Kārlis Kristians Jozefs
- Dzimšanas datums:
- 13.07.1733
- Miršanas datums:
- 16.06.1796
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Saksijas Kārlis, Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen
- Papildu vārdi:
- Карл Христиан Иозеф,
- Kategorijas:
- Hercogs
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; * 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, † 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758. gada 5. jūlija līdz 1763. gada 21. februārim Kurzemes hercogs.
Biogrāfija
Žečpospolitas karaļa Augusta III Frīdriha un karalienes Marijas dēls.
Tā kā Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons ar ģimeni jau 18 gadus atradās apcietinājumā Krievijas impērijā un hercogisti pārvaldīja muižnieku padome, Septiņgadu kara (1757-1763) pirmajā posmā 1758. gada 16. novembrī Žečpospoļitas karalis Augusts III parakstīja diplomu par investūru uz Kurzemes un Zemgales hercoga troni savam dēlam, Saksijas princim Karlam Kristianam Jozefam (kurš ieradās hercogistē nākamā gada 12. februārī).
1762. gada 22. augustā Krievijas imperatore Katrīna II atdeva Ernstam Johanam tiesības uz viņa Kurzemes hercogisti, taču hercogs Kārlis atteicās atdot hercogisti Bīroniem. Tikai pēc pusgada, 1763. gada 23. aprīlī divvaldība beidzās — Bīrona atvesto Krievijas kareivju bloķētajā pilī neizturējis, Kārlis atstāja Mītavu.
Kārlis Kristians Jozefs bija Drēzdenes brīvmūrnieku ložas "Pie trim zobeniem" brālis, Striktās Observances sistēmas protektors Saksijā (1772). 1774. gadā princis Kārlis Drēzdenē nopirka bijušo ložas namu un nosauca to par Kurzemes pili (Kurländer Palais), kas tika uzskatīta par skaistāko un elegantāko namu pilsētā.
* AtjaunotāKurzemes pils (Kurländer Palais) Dzēdzenē mūsdienās.
Valdnieka tituls
Kādu 1759. gada dokumentu Kārlis Kristians Jozefs parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Kārlis, Polijas un Lietuvas u.c. karaliskais princis, Saksijas u.c., arī Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā." (vāciski: Von Gottes Gnaden, Wir Karl, Königl. Printz von Pohlen und Littauen &c. Hertzog zu Sachsen &c. auch in Lieffland zu Curland und Semgallen ).
* Hercoga Kārļa Kristiana Jozefa attēls uz 1762. gadā Jelgavā kaltā sudraba sešgraša monētas. Apliecoši uzraksti: D.G.CAROL.P.R.P.ET S.IN L.CVR.ET S.DVX (Polijas un Saksijas princis, Kurzemes un Zemgales hercogs Kārlis) un MON.ARG.DVC.CVRLAND.1762 (VI) (1762. gada Kurzemes hercogistes VI (grašu) sudraba monēta).
Avots: wikipedia
Nav pesaistītu vietu
28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.