Kārlis Baumanis

Kārlis Baumanis (1892-1937) bija latviešu komunists. Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālkomitejas sekretārs (1929), Politbiroja locekļa kandidāts (1929-1930). Nogalināts Lielā terora laikā 1937. gadā.

Dzīves gājums

Tipisks latvieša komunista stāsts boļševiku sagrābtajā Krievijā.  Iespējams, ka secināms vēl plašāk - tipisks latvieša stāsts, kurš cer, ka būs vajadzīgs lielvarai.

Aktīvi pielāgojoties jaunajai kārtībai, pārkrievojoties viņš cerēja, ka paša atbalstītajam režīmam būs vajadzīgs. Liktenis kā daudziem tūkstiešiem, kuri mēģināja kļūt par padomju krieviem.  

Dzimis 1892. gada 29. augustā Viļķenes pagastā zemnieka Jāņa Baumaņa ģimenē. Nav izslēgts, ka rados ir arī Latvijas himnas Baumaņu Kārlis, kurš arī nāk no Viļķenes.

Pēc 1905. gada revolūcijas 1907. gadā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijā. Mācījās Pleskavas lauksaimniecības skolā, 1908. gadā arestēts par nelegālu politisku darbību un ieslodzīts cietumā.  Studēja Kijevas komercinstitūtā (1913-1916).

Krievijas pilsoņu kara beigās 1920. gadā bija VK(b)P Kurskas guberņas komitejas sekretārs. No 1923. gada VK(b)P Centrālkomitejas nodaļas vadītājs, VK(b)P Maskavas komitejas otrais, tad pirmais sekretārs un Politbiroja locekļa kandidāts (1928—1930), vienlaikus VK(b)P CK sekretārs (1929—1932).

VK(b)P CK Vidusāzijas biroja pirmais sekretārs (1931—1934).

PSRS latviešu iznīcināšanas laikā viņu 1937. gada 14. aprīlī K. Baumani atbrīvoja no amata, 12. oktobrī arestēja un ieslodzīja NKVD Lefortovas cietumā. Nežēlīgas spīdzināšanas laikā miris pēc divām dienām 14. oktobrī.