielbritāniju no Eiropas nošķir panku kustība — katrs, kam ir ģitāra, dibina grupu. Paralēli attīstās Deivida Bovija neparastā daiļrade — viņš ietekmējies no vācu elektroniskajiem pionieriem «Kraftwerk» un «Can»; jaunus popmūzikas apvāršņus sasniedz arī skaņu arhitekts Braiens Īno.

To visu apgūst arī Falko un dodas atpakaļ uz dzimto Vīni, kur iesaistās «haosa teātra» trupā «Drahdiwarbel». Viņa kompozīcija «Ganz Wien» kļūst par pirmā lieluma grāvēju Vīnes «jaunā viļņa» scēnā — tā, vēlāk izdota diskā «Einzelhaft», ir neatņemama Falko koncertu sastāvdaļa.

Fantastisks panākums ir Falko pirmais singls

«

kas kopā ar visām kaverversijām pasaulē pārdots 7 miljonu tirāžā. Ļoti labi veicas arī viņa jau pieminētajam debijas albumam «Einzelhaft», kas ārkārtīgi atšķiras no dominējošā austropopa, bet pēc otrā diska «Junge Romer» kritiķi Falko sāk dēvēt par austriešu popmūzikas ģēniju. Īstenībā viņa jaunievedumi ir vērā ņemami -— drosmīgi deju ritmi, ko pavada Falko lielpilsētas žargonā skandētie repa teksti — publika ir pārsteigta un sajūsmināta.

Ja «Der Komissar» Falko sacerēja kopā ar producentu un komponistu Robertu Pongeru, tad vēlāk viņš sāk sadarbību ar slaveno holandiešu pāri — brāļiem Bolandiem. Trio pirmais veikums ir singls

kas, protams, iekaro austriešu dziesmu tabulu virsotni. Sekojošais albums «Falco 3» un turpmākie singli —

un triloģiju

— ir arvien augošo panākumu turpinājums, kas austriešu prātam ir neaptverams. «Amadeus» 1986. gada martā ieņem pirmo vietu amerikāņu hitparādēs, to pašu pozīciju sasniedzot popsa dzimtenes — Lielbritānijas — tabulās, tas pats notiek visā pasaulē no Japānas līdz Dienvidamerikai.

Arī albums «Falco 3» ASV sasniedz 3. vietu, un pēc ilga darba tiek atrasta nepieciešamā izteiksme videoklipam «Amadeus» — atkal Falko ir novators, šoreiz kontinentālās Eiropas videomākslā.

1988. gadā iznāk atkal Bolandu producēts albums «Emotional», kam seko pāris singlu izlases, un tikai 1992. gadā Falko saņemas kārtējam studijas albumam «Nachtflug».

1993. gada maijā, pēc sešu gadu pārtraukuma, Falko dodas koncertturnejā, bet 1996. gadā iegādājas dzīvokli liktenīgajā Dominikas Republikā. Tā gada vasarā austriešu dziesmu tabulu 3. vietā parādās viņa dziesma «Mutter, der Mann mit dem Koks ist da», bet viņa pēdējais singls ir «Naked» — izdots arī pēcnāves albums «Ārā no tumsas», pie kā mūziķis strādājis divu gadu garumā. Tajā deviņu dziesmu vidū klausāma arī vecā labā «Komisāra» versija modīgā manierē, bet tituldziesmā Falko ierakstījis pravietiskas rindas: «Vai man jāmirst, lai dzīvotu?!»

Falko nozīme austriešu un visas pasaules mūzikā nav pārvērtējama — viņš bija vācu repa pamatlicējs, kā arī radīja īpašu runas un popmūzikas sintēzi, kurā bija neatkārtojams. Nu mums ir palikušas kā atmiņas, tā viņa muzikālais mantojums, ko pabeidz albums «Out Of The Dark».

Miris smagu savainojumu rezultātā avārijā netālu no Puerto Plata, Dominikānas Republikā

Apglabāts Vīnē, "Vienna Zentralfriedhof"

2009. gadā Austrijas galvaspilsētā Vīnē Falko vārdā nodēvēta iela, kurā viņš dzīvojis.

Avoti: wikipedia.org, news.lv (Daiga Mazvērsīte, "Johans no Vīnes", 1998.g.)