Konstantīns Pēkšēns

Konstantīns Pēkšēns (dzimis 1859. gada 8. martā Mazsalacas pagastā, miris 1928. gada 23. jūnijā Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.

Viņš projektējis Berga bazāra ēku kompleksu.Rīgā pēc viņa projektiem uzceltas aptuveni 250 ēkas - galvenokārt Rīgā, kā arī Ādažos un Dolē, Sv.Nikolaja baznīca Jelgavā (nav saglabājusies).

Viņa vārdā nosaukta iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā (Teikas rajonā).

Pagaidām neesam noskaidrojuši radniecību ar citiem Nekropole.info ierakstītiem Pēkšēniem.

Biogrāfija 

Dzimis 1859. gadā Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā, zemnieku ģimenē,

1869. gadā vecāki pārcēlušies uz dzīvi Rīgā.

Konstantīns Pēkšēns bija pirmais latviešu arhitekts, kas akadēmisko izglītību guva Rīgas Politehnikumā (1878.—1879. g. inženierzinātnes, 1880.—1885. g. arhitektūra).

Konstantīns Pēkšēns bija viens no pirmajiem uzņemtajiem latviešu studentu korporācijas Selonija biedriem.

Vēlāk viņš vispirms strādāja J. F. Baumaņa būvbirojā, bet no 1886. g. vadīja savu būvbiroju. 20. gs. K. Pēkšēns sākumā nodibināja centrālapkures sistēmu montāžas firmu, kas ilgstoši bija lielākā Rīgā. Paralēli arhitekta darbam Konstantīns Pēkšēns darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, piedalījās vairāku latviešu laikrakstu izdošanā.

20. gadsimta sākumā K. Pēkšēna darbnīcā strādāja gandrīz visi jaunie latviešu arhitekti, kas vēlāk kļuva slaveni — Laube, Vanags, Pole, Malvess.

Projektētās ēkas

Pēc K. Pēkšēna projektiem 19. un 20. gs. mijā celtnes veidotas tipiskās eklektisma formās:

• Berga bazārs (1893. g.),
• Pavasara biedrības ēka Tilta ielā 32 (1888),

dzīvojamie nami:

• Marijas ielā 9 (1899. g.),
• Brīvības ielā 108 (1899),
• Brīvības ielā 112 (1900),
• Brīvības ielā 128 (1902),
• Kr. Barona ielā 7/9 (1899),
• Kr. Barona ielā 11 (1901).

20. gs. sākumā K. Pēkšēns strādāja galvenokārt racionālā jūgendstila (arī nacionālā romantisma) formās.

Nozīmīgākie šā posma darbi:

dzīvojamie nami

• Tallinas ielā 23 (1901), 
• Alberta ielā 12 (1903),
• Tērbatas ielā 33/35 (1906),
• skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, visi kopā ar E. Laubi),

nami

• Smilšu ielā 2 (1902),
• Avotu ielā 1 (1904),
• Tērbatas ielā 9/11 (1912),
• Ģertrūdes ielā 46 (1908),
• Vīlandes ielā 4,
• Vīlandes ielā 10,
• Vīlandes ielā 12,
• Vīlandes ielā 14,
• Vīlandes ielā 16 (1908.—1910. g.),
• banku ēka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar A. Mēdlingeru).

2009.gadā Alberta ielas namā 12 (kuras arhitekts bija K. Pēkšēns) atklāja Jūgendstila muzeju.

Tajā ēkā atrodas arī Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs.

***

 *1859. II 24. Mazsalacas pag. T. tirgotājs., S. Anna dz. Froelihs 

                               + 1928. VI 23. Kisingenā, Vācijā.

                1875/1878. Beidzis Rīgas Valles privātskolu,

                1878/1884. Beidzis Rīgas politehnikumu,

                1880. Korporācijas „Selonija“ dibinātājs un pirmais biedrs,

                1884. korporācijas „Concordia“,

                1885. Jāņa Baumaņa arhitektūras birojā,

                1886. būve Pavasara biedrības namu,

                1888. būve Cerības biedrības namu,

                1895. būve Jelgavas latviešu biedrības namu,

                1920/1928. Rīgas centrālās apkures un kanalizācijas birojā.

                1928. bij. Latvijas hipotēkas bankas padomes priekšsēdētājs,

                1928. bij. Latvijas Sarkanā Krusta arhitekts.

                1928. dz. Kronvalda b. 10.

                Rīgas pilsētas bijušais domnieks,

                Kanalizācijas un siltumu mezglu iekārtošanas firmas „K. Pekschen” līdzīpašnieks,

                Apbedīts 28.07.1928. Meža kapos Rīgā.

                Avots:       „Jaunākās Ziņas“ # 142/1928., # 166/1928.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.