Pastāsti par vietu
lv

Vilis Olavs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
18.05.1867
Miršanas datums:
28.03.1917
Papildu vārdi:
Vilis Plute
Kategorijas:
Mācītājs, Pedagogs, skolotājs, Publicists, Sabiedrisks darbinieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Uzņēmējs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi
  • Mācītājs,
  • Rīgas Olava skolas priekšnieks,
  • Ceturtās Rīgas savstarpīgās kredītbiedrības valdes loceklis,  
  • Talavia's filistrs,   
  • Lettonia’s filistrs,
  • Teoloģijas un tirdzniecības zinātņu kandidāts,
  • Baltijas bēgļu apgādības komitejas valdes loceklis,

Pirms simts gadiem starp turīgajiem latviešiem bija daudz altruistu. Viņi nebija ne savtīgi, ne alkatīgi, bet godprātīgi strādāja sabiedrības un Latvijas labā.

Šie latviešu nacionālisti nedomāja par lielu peļņu, bet gan par to, lai viņu darba augļus arī pēc viņu nāves varētu baudīt daudzi trūkumā nonākošie latviešu kalpa bērni.

Tāds bija arī Vilis Olavs, kurš Rīgā dibinājis vairākas komercskolas.

V. Olavs dzimis 1867. gadā Bauskas pilsmuižas Olavos kā vienkārša latvieša saimnieka dēls, un viņa jaunība pēc pāragras tēva nāves izrādījās trūcīga. Lai izkļūtu no trūkuma, jauneklim bija daudz jāmācās un jāstrādā.

Pēc Bauskas privātskolas beigšanas viņš mācības turpināja Jelgavas ģimnāzijā (Academia Petrina). Skolas brīvdienās jauneklim nācās strādāt smagus lauku darbus, un bieži vien ceļa gabalu no Jelgavas uz Bausku viņš nostaigāja kājām.

Neatlaidība, izturība un lielas darba spējas pārvar visu.

1891. gadā V. Olavs vienā no almanaha žurnāliem “Sēta, daba, pasaule” publicēja savu pirmo rakstu “Mūsu kalpu stāvoklis”, kurā runāja par cilvēku sociālo noslāņošanos. Studiju gados tapa virkne Latvijas vēsturei un etnogrāfijai veltītu rakstu. Viņš pirmais aicināja pilnīgāk izmantot vietējos un ārzemju arhīvus, lai labāk izpētītu Latvijas vēsturi. V. Olavs darīja daudz, lai taptu pirmā latviešu etnogrāfiskā izstāde Rīgā. Pēc tam viņš par šo izstādi izveidoja katalogu.

V. Olavs ir sekmējis arī K. Barona un A. Lerha-Puškaiša folklorista darbību.

Jau agri V. Olavs iesaistās Rīgas Latviešu biedrības darbā, sevišķi Zinību komisijā un Derīgu grāmatu nodāļā.

Kopā ar F. Kārkluvalku 1893. gadā viņš saraksta grāmatu par RLB pirmajiem 25 gadiem, atzīstot, ka pirms 25 gadiem, kad tika dibināta Latviešu biedrība, latvieši bija nabagāki, toties vairāku ideālu spārnoti.

Grāmatā V. Olavs vaicā: “Vai patiesi mēs, latvieši, vairs nekā cita neprotam cienīt un atzīt, kā tikai naudu un mantu?

Viņš saskata, ka latviešu garīgajā dzīvē iestājies pagrimums, kūtrums, bet pašā biedrības vadībā sākušās ķildas un nesaskaņas.

1921. gadā V. Olava mirstīgās atliekas tika pārapbedītas no pagaidu kapa vietas Pēterburgas Jēzus baznīcas kapličā (V. Olavs miris Somijā, Koonkalas sanatorijā).

1927. gadā tika uzstādīts kapa piemineklis pēc tēlnieka Burkarda Dzeņa meta. Kapa piemineklis ir veidots no šūnakmens ar bronzas portretcilni, pieminekļa augšējā daļā ir iekalts V. Olava citāts: "Neviens upuris savas dzimtenes dēļ latvietim nav par dārgu".

Viļa Olava sieva Frīda bija skolotāja, vēlāk Olava fonda un biedrības "Māte un bērns" valdes locekle.  

Avots : www.saskarsmei.lv, www.zudusilatvija.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jēkabs PlutteTēvs00.00.182300.00.1884
        2
        Dārta PlutteMāte00.00.181900.00.1870
        3Vilis OlavsVilis OlavsDēls06.11.190210.10.1944
        4
        Aleksandrs OlavsDēls06.05.190919.06.1981
        5
        Jānis OlavsBrālis18.05.186003.03.1936
        6Frīda OlavaFrīda OlavaSieva13.09.187824.05.1971
        7
        Grieta BeinerteTante15.10.184218.08.1901
        8Marīna OlavaMarīna OlavaVedekla13.04.1908
        9Olga Olava KaufmaneOlga Olava KaufmaneVedekla13.02.191615.01.1979
        10
        Cecīlija Anna OlavaSvaine00.00.186407.01.1942
        11Aija Olga  NagobadsAija Olga NagobadsMazmeita18.09.193604.10.2004
        12
        Anna Maruta GrambergsMazmeita00.00.193900.00.2021
        13Vilis PlūdonsVilis PlūdonsBrālēns/māsīca09.03.187415.01.1940
        14Augusts LejenieksAugusts LejenieksBrālēns/māsīca00.00.1872
        15Alfrēds AndersonsAlfrēds AndersonsDraugs07.04.187913.02.1937
        16Arveds BergsArveds BergsDarba biedrs13.09.187519.12.1941
        17Krišjānis PārupsKrišjānis PārupsPaziņa17.09.186302.03.1939
        18Vilhelms KnoriņšVilhelms KnoriņšDomu biedrs29.08.189029.07.1938
        19Janis RozentālsJanis RozentālsDomu biedrs18.03.186608.01.1917
        20
        Jānis VārsbergsDomu biedrs03.05.187923.02.1961
        21Kārlis Reinholds ZariņšKārlis Reinholds ZariņšDomu biedrs04.12.187929.04.1963
        22Antonija LūkinaAntonija LūkinaDomu biedrs13.10.187602.01.1942
        23Līna BaroneLīna BaroneDomu biedrs24.06.187210.10.1932
        24Gustavs MangulisGustavs MangulisDomu biedrs01.12.187903.12.1931
        25Konstantīns PēkšēnsKonstantīns PēkšēnsDomu biedrs08.03.185923.06.1928
        26Kaspars BiezbārdisKaspars BiezbārdisDomu biedrs12.08.180612.09.1886
        27Matīss KaudzīteMatīss KaudzīteDomu biedrs18.08.184808.11.1926
        28Ansis Lerhis - PuškaitisAnsis Lerhis - PuškaitisDomu biedrs02.09.185917.03.1903
        29Jūlijs MadernieksJūlijs MadernieksDomu biedrs27.02.187019.07.1955
        30Pēteris BlausPēteris BlausDomu biedrs02.10.185605.08.1930
        31Ādolfs AlunānsĀdolfs AlunānsDomu biedrs11.10.184805.07.1912
        32Gustavs ReinhardsGustavs ReinhardsDomu biedrs26.04.186806.04.1937
        33Jānis VeismanisJānis VeismanisDomu biedrs30.09.186704.04.1913

        28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš

        Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.

        Pievieno atmiņas

        Birkas