Jūlijs Madernieks

Lietišķās mākslas meistars, gleznotājs, grafiķis, pedagogs, mākslas kritiķis Jūlijs Madernieks dzimis 1870.gada 27.februārī Madonas apriņķa Vecgulbenes pagastā, muižas rentnieka ģimenē.

Tēvs Ernests, vectēvs Andrejs, vecvectēvs Juris - visi bijuši bitenieki.
Māte Dore - audēja, rokdarbniece.
Vecākais brālis Aleksandrs, kas miris jaunībā, bijis labs zīmētājs un vijolnieks.

Apmeklējis zīmēšanas nodarbības Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā (1891.g. - 1892.g.), beidzis Pēterburgas Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dekoratīvās glezniecības nodaļu (1898.g.), papildinājies ārzemēs, galvenokārt Parīzē.

20.gadsimta sākumā dzīvojis Pēterburgā, strādājis lietišķās grafikas jomā, darbojies mākslinieku pulciņā ' "Rūķis". 1902.g. pārcēlies uz dzīvi Rīgā, strādājis par kompozīcijas un zīmēšanas skolotāju A.Birģeles lietišķās mākslas skolā, Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrības zīmēšanas skolā, vairākās privātās mācību iestādēs. 1904.g. - 1914.g. vadījis savu mākslas studiju Rīgā. Izstādēs piedalījies no 1901.g.; personālizstādes Rīgā (1920.g., 1951.g.).

Viens no nozīmīgākajiem latviešu profesionālās lietišķās mākslas veidotājiem. Spilgtākais latviešu ornamenta meistars 20.gs. sākumā. Pirmajās kompozīcijās redzama jūgendstila ietekme. 20.gados izveidojis raksturīgu individuālu stilu, kura pamatā ģeometrizēts un sarežģīts ornaments.

Izdevis krājumu "Ornaments" (1913.g.), kas ir pirmais šāda rakstura izdevums latviešu lietišķajā mākslā, un '"Raksti" (1930.g.).

Veidojis dzīvojamo telpu interjeru un mēbeļu projektus.

Darbojies lietišķajā grafikā (vinjetes, ekslibri), preses un grāmatu grafikā, apvienojot ornamentu ar īpatnēju burtu zīmēšanu (mēnešraksts "Zalktis", 1908.g.; J. Raiņa dzejoļu krāj. "Tālas noskaņas zilā vakarā", 1909.g.). Gleznojis ainavas eļļas ("Novakare Birglēnā", 1899.g.) un akvareļa tehnikā ("Pavasara plūdi", 1907.g.; "Vecmadernieku apkaime", 1927.g.). 20. un 30.gados pievērsies Pededzes ainavu ciklam ogles un akvareļa tehnikā.

Sākot no 1904.g., publicējis rakstus par mākslu Latvijas presē (laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis", "Jaunākās Ziņas").

Apbalvots ar Francijas Mākslas un izglītības ministrijas Tautas izglītības darbinieka goda titulu (1926.g.). Mākslinieku Savienības biedrs no 1944.g.

Miris 1955.gada 19.jūlijā, Rīgā.  

Avots: Gulbenes bibliotēka

***