Marta Austriņa

Rakstnieka Antona Austriņa sieva; literātes Mudītes Austriņas māte. Mirusi Kalifornijā, ASV.

---

Dzimusi Dignājas pagasta Biržu mājās, kur saimnieko viņas vecāki. Tā ir tīri latviska ģimene, kaut tai polisks uzvārds —Zapoļski. Tas mantots no vecvectēva, kam tas piedēvēts poļu dumpja laikā. Nav viegla dzīve ģimenē, kurā aug 9 bērni un māte mirusi. Laimīgā kārtā tuvējās mājās saimnieko labi un izpalīdzīgi kaimiņi — Akurāteri. Meitene tur bieži jutusies kā mājās. Skolas izglītību viņa baudījusi Jēkabpils pilsētas skolās. Kādu laiku strādājusi par mājskolotāju Krievijā. Latvijas valsts pirmajos gados, pārnākusi uz Rīgu, viņa dzīvo Jāņa Akurātera dzīvoklī un ģimenē, kur bieži apgrozās tā laika rakstnieki. Tur arī iepazīstas un drīz vien sadraudzējas ar Antonu Austriņu. Draudzība izaug dziļākās jūtās, un 1913. gadā viņi dodas laulībā. Marta dabū pastāvīgu darbu Latvijas telegrāfa aģentūrā (Letā). Nu viņiem ir arī pašiem savs dzīvoklis TorņkaInā. Un te nu savukārt bieži apgrozās viņu draugi: Jānis Akurāters, Kārlis Skalbe, Arturs Bērziņš, Edvarts Virza, Kārlis Jēkabsons, Kārlis Krūza un citi.

Lielas rūpes Martai sagādā laulātā drauga veselības stāvoklis. Viņš smagi ievainots 1905. g. 13.janvāra demonstrācijā Rīgā, un šī ievainojuma sekas arvien vēl stipri jūtamas. Liels ir vecāku prieks, kad ģimene pakuplinās — piedzimst meitiņa, kurai vecāki dod vārdu Mudīte. Viņai veltīti vairāki Antona Austriņa bērnu dzejoļi. Bet rakstniekam nav lemts meitu izaudzināt. 1934.gadā, kad Mudīte tikko sākusi skolas gaitas, viņas mīļoto tēvu pieveic ilgstošās kaites. Viņu izvada no Doma baznīcas un apglabā Meža kapos. Sākas smagākais laiks viņa dzīvesbiedres Martas mūžā. Lieki būtu attēlot tās grūtības, kas viņai nu jāpārvar, īpaši abu okupāciju un kara laikā. Bet viņa to ir godam veikusi, un Mudīte ir varējusi pabeigt vidusskolu. 1944. gada rudenī viņas dodas bēgļu gaitās, nonāk Lībekā un no turienes drīz pārceļas uz Eslingenu. Te Marta Austriņa strādā Latviešu Avīzes birojā, un Mudīte studē filoloģiju Tibingenas universitātē. 1951. gadā viņas izceļo uz Ameriku. Paiet ilgāks laiks dažādās vietās un darbos, ieskaitot divus gadus Kalifornijā, līdz viņas apmetas uz dzīvi Ņujorkas centrā — Manhatanā, kur Mudīte ir dabūjusi pastāvīgu darbu lielā amerikāņu grāmatu apgādā. Viņa biedrojas ar savas paaudzes rakstniekiem un raksta arī pati. Un atkal Austriņu dzīvoklī apgrozās tā laika jaunie rakstnieki: Linards Tauns, Zenta Liepa, Gunārs Saliņš, Jānis Krēsliņš un citi draugi un mākslinieki. Un Austriņu māte, kā viņa iesaukta, pieņem visus ar lielu labvēlību un atsaucību.

Ar darbu nodrošinājusies, Mudīte sameklē labāku dzīves vietu ārpus pilsētas, savrupmāju rajonā ar dīvainu nosaukumu — Kos Kob (Cos Cob), kas ir stundas braucienā ar vilcienu no pilsētas centra. Te Austriņu mātei rit mierīgas vecuma dienas. Viņa vada mazo saimniecību, rūpējas par meitas labklājību, priecājas par dabas krāšņumu ziemā un vasarā un daudz lasa.

Tā paiet turpat desmit gadu, kad jaukā vieta jāatstāj, jo māju savā rīcībā pārņem jauns īpašnieks. Mudīte sameklē piemērotu dzīvokli Ņujorkas priekšpilsētā Astorijā, kur atkal abas ar māti dzīvo. (Laiks, 20.07.1983)