Jūlijs Auškāps

 * 1884. VI 02. Baižkalnas pag. + Miris Krievijā.

                1910. beidzis Pēterburgas tehnoloģisko institūtu,

                1915. Krievijas kara rūpniecībā,

Kazaņā J.Auškāps pavada trīs gadus, kuri ir izšķiroši gan lielajā pasaules vēsturē, gan arī Auškāpa personiskajā dzīvē. Proti, jaunais ķīmiķis Kazaņā iekārtojas uz dzīvi pansijā pie vietējās gāzes fabrikas direktora Hermaņa Pikeringa un tiek uzņemts kā ģimenes loceklis. Pikeringa ģimenē šajā laikā mīt viņa radiniece (sievas māsasmeita) Vera Nikolajevna Golovkina (prec. Baranova), kura bija aizgājusi no vīra un audzināja meitiņu Nadeždu. Jaunie cilvēki saskatās, mazliet vēlāk Kazaņā salaulājas. Vera Golovkina-Auškāpa kopā ar J.Auškāpu devās uz Latviju, kas kļuva par viņas otro dzimteni. Viņa kļuva par Latvijas pavalstnieci, un Nadeždu (vēlāko tēlnieka prof. K.Jansona kundzi) Auškāps atzina par savu meitu.

                1920. ievēlēts par profesoru tehnoloģijā Urālu kalnu institūtā,

                1920. ievēlēts par docentu LA pie tehnoloģijas katedras,

                1922/1924. LU ķīmijas fakultātes sekretārs,

                1924/1926. ķīmijas fakultātes dekāns,

                1930. X 08. ieguva Dr. chem. tehnol. grādu,

                1930. ievēlēts par kārtējo profesoru,

                1933. XI 16. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķīru # 455, 

                1933/1937. LU rektors,

                1933/1934. Latvijas ķīmijas biedrības priekšnieks,

                1934. IX 28. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa II šķīru # 246, 

                1938. VIII 22./1940. Latvijas izglītības ministrs.

                Deportēts.

1941. g. 14. jūnija rīta agrumā J. Auškāpu kopā ar dzīvesbiedri Veru deportēja no Vāļu mājām. Laulātos draugus izšķīra jau Cēsu stacijā. Vera Auškāpa nokļuva Krasnojarskas novadā, no kurienes tikai pašā mūža nogalē 1956.gadā viņai izdevies atgriezties Cēsīs pie meitas N. Jansones. Vīru turpretī nosūtīja darba nometnēs uz Sverdlovskas apgabalu. Spriežot pēc vēlākajiem nopratināšanas protokoliem, piestātnes šajā baigajā ceļā bijušas Juhnova, Turinska, Bakarjuki, Lotki. Saikino, Sosva - dažādas nometnes. Par apstākļiem ceļā un ieslodzījuma vietās, gan fragmentāri, liecināts Melānijas Vanagas darbā Veļupes krastā (1991),  jo viņas vīrs žurnālists Aleksandrs Vanags ir bijis Auškāpa likteņa biedrs. (Universitas, 1993)

                Avots:       “Universitas” # 10/1962.

-----

„Upuris mums iedveš vislielāko godbijību. Upurēt var mantu, spēkus, veselību. Bet lielākais, ko cilvēks var upurēt, ir dzīvība. Ja dzīvību atdod mērķim, kas sasniedzams un skaidri redzams, tad tas iedveš apbrīnošanu un godbijību. Bet, ja šo upuri nes tad, kad tas liekas velts un mērķis nesasniedzams un tas šķiet neprāts, tad mūs pārņem apmulsums un svētas trīsas.”

Jūlijs Auškāps.

***

Jūlijs Auškāps dzimis 1884.gada 2.jūnijā netālu no Cēsīm Baižkalna pagasta skolā – kā skolotāja Jāņa Auškāpa trešais, jaunākais dēls. Cēlies no vecas latviešu labiešu dzimtas )rakstos minēta jau 1462. gadā)

Pirmo izglītību ieguvis pie tēva Baižkalna pagasta skolā.

1896.gadā iestājies Cēsīs K.Millera (Zariņu Kārļa) reālskolā, kuru pabeidzis 1902.gadā un vienu gadu strādājis par mājskolotāju Novgorodas guberņā. I

ekrājis naudu, J.Auškāps 1903.gadā iestājies Pēterpils Tehnoloģiskā Institūtā Ķīmijas nodaļā, jo, lai iestātos Universitātē, bija nepieciešama vidusskolas izglītība. Institūtu J.Auškāps pabeidza 1910.gadā ar uzslavu, iegūdams inženiera tehnologa grādu.

No 1910.-1913.gadam J.Auškāps lasīja lekcijas ķīmijā Krievijas tehnikas biedrības vakara kursos Pēterpils strādniekiem.

1911.gadā viņš sāka strādāt par ķīmijas docentu Pēterpils Sieviešu Politehniskajā institūtā kā arī līdz Pirmā pasaules kara sākumam bija izdevuma “Tehniskā enciklopēdija” līdzstrādnieks.

1913. gads iezīmējās ar to, ka J.Auškāpu ievēlēja IX par Starptautiskās krāsvielu ķīmijas sekcijas sekretāru un viņš nokārtoja Pēterpils Tehnoloģiskajā institūtā pārbaudījumus akadēmiskā cenza iegūšanai un ieguva tiesības ārzemju studiju stipendijai, kuru gan izmantot neizdevās – sākās Pirmais pasaules karš un 1914. gadā J.Auškāpu kā rezerves virsnieku iesauca armijā.

Pēc smaga ievainojuma 1915.gadā un ilgstošas ārstēšanās viņš nonāca darbā pie akadēmiķa V.Ipatjeva un izstrādāja jaunu metodi aromātisko ogļūdeņražu iegūšanai no naftas.

1915.gadā J.Auškāpu iecēla par Volgas rajona sērskābes (svarīgas militāras izejvielas) ražošanas biroja priekšsēdētāju un 1919.gadam viņš strādāja dažādos amatos Krievijas galvenās artilērijas pārvaldē.

1919.gadā J.Auškāpu sagūstīja boļševiku karaspēks un līdz 1920.gadam viņš atradās dažādās Krievijas koncentrācijas nometnēs un cietumos.

1920.gadā viņu no cietuma atbrīvoja un uzdeva vadīt Urālu Centrālās zinātniski tehniskās laboratorijas būvi, vienlaicīgi ievēlot arī par Urālu Kalnu institūta profesoru organiskās ķīmijas tehnoloģijā. Kazaņā J. Auškāps sastop savu nākošo dzīves biedri – Veru Nikolajevnu Golovkinu, kura, aizgājusi no vīra, viena audzina savu meitiņu Nadeždu. Vera kļūst Jūlija Auškāpa sieva, bet Nadežda – audžumeita ( Nadežda 1933. g. apprecas ar tēlnieku Kārli Jansonu).

1920.gads nāca ar jaunām pārmaiņām – J.Auškāpam izdevās atgriezties Latvijā. Latvijā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes ķīmisko šķiedrvielu un krāsvielu tehnoloģijas docentu. J.Auškāps mācīja ķīmiju arī R.Klaustiņa privātģimnāzijā un vienlaicīgi vadīja dabas zinātņu nodaļu Latvijas Tautas Universitātē.

J.Auškāpa lielo organizatoriskā darba pieredzi Universitāte izmantoja, ievēlēja viņu 1922/23. – 1923/24.m.g. par Ķīmijas fakultātes sekretāru, bet 1924.-1926. gados par fakultātes dekānu.

Zinātnē blakus administratīvam darbam tika izstrādāta un aizstāvēta doktora disertācija “Organisko krāsvielu absorbcijas spektru kvantitatīvas izvērtēšanas mēģinājums” un iegūts Dr. tehnolog. chem. grāds un profesora nosaukums.

1927.gadā J.Auškāpu ievēlēja par Romas starptautiskā lauksaimniecības institūta zinātniski tehniskās komisijas locekli.

No 1927.gada J.Auškāps bija Latvijas Ķīmijas biedrības priekšsēdētaja vietnieks.  Profesora J.Auškāpa organizatora talantu atbilstoši novērtēja Universitātes akadēmiskā sabiedrībā, 1933.gadā ievēlot profesoru par Latvijas Universitātes rektoru.          

Arī Valsts Prezidents K.Ulmanis prata novērtēt profesora J.Auškāpa organizatora spējas, aso prātu, plašās zināšanas uzaicināja viņu 1938.gadā par Izglītības ministru. Sākot darbu Izglītības ministrijā, J. Auškāps saņēma labu mantojumu no saviem priekšgājējiem, jo izglītības laukā bija izdarīts daudz. Bija izveidota nacionāla izglītības sistēma, kuras pamatu veidoja latviešu pamatskolas, vidusskolas un nacionālas augstskolas, pietiekoši daudzveidīgas mazajai Latvijai.          

No svarīgākajiem J.Auškāpa kā ministra veiktajiem darbiem bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas satversmes izveidošana, pieņemšana un akadēmijas atklāšana 1939.gada 1.jūlijā.  Liekas, ka visprecīzāk J.Auškāpa darbību vērtējis viņa biogrāfijas labs pazinējs akadēmiķis Jānis Stradiņš: “Jūlijs Auškāps bija talantīgs zinātnieks, prasmīgs LU rektors un Latvijas Izglītības ministrs, bet tajā pašā laikā K.Ulmaņa brīžiem pārspīlēts cildinātājs”.         

1940.gada jūlijā jaunā vara atcēla profesoru J.Auškāpu no visiem amatiem, jo viņa personīgās īpašības, patriotisms, administratīvā pieredze tai nebija vajadzīga, pat likās bīstama.

Kā loģisks turpinājums sekoja 1941.jūnijā apcietinājums un izvešana uz Sverdlovsku, kur 1942.gada 15.jūnijā NKVD īpašā tiesa nolēma J.Auškāpu par “dzimtenes nodevību “ sodīt ar nāvi nošaujot. Spriedums tika izpildīts 1942.gada 3.augustā.        

J.Stradiņš, novērtējot profesora dzīvi, saka: “Jūlijam Auškāpam bija jāmirst, jo viņa mūža pamatdoma un ideāls bija neatkarīga Latvija, latviešu tautas sūtības apzināšanās, liels patriotisms, uzticība mūžīgai Latvijai. Pat kā zinošs ķīmijas tehnologs viņš jaunajai padomju varai vairs nevarēja noderēt, jo bija mazas tautas ideju un centienu nesējs pretstatā impērijas uzkundzēšanās domai un utopiskajai komunisma doktrīnai, pret kuru ar tādu kaismi bija vērsies savos rakstos un runās”.  

Avots: Rauna.lv

***

Aresta adrese: Cēsu apriņķis, Cēsu pagasts, Vaļi
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 03/08/42
Vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags, nošauts Sverdlovskā
Ieslodzījuma vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jūlijs Auškāps varat meklēt vietnē news.lv.

***

Aresta adrese: Cēsu apriņķis, Cēsu pagasts, Vaļi
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 03/08/42
Vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags, nošauts Sverdlovskā
Ieslodzījuma vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jūlijs Auškāps varat meklēt vietnē news.lv.