Pastāsti par vietu
lv

Juris Neikens

Juris Neikens  bija latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs. Latviešu Literārās biedrības biedrs, pirmo latviešu dziedāšanas svētku organizētājs Dikļos (1864).

Latviešu nacionālās stāstniecības dibinātājs.

Ārēji palikdams no jaunlatviešiem savrup, viņš tomēr savā kodolā bija nacionāls un atteicās kopā ar vācbaltiešu mācītājiem apkarot "Pēterburgas Avīzes".

Dzimis 1826. gada 6. aprīlī Ārciema muižas "Kānadžu" māju saimnieka ģimenē. Viņa tēvs bija baznīcas pērminders, pagasta tiesnesis un brāļu draudzes sludinātājs, kas dēlu audzināja stingri reliģiskā garā. Tēvs Juri sūtīja mācīties pie Straupes skolotāja Neikena un pie Katvaru muižas dārznieka Zemera.

1838.-1841. gadā viņš mācījās Limbažu apriņķa skolā, pēc tam pie Jāņa Cimzes 1843.-1846. gadā Vidzemes skolotāju seminārā Valmierā. Šai laikā Vidzemē norisinājās pārejas kustība no Lutera ticības pareizticībā. Semināra vadītāji direktors Cimze un mācītājs Valters centās saviem audzēkņiem aplinkus atklāt pareizticīgo propagandas slepenos nolūkus un iedvest īstu luterānisma garu.

No 1846. gada Neikens strādāja par palīgskolotāju Valmieras draudzes skolā, 1848. gadā bija direktora Cimzes palīgs skolotāju seminārā.

Pēc semināra pārcelšanas uz Valku 1849. gadā Neikens strādāja par mājskolotāju Valmieras mācītāja Ferdinanda Valtera (1801-1869) ģimenē un sarakstīja vācu valodas mācību grāmatu latviešiem.

1852.-1856. gadā viņš studēja dabas zinības, tad teoloģiju Tērbatas universitātē, kur iestājās vācbaltu studentu korporācijā "Livonia" un stāvēja savrup no latviešu studentiem.

Pēc studiju beigām viņš vienu gadu (1856-1857) bija mācītāja kandidāts Valmierā pie Vidzemes superintendenta (1855–1864) F. Valtera, no 1857. gada mācītājs Dikļu draudzē.

1863. gadā Neikens izdeva laikraksta "Latviešu Avīzes" pielikumu "Ceļa Biedris", kurā ievietoja galvenokārt savus sprediķus, dzejoļus, tēlojumus, aforismus un rakstus.

1864. gadā Juris Neikens Dikļos noorganizēja pirmos latviešu dziedāšanas svētkus, bija Latviešu Literārās biedrības Vidzemes nodaļas vadītājs (1864-1866) un atsāka izdot laikrakstu "Ceļa Biedris" (1865-1867), kurā bērniem mudināja apgūt zināšanas, apmeklēt skolas un nepamest dzimteni labākas dzīves meklējumos Krievijas impērijā.

1866. gadā viņu iecēla par Valmieras prāvesta iecirkņa skolu pārraugu.

1867. gadā Neikens pārcēlās uz Umurgu, kur līdz pat savai nāvei 1868. gada 13. jūlijā bija draudzes mācītājs.

Apbedīts Umurgas kapos, kur sakarā ar Umurgas baznīcas 500 gadu jubileju 1996. gadā atklāja Jura Neikena piemiņas akmeni.

Zigmunds Skujiņš viņa dzīves stāstu izmantojis sava darbā "Neikens iet uz Roperbeķiem" (1973).

Pedagoģiskie darbi:

  • "Vācu valodas mācība priekš latviešiem" 1. daļa (1850, 1896),
  • Kurze Anleitung zum Gebrauche der «Vācu valodas mācība» und der dazu gehörigen Bilder-Tafeln. Riga, 1850.
  • "Vācu valodas mācība priekš latviešiem" 2. daļa (1859, 1893),

Literārie darbi:

Juris Neikens aizsāka latviešu zemnieku stāstu tradīciju, ko turpināja Apsīšu Jēkabs, brāļi Kaudzītes, Augusts Saulietis. Stāstus Neikens sacerēja pēc apzinātiem racionāli ētiskiem un estētiskiem principiem, lai stiprinātu tautā darba mīlestību, godīgumu, kristietības tikumiskos ideālus.

  • "Vai pamātei nav grūti?" (1863),
  • "Vai devītais bauslis vēl spēkā?" (1863),
  • "Kam taisnība?" (1863),
  • "Par Oliņiem" (1965),
  • "Bāris" (1866),
  • "Lutera stāsti" (1865-1866).

Pēc Neikena nāves izdotas viņa darbu izlases:

  • "Stāsti, dziesmas un gudrības mācības" (1870),
  • "Izlasīti raksti" (1-2, 1897-98).
  • Kopoti raksti 6 burtnīcās (1923-24),
  • Jura Neikena raksti 4 sējumos (1924),
  • "Pedagoģiski un sabiedriski raksti" (1924).

Folklorizējies Neikena aforisms:

Vai tavs mūžs kam lieti der.

To vis neteic ilgie gadi;

Viens tas brītiņš dārgi sver,

Ko ar labiem darbiem vadi.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv
Mācītājmuiža, DikļiMācītājmuiža, Dikļilv

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Pēteris NeikensTēvs00.00.179200.00.1867
        2
        Made NeikensMāte00.00.180000.00.1877
        3
        Kārlis Roberts Zamuels NeikensDēls00.11.1858
        4
        Georgs Jozefs Ferdinands NeikensDēls00.00.1859
        5Marta Konstance Šarlote TilingaMarta Konstance Šarlote TilingaMeita02.09.186419.07.1941
        6
        Emma Marija Elizabete NeikenaMeita04.05.1862
        7
        Jānis NeikensBrālis00.00.182100.00.1826
        8
        Mārtiņš NeikensBrālis00.00.183200.00.1834
        9
        Made MeklersMāsa00.00.1836
        10
        Kristīne NeikensMāsa00.00.184000.00.1843
        11
        Mariņa BērziņaMāsa00.00.182400.00.1843
        12
        Līze NeikensMāsa00.00.182900.00.1834
        13
        Anna KalniņaMāsa00.00.1819
        14
        Konstance NeikenaSieva
        15
        Hugo BrimmersSievas/vīra tēvs00.00.1796
        16
        Matilde BrimmereSievas/vīra māte
        17
        Hermanis Heinrihs TilingsZnots12.01.184930.01.1920
        18
        Jēkabs KalniņšSvainis
        19Juris Kalniņš PrātkopisJuris Kalniņš PrātkopisSvainis, Draugs20.12.184729.06.1919
        20
        Frederiks BrimmersSvainis
        21
        Jānis BērziņšSvainis
        22
        Antons MeklersSvainis
        23
        Vilhelmīne Elizabete fon ValtereDraugs00.00.1833
        24Jānis Staņislavs RozeJānis Staņislavs RozeDraugs03.04.182330.11.1897
        25
        Bernhards Georgs fon MellinsDraugs28.09.179104.08.1865
        26
        Leopolds BrēžaDraugs00.00.182600.00.1866
        27Juris CaunītisJuris CaunītisDraugs30.08.182601.12.1861
        28Roberts AuningsRoberts AuningsDraugs18.06.183405.05.1914
        29Kārlis Ferdinands Maksimiliāns Antons ValtersKārlis Ferdinands Maksimiliāns Antons ValtersPaziņa30.09.180129.06.1869
        30Rūdolfs ŠulcsRūdolfs ŠulcsPaziņa00.00.180700.00.1866
        31Kārlis Kristians UlmansKārlis Kristians UlmansPaziņa03.02.179308.10.1871
        32
        Ludvigs Leonhards Kārlis HērvāgensPaziņa17.12.181722.09.1899
        33
        Roberts Osvalds KlāsonsPaziņa00.00.181500.00.1867
        34
        Johans Fridrihs KnierīmsPaziņa00.00.181900.00.1866
        35Jānis CimzeJānis CimzeDarba devējs03.07.181422.10.1881
        36
        Kārlis GaiķisStudiju biedrs00.00.182800.00.1856
        37Reinis KaudzīteReinis KaudzīteDomu biedrs12.05.183921.08.1920
        38Jēkabs ZvaigznīteJēkabs ZvaigznīteDomu biedrs22.02.183321.06.1867
        39
        Eduards Fridrihs Hermanis LangevicsDomu biedrs00.00.178800.00.1851
        40Karls Vilhelms Gothards FīrhufsKarls Vilhelms Gothards FīrhufsDomu biedrs15.10.182802.02.1907
        41Matīss KaudzīteMatīss KaudzīteDomu biedrs18.08.184808.11.1926

        05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs

        Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija

        Pievieno atmiņas

        14.07.1862 | Sāk iznākt "Pēterburgas Avīzes"

        Pievieno atmiņas

        17.05.1864 | Latviešu dziesmu diena Dikļos

        1864. gada Vasarssvētkos rakstnieka, mācītāja Jura Neikena (1826–1868) sarīkotie pirmie kopdziedāšanas svētki Dikļu mācītājmuižas parkā kļuva par pamatu Vispārējo latviešu dziesmu svētku tradīcijas dzimšanai deviņus gadus vēlāk. Pirmajos Dziedāšanas svētkos piedalījās seši vīru kori no Dikļiem, Rūjienas, Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažiem un Straupes.

        Pievieno atmiņas

        Birkas