Pastāsti par vietu
lv

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics bija izcils Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks, pirmais Latvijas ārlietu ministrs un otrais Latvijas Republikas Ministru prezidents.

Lekcija par bijušo premjeru Zigfrīdu Annu Meierovicu

Dzimis 1887. gada 5. februārī (pēc vecā stila 24. janvārī) Kurzemē nelielajā Durbes pilsētiņā. 

Viņa tēvs Haims Meierovics bija cēlies no stingras, reliģiozas Kuldīgas ebreju ģimenes. Jau ģimnāzijas gados viņam izveidojās draudzīgas attiecības ar latviešu filosofu Jēkabu Osi.

Pēc Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātes absolvēšanas viņš praktizēja Durbē.

Te Haims iepazinās ar latvieti, Kabiles skolotāja meitu Annu Fīlholdi, kura bija absolvējis Kuldīgas augstāko meiteņu skolu un tobrīd strādāja par mājskolotāju pie baroniem fon Bordeliusiem.

1885. gadā Haims Meirovics kristījās un nomainīja savu vārdu uz Hermanis. Tā paša gada Ziemassvētkos viņš apprecējās ar A.Fīlholdi. Vecāki neakceptēja dēla izšķiršanos un saites ar viņiem faktiski pārtrūka. Māte mira dzemdībās, tāpēc tēvs pie kristīšanas dēlam lūdza dot arī mātes vārdu Anna.

Meierovica tēvs pēc sievas nāves nokļuva psihiatriskajā slimnīcā, un Zigfrīds Anna uzauga mātes brāļa latviešu skolotāja Roberta Fīlholda ģimenē.

Bērnību viņš pavadīja Pūrē un Kabilē, 1900. gadā viņš pabeidza Kabiles pagastskolu un no 1900. līdz 1905. gadam mācījās Tukuma pilsētas skolā.

No 1905. līdz 1907. gadam Zigfrīds Anna turpināja mācības Mironova komercskolā Rīgā, bet no 1907. līdz 1911. gadam studēja Rīgas Politehniskajā institūta Tirdzniecības nodaļā. Studiju laikā iestājās studentu korporācijā Talavija.

Paralēli studijām viņš no 1909. līdz 1915. gadā strādāja par skolotāju Viļa Olava vadītajā Rīgas komercskolā un stipri ietekmējās no viņa politiskajiem uzskatiem.

No 1911. gada Z.A.Meierovics darbojās dažādās latviešu saimnieciskajās organizācijās, tai skaitā Rīgas Latviešu biedrībā un Lauksaimniecības Centrālbiedrībā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Meierovics darbojās Latviešu Bēgļu centrālkomitejā, strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā u.c.

Pēc Krievijas februāra revolūcijas pārcēlās uz Rīgu, un nodarbojās vienīgi ar sabiedrisko un politisko darbību. Z.A.Meierovics bija viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem.

1918. gadā Latviešu Pagaidu Nacionālā padome deleģēja Meierovicam doties uz ārzemēm, kur viņš 1918. gada 11.novembrī, nedēļu pirms Latvijas neatkarības deklarācijas, ieguva Lielbritānijas ārlietu ministra rakstisku Latvijas de facto atzīšanu. 

1918. gada 19. novembrī viņš kļuva par Latvijas ārlietu ministru un veica šo pienākumu nepārtraukti līdz 1925. gada 25. janvārim. Vienlaicīgi viņš bija Tautas padomes, Satversmes sapulces un 1.Saeimas deputāts. Piedalījās Parīzes miera konferencē Versaļas pilī. Sākumā bija delegācijas sastāvā, bet, pēc delegācijas vadītāja Jāņa Čakstes atgriešanāsRīgā, kļuva par tās vadītāju.

1920. gada novembrī devās uz Romu, Parīzi un Londonu, lai vestu sarunas par Latvijas atzīšanu de iure.

Lieliski pielietojot savas diplomāta dotības, viņš sekmēja Latvijas Republikas kā starptautisko tiesību subjekta atzīšanu Antantes lielvalstu konferencē 1921. gada 26. janvārī.

Kā ārlietu ministrs Meierovics bija enerģisks Baltijas valstu, Somijas un Polijas savstarpējās sadarbības piekritējs. No 1921. gada līdz 1924. gadam viņš divas reizes bija Latvijas Republikas Ministru prezidents.

1925. gada 22. augustā viņš 38 gadu vecumā gāja bojā autoavārijā uz Tukuma - Brizules ceļa netālu no Brizules muižas (Sēmes pagasts).

Kino hronika no Meirovica izvadīšanas pēdējā gaitā : http://redzidzirdilatviju.lv/search/25zm8o-movies_search_index-160367?cat=k&q=

  • Lāčplēša Kara ordenis (III škira)
  • Triju Zvaigžņu ordenis (I šķira)
  • Somijas Baltās Rozes ordeni
  • Svētā Krēsla Svētā Silvestra (I šķira)
  • Polijas "Polonia Restituta" ordenis
  • Ungārijas Sarkanā Krusta ordeni
  • Francijas "Croix de Guerre" ordeni u.c.

Avoti: wikipedia.org, google.lv, news.lv

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Haims MeierovicsHaims MeierovicsTēvs02.03.1913
        2Anna MeierovicsAnna MeierovicsMāte26.03.186017.02.1887
        3Helmuts MeierovicsHelmuts MeierovicsDēls27.02.191427.06.1998
        4Gunārs MeierovicsGunārs MeierovicsDēls12.05.192011.02.2007
        5Ruta KošeRuta KošeMeita01.09.191600.00.1998
        6Anna MeierovicaAnna MeierovicaSieva, Radinieks25.05.188803.05.1956
        7Kristīne BakmaneKristīne BakmaneSieva23.11.189703.12.1925
        8
        Roberts FīlholdsAudžutēvs10.02.186618.01.1939
        9Johanna FilholdeJohanna FilholdeAudžumāte00.00.186921.03.1936
        10Paulis KošePaulis KošeZnots06.06.191104.01.1984
        11Aina MeierovicaAina MeierovicaVedekla22.09.192025.05.1995
        12Vilis HolcmanisVilis HolcmanisDraugs24.05.188909.11.1941
        13Aleksandrs PlensnersAleksandrs PlensnersDraugs25.04.189203.04.1984
        14Jānis PauļuksJānis PauļuksDarba biedrs24.11.186520.06.1937
        15Mārtiņš Augusts NukšaMārtiņš Augusts NukšaDarba biedrs29.09.187817.05.1942
        16Frīdrihs VesmanisFrīdrihs VesmanisDarba biedrs15.04.187507.12.1941
        17Voldemārs SalnaisVoldemārs SalnaisDarba biedrs20.05.188604.08.1948
        18
        Eduards fon RozenbergsDarba biedrs18.08.187822.12.1954
        19Margarēta TernbergaMargarēta TernbergaDarba biedrs16.10.189521.04.1982
        20Vilhelms MuntersVilhelms MuntersPaziņa25.07.189811.01.1967
        21Augusts  VinnigsAugusts VinnigsPaziņa31.03.187803.11.1956
        22Arveds BergsArveds BergsPaziņa13.09.187519.12.1941
        23
        Voldemārs SproģisDarba ņēmējs00.00.188000.00.1946
        24Jānis TepfersJānis TepfersDarba ņēmējs16.01.189809.04.1994
        25Andrejs FrīdenbergsAndrejs FrīdenbergsDarba ņēmējs01.02.189509.09.1969
        26Kārlis IeviņšKārlis IeviņšDarba ņēmējs03.10.188818.11.1977
        27
        Kristaps IrbeSkolotājs25.01.187426.01.1959
        28Otto NonācsOtto NonācsStudiju biedrs29.02.188021.02.1942

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

        Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.

        Pievieno atmiņas

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Pievieno atmiņas

        14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets

        Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.

        Pievieno atmiņas

        30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        08.06.1920 | Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu

        Pievieno atmiņas

        20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība

        Darbība 20.6.1920- 18.6.1921

        Pievieno atmiņas

        11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums

        Pievieno atmiņas

        26.01.1921 | Pēc Antantes lielvalstu 1921.gada 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana

        Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Latvijas Republikas de iure atzīšanas process sākās pēc Baltās kustības sagrāves Krievijas Pilsoņu karā un Antantes Augstākās padomes vienbalsīga lēmuma Parīzē 1921. gada 26. janvārī atzīt Latviju un Igauniju par starptautisko tiesību subjektiem.

        Pievieno atmiņas

        01.02.1921 | Vācija atzīst Latviju de jure

        1920.gada pavasarī Latvija uzsāka miera sarunas ar Krieviju un Vāciju. Vācija jau pirmajā sarunu raundā piekrita atzīt Latviju de iure pēc tam, kad to izdarīs viena no Versaļas miera līgumu parakstījušajām Antantes lielvalstīm. Šī atzīšanas formula arī tika ietverta 1920.gada 15.jūlijā parakstītajā Pagaidu līgumā par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju.

        Pievieno atmiņas

        18.03.1921 | Rīgas miera līgums

        Pievieno atmiņas

        19.06.1921 | Latvijas 2. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 1. valdība

        19.6.1921.-19.6.1922

        Pievieno atmiņas

        20.07.1922 | Latvijas 3. Ministru kabinets. Z. A, Meierovica 2. valdība

        Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1922. gada 20. jūlija līdz 1923. gada 26. janvārim

        Pievieno atmiņas

        28.07.1922 | ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības

        Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV - 1922.gada 28.jūlijā

        Pievieno atmiņas

        27.01.1923 | Latvijas 4. Ministru kabinets. J. Pauļuka valdība

        Jāņa Pauļuka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 27. janvāra līdz 27. jūnijam.

        Pievieno atmiņas

        28.06.1923 | Latvijas 5. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 3. valdība

        Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 28. jūnija līdz 1924. gada 26. janvārim.

        Pievieno atmiņas

        19.12.1924 | Latvijas 7. Ministru kabinets. H. Celmiņa valdība

        Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 23. decembrim

        Pievieno atmiņas

        26.05.1935 | Jaunajos ebreju kapos atklāts piemineklis Atbrīvošanas karā kritušiem ebreju tautības karavīriem

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        20.11.2020 | Vēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātni

        Pievieno atmiņas

        Birkas