Kārlis Kraujiņš

Rakstnieks, žurnālists Kraujiņš Kārlis Oļģerts dzimis 1879.gada 11.jūnijā Rankas pagasta Lejasveckaļvos, saimnieka ģimenē.

 Beidzis Velēnas draudzes skolu (1894.g.).

Iesaukts karadienestā Pēterburgā, pēc tam strādājis grāmatizdevniecībā, tad tās filiālē Rostovā pie Donas.

1920.g. Novorosijskā kopā ar V. Meierholdu, F. Gladkovu, u.c. nodibinājis rakstnieku un mākslas darbinieku arodbiedrību, kura ieņēmis atbildīgus amatus.

1921.g. Tuapsē, 1922.g. Suhumi strādājis galvenokārt dažādās kultūras organizācijās.

1924.g. atgriezies Latvijā. Bijis laikraksta "Ziemeļlatvija" redaktors Valkā (1925.g.), vadījis J. Rozes grāmatnīcu un neilgu laiku arī laikrakstu "Daugavas Vārds" Daugavpilī (1926.g. - 1930.g.).

Pēc atgriešanās Rīgā nodevies rakstniecībai, literatūras un mākslas kritikai. Bijis tulkotājs un ārštata redaktors Valsts izdevniecībā (1940.g. - 1941.g., 1944.g. - 1945.g.), Latvijas PSR AP Prezidija izdevuma "Ziņotājs" atbildīgā redaktora vietnieks (1945.g. - 1949.g.). Rakstniecībā K. Kraujiņu ievadījis R. Blaumanis.

Pirmais publicētais darbs - dzejolis "Bez ceļa" žurnālā "Austrums" 1900.g. Darbojies dažādās literatūras jomās: fabulu krājums. "Zīļu josta" (1926.g.), stāstu un tēlojumu krājums "Lāča smēde" (1933.g.), "Spoku dzirnas" (1938.g.), "Zaļais pagalms" (1942.g.), "Dzīves lokā" (1970.g.). savdabīgas mīklu pasakas "Daugavas vārava" (1940.g.) u.c. krājumi, memuāri "No atmiņu skrīņa" (1973.g.), monogrāfija par Apsīšu Jēkabu (1930.g.), F. Bārdu (1935.g., kopā ar K. Kārkliņu) un G. de Mopasānu (1937.g.).

Kraujiņa dramatiskie sacerējumi iestudēti radiofonā un uz pašdarbības teātru skatuvēm. Liriska un satīriska dzeja, tāpat proza publicēta periodikā, arī daudzos humoristiskos izdevumos. Tulkojis darbus: D. Furmanova "Čapajevs", F. Gladkova "Cements" , K. Paustovska "Krimas stāsti" u.c. Nozīmīgs devums ir stāsti un tēlojumi jaunatnei, kas saista ar trāpīgu dzīves vērojumu, savdabīgiem portretējumiem un valodas tēlainību.

Avots:www.ltn.lv