Kārlis Ieviņš
- Dzimšanas datums:
- 03.10.1888
- Miršanas datums:
- 18.11.1977
- Tēva vārds:
- Jānis
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Paķulis
- Papildu vārdi:
- Kārlis Viktors
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Gleznotājs, Mākslinieks (-e), Rakstnieks, Žurnālists
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
***
«… kad pēc kara pārbraucu Latvijā, redzēju, ka tas, ko latvietis pats zīmīgi nosaucis par ļurbu, nostājies priekšgalā mūsu lauku dzīvei…
Es redzēju, ka agrākā miesta un medus kannas nav vairs mūsu tautas dzīru galdā, bet skābas putras dauķis ar kandžu. Un, jāsaka, riebuma un naida dzīts, es sāku rakstīt savu «Putras Dauķi», jo gribēju dokumentēt, iemiesot vienu no mūsu tautas galvenām sliktām īpašībām. Pēc manām domām, ļurbisms jeb putras dauķisms ir vissliktākā un riebīgākā īpašība, vilciens mūsu tautas raksturā. Visus pēckara gadus es vēroju ļaužu dzīvi. Un «Putras Dauķī» gribēju atstāt nākošai paaudzei laika tipus, dzīvi ar visu viņas dabisko sulu un mērci.»
«Diemžēl neviens neapzinās, neredz to ļaunumu un sagānījumu, ko mūsu tautas dzīvē, sevišķi uz laukiem, ienes Putras Dauķis. Viņš nospiež visu pagasta garīgo līmeni lejā un nivelē visu savā augstumā. Viņš ir kara, okupācijas un arī pēckara gados ticis priekšgalā, jo inteliģentais, garīgi, morāliski augstāk stāvošais zemnieks ir karā un vēlākos gados nogrūsts pie malas, iznīcināts, aizdzīts svešumā vai arī klusi ierāvies savā kaktā. Un tādēļ Putras Dauķis tagad valda visur… Tas nozīmē, ka cita gara ļaudis visur tiek aizdzīti, izēsti, pie malas nostumti. Un ka visās vietās tiek savilkti priekšgalā pašu gara bērni…
Vai ir kāds padomājis, kādu ļaunumu visā mūsu tautas dzīvē ienes Putras Dauķis?».
***
Rakstnieks, mākslinieks, gleznotājs.
Dzimis Džūkstes pagasta Ieviņās, tēvs- Jānis amatnieks (namdaris), māte- Lizete, mājsaimniece
Bērnības māju nosaukumu izvēlējies kā pseidonīmu.
1907-1914.g. strādājis par skolotāju Jaunpilī
No 1916. līdz 1921. g. Pirmā pasaules kara laikā apmeties Ukrainā, Kaukāzā, Ferganā.
1916.g. Nonācis Zviedrijā, strādājis Sarkanā Krusta birojā Zviedrijā,
1918.g. Stokholmā pēc Z. A. Meierovica ierosmes nodibinājis Latvijas informācijas biroju, kas vēlāk pārtapis par Latvijas vēstniecību, bijis Latvijas konsuls.
1921-1941 g. strādājis kā laikraksta Jaunākās Ziņas "īpašais korespondents" un žurnāla Atpūta žurnālists Zviedrijā.
Pazinis Selmu Lāgerlēvu
Izcils vijoļu izgatavošanas un spēlēšanas meistars, arī gleznotājs.
Miris Orenbro (?) Zviedrijā.
***
Bibliogrāfija
- Sievietes meklēšana, 1926,
- Putras Dauķis, 1930,
- Latvju zeltrača dēkas, 1935,
- Dvēseļu rēgi Zvaigžņu kalnā), 1939 .,
- Dveseļu nemiers, 1973
- Guntis un Daila, 1939 .
- Saules dārzā, 1939
Avoti: wikipedia.org, news.lv, jzb.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jānis Paķulis | Tēvs | ||
2 | Lizete Paķulis | Māte | ||
3 | Selma Lāgerlēva | Paziņa | ||
4 | Antons Benjamiņš | Darba devējs | ||
5 | Zigfrīds Anna Meierovics | Darba devējs |
Nav norādīti notikumi