Kristīne Bakmane

Dzimusi 1897. gada 23. novembrī Smiltenes Jāņu muižas muižkunga palīga ģimenē, Kristīne bērnību pavadīja laukos. Kad tēvs pārgāja uz darbu Rembatē, meitene sāka apmeklēt skolu Rīgā. Mācījās Viļa Olava komercskolā, taču līdzekļu trūkuma dēļ to nepabeidza.

Pienāca brīdis, kad nācās sastapties ar dzīves grūtībām un tikt ar tām galā. Viņa atrada kantoristes darbu Orķina korķu fabrikas veikalā un pati pelnīja naudu izglītības turpināšanai. Ar saimnieku Kristīnei paveicās – ebreju rūpnieks Orķins ne tikai deva naudu skolai, bet arī ierādīja komerclietu noslēpumus, turklāt mirstot novēlēja kapitālu, uz kura pēc tam balstījās viņas Christine Backman Company. Uzņēmums sākumā nodarbojās ar akmeņogļu importu.

Viņas ģimenes locekļi – tēvs, māte, divas māsas un brālis. Brālis gan vēlāk nomira, bet, dzīvei ejot augšup, Kristīne abām māsām atrada darbu savos tirdzniecības uzņēmumos. Bizness paņēma daudz spēka, un Kristīne saslima ar tuberkulozi, lai gan bērnībā bija ļoti veselīgs bērns.

Grūti iedomāties, kā trauslā būtne visu dabūja gatavu pēckara juku apstākļos. Skaidrs, ka bez drosmes, apķērības un dzelžainas mērķa apziņas tas nebūtu iespējams. Kristīne bija radoša uzņēmēja un nebaidījās ķerties pie jauniem uzņēmējdarbības veidiem, augstu vērtēja izglītību un pastāvīgi turpināja mācības.

Par Zigfrīda un Kristīnes tuvināšanās niansēm vēsture klusē, jo Meierovics savu intīmo dzīvi rūpīgi sargāja no svešām acīm. Pulkvedis Aleksandrs Plensners atmiņās raksta, ka Kristīne neatlaidīgi un mērķtiecīgi lenkusi Zigfrīdu, kura ģimenes dzīve tobrīd bija sašūpojusies. Sākums krīzei politiķa un viņa pirmās sievas Annas attiecībās laikam meklējams vēl Latvijas valsts tapšanas laikos, kad ārlietu kārtotājs Meierovics mēnešiem ilgi ceļoja pa Eiropu.

Aptuveni 1922. gadā abu sarakstē iezagās atsalums. Jāteic, ka Zigfrīds Meierovics burtiski upurēja personīgo dzīvi uz valsts interešu altāra.

1924. gada janvārī Meierovics kļuva par Kristīnei piederošās Christine Backman Company direktoru. Laulību ar Annu pēc 14 gadu kopdzīves šķīra februārī, bet maijā tika dzertas kāzas ar Kristīni. Zigfrīds pēc šķiršanās nepārtrauca sakarus ne ar bijušo sievu, ne jo īpaši ar abu trim bērniem. Savukārt agrākā dzīvesbiedre paturēja šķirtā vīra uzvārdu.

Kristīne bija pretstats Annai – enerģiska, komunikabla, “viņa politiskā salona mājasmāte,” kā atzīmēja prese. Tikusi pie turības un stāvokļa, viņa kļuva par mecenāti. Atbalstīto saraksts bija itin garš. Tajā varēja atrast gan jaunatnes, studentu un sieviešu kopas un organizācijas, gan Neatkarīgo mākslinieku vienību. Atsaucīgā un laipnā, taču diplomātiskā reakcija uz žurnālistu uzbāzību vedina domāt, ka, būdama gudra un apķērīga sieviete, Kristīne Bakmane lieliski apzinājās, cik svarīgi tagad veidot Meierovica jaunās kundzes tēlu, lai sabiedrība viņu neuztvertu tikai kā ģimenes grāvēju. Jāteic, uzņēmēja lieliski tika galā ar šo problēmu.

Kristīne Bakmane nodzīvoja tikai 28 gadus, bet paspēja sevi pieteikt gan kā enerģiska uzņēmēja, gan Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica savaldzinātāja, gan arī Latvijas pirmās un vienīgās privātās lidmašīnas būves darbnīcas īpašniece. Viņas aiziešana no dzīves bija notikums, par kuru runāja vēl ilgi...

Baumas par politiķa Zigfrīda Meierovica atraitnes Kristīnes Bakmanes-Meierovicas pašnāvību 1925. gada 3. decembra rītā apskrēja Rīgu, vēl pirms ziņa nonāca presē. Nez vai galvaspilsētā atradās kāds, kurš pirms tam dzīvoja neziņā par apburošo uzņēmēju Kristīni un viņas kvēlo mīlestību, kas spēja pārtraukt pat inteliģentā Latvijas neatkarības celmlauža Meierovica pirmo laulību.

Visi zināja, ka pēc vīra nāves tā paša gada 22. augustā autoavārijā Tukuma apkaimē jaunā sieviete zaudējusi jebkādu dzīvesprieku.

“Noskaidrojot traģiskā nāvē mirušās Kristines Meierovic nāves cēloņus, arvienu vairāk jāpārliecinās, ka tas nav bijis nejaušs un pārsteigumā sperts solis.Nelaiķe raksturā pilnīgi pārvērtusies tūdaļ pēc sava karsti mīļotā vīra ātrās nāves.Līdz tam dzīvespriecīgā, darbīgā un jautrā K. Meierovic pārvērtusies nopietnā un garīgi satriektā, un jau tūdaļ runājusi par savu drīzu nāvi,”

rakstīja Brīvā Zeme. Kristīni prese cienīja ne tikai tādēļ, ka viņa bija Zigfrīda Meierovica sieva. “No nabaga graudnieka meitas pratusi pati saviem spēkiem tikt par vienu no spilgtākām personībām tirdznieciskā Latvijā,” cieņpilni atzīmēja citādi pret prominencēm parasti asās Aizkulises. Latvijas valsts vēsturē laikam būtu grūti atrast Kristīnei Bahmanei-Meierovicai līdzīgu personību.

Pašnāvība bija izdarīta, no mazā brauniņa iešaujot lodi krūtīs tieši zem sirds. Nāve iestājusies momentāni. Šāvienu neviens nebija dzirdējis.

Kristīnes Bakmanes-Meierovicas bēres notika 1925. gada 7. decembrī. Nelaiķi apglabāja līdzās mirušajam vīram, pa labi no viņa. Pildot meitas gribu, Jānis Bakmanis 20. gadu beigās ziedoja 6000 latu kapa pieminekļa Sērojošā Latvija izvietošanai uz Meierovicu kapa Meža kapos. Pieminekļa izbūvei kopumā vajadzēja 34 500 latu.

Kristīnes vadītā kompānija bija uzsākusi arī aviorūpniecību Christine Backman Company turpmākajos gados tapa vēl vairāki mācību lidaparāti, tostarp hidroplāni, taču kara resors vairs neizrādīja lielu atsaucību. Bez cerētajiem valsts pasūtījumiem un pasaules ekonomiskās krīzes iespaidā uzņēmums 1930. gadā bankrotēja

Fragmenti no Ingus Bērzons, Leģendas